VI veic ekspertīzi par mātes nāvi mājdzemdībās; ģimenei piedāvā psiholoģisko palīdzību
Foto: Shutterstock

Augusta pirmā darba nedēļa sākās ar traģisku ziņu – 31. jūlijā Jelgavā, pēc plānotām mājdzemdībām mirusi 1983. gadā dzimusi sieviete. Šī vēsts sabiedrībā raisīja plašu rezonansi, jo daļa cilvēku asi iestājas pret iespējām dzemdēt mājās, turpretim mājdzemdību vecmātes norādīja, ka nāves gadījumi dzemdībās notikuši arī stacionāros, kur dzemdību palīdzības sniegšana tiek uzskatīta par visdrošāko. Viedokļu bija daudz. Tikmēr Veselības inspekcijā (VI) ir sākta ekspertīze, kuru plānots pabeigt iespējami ātrāk.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņojām, ka policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas – par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas veselību. Nāves iemesli tiks skaidroti izmeklēšanas laikā, norāda Valsts policijas Zemgales reģiona priekšnieka palīgs Ieva Šmidre.

VI Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļā apliecina, ka inspekcija ir uzsākusi ekspertīzi. Pēc tas pabeigšanas inspekcija informēs par rezultātiem.

Tikmēr Jelgavas pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes speciālisti ir tikušies ar mājdzemdībās mirušās sievietes vīru un snieguši informāciju par iespējām saņemt psiholoģisko un cita veida atbalstu no pašvaldības puses, pastāstīja Egita Veinberga, Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece komunikācijas un mediju attiecību jautājumos.

Šī traģiskā notikuma kontekstā izgaismojas, ka problēmas ar visu drošības kritēriju ievērošanu pastāv arī stacionāros, kur sniedz valsts apmaksātu dzemdību palīdzību.

Kā liecina VI publiskais gada pārskats par 2019. gadu, pērn inspekcija veica klīnisko auditu par grūtnieču, dzemdētāju, nedēļnieču atbilstošu pārvešanu uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi atbilstoši medicīniskajām indikācijām.

Klīniskā audita sākumā inspekcija nosūtīja visām 17 slimnīcām, kurās sniedz dzemdību palīdzību, pašnovērtējuma anketu ar kritērijiem sniegtās dzemdību palīdzības nodrošināšanas izvērtēšanai. Pašnovērtējumu anketā bija iekļauti 20 kritēriji šādos prasību blokos: kvalitātes vadības sistēma attiecībā uz dzemdību palīdzību; augsta riska pacientu aprūpes vadība; speciālistu kompetences; tehnoloģiju un palīgdienestu pieejamība.

Pašnovērtējuma mērķis bija rosināt ārstniecības iestādes izvērtēt, cik lielā mērā pasākumi, kas tiek veikti dzemdībpalīdzības nodrošināšanai, ir saskaņā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, kā arī identificēt riskus un nepieciešamos uzlabojumus, kas nepieciešami mātes veselības uzlabošanas mērķu sasniegšanai grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču veselības aprūpē gan iestādes, gan valsts līmenī. Iegūtā informācija tika izmantota, lai identificētu problēmas dažāda līmeņa ārstniecības iestādēs un valstī kopumā, kā arī kopā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju noteiktu risinājumus un metodisko atbalstu valsts līmenī. Slimnīcas rūpīgi un kritiski piegāja pašnovērtējuma veikšanas procesam un tikai septiņas ārstniecības iestādes pilnīgi visos kritērijos uzrādīja atbilstību dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtībai.

Izvērtējot pašnovērtējuma rezultātus, inspekcija padziļinātai analīzei izlases veidā atlasīja medicīnisko dokumentāciju no visām Latvijas reģionu slimnīcām. Tika izskatīti grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču gadījumi, kad ir bijusi nepieciešama neatliekama/steidzama pārvešana uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi pēc medicīniskajām indikācijām (preeklampsija, eklampsija, hipertensīvie sarežģījumi, asiņošana, priekšlaicīgas dzemdības, priekšlaikus noplūduši augļūdeņi, sepse), analizēta ārstniecības iestādes taktika (veiktās nepieciešamās darbības diagnozes noteikšanai, uzsākta stāvokļa stabilizējoša terapija, pārvešanas organizācija) un pārvešanas savlaicīgums (24 stundu laikā no diagnozes noteikšanas un terapijas uzsākšanas).

Klīniskais audits norādīja uz vairākām problēmām, kas risināmas

  • nepieciešams metodiskais atbalsts attiecībā uz augsta riska pacientu aprūpes vadību;
  • jāveicina dalīšanās ar labās prakses piemēriem;
  • jāstrādā pie antibakteriālās terapijas izvēles protokola;
  • nepieciešams visām II līmeņa slimnīcām uzlabot klīnisko praksi sepses gadījumā;
  • nepieciešamas nacionālā līmeņa rekomendācijas agrīnai sepses diagnostikai un taktikai;
  • jāuzlabo pārvešanas gadījumu analīze, tostarp informācijas apmaiņa un atgriezeniskā saite starp slimnīcām, tai skaitā domājot par IT risinājumu;
  • jāstrādā pie augsta riska grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču komplikāciju klasifikācijas izstrādes;
  • apmācību procesā akcents liekams uz multidisciplināro komandu apmācības, tostarp, situāciju simulāciju apmācībās uz vietas ārstniecības iestādēs.


Inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļā uz jautājumu, kas tālāk noticis ar šiem secinājumiem, atbildēja: "Vēlamies vērst uzmanību tam, ka gada pārskats ir publisks un arī šī informācija ir iesniegta gan Veselības ministrijai, gan Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijai."

Tags

Grūtniecība Mājdzemdības Veselības inspekcija Dzemdības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form