Video: Ar saukli 'Mēs negribam izdegt' pie prezidenta pēc atbalsta vēršas īpašo bērnu vecāki
Foto: Kadrs no video

"Mēs, ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, vēršamies pie Latvijas Valsts Prezidenta un sabiedrības ar lūgumu mūs sadzirdēt. Jo šobrīd esam pārņemti ar bezcerības sajūtu," Egīlu Levitu video uzrunā vecāki, kuri audzina bērnu ar fiziskiem un garīgiem rakstura traucējumiem.

Anete Bendika audzina divus dēlus, no kuriem vienam ir smagi funkcionāli traucējumi. Ēriks un Vineta Dandri ir vecāki trīs bērniem, un viens no viņiem – Jēkabam – ir smagi funkcionāli traucējumi. Savukārt Jana Krūmiņa ir četru bērnu mamma. Vienai no viņas meitām arī ir smagi kustību traucējumi. Arī Ketija un Ēriks Karlsoni ir vecāki bērniņam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un dziļu garīgo atpalicību. Līdzīgi jau iepriekš minētajiem tēviem un mātēm ar Elīna Gertmane, Sanda Muižniece un Evita Rozentāle audzina bērnu ar īpašām vajadzībām. Viņi kopā ar platformu "Piesasite" izveidojuši video, kur lūdz Latvijas Valsts Prezidentu, valdību un sabiedrību pēc atbalsta un sapratnes.

2019. gada 9. oktobrī, Labklājības ministre sociālajā vietnē "Facebook" publicēja ziņu, kurā viņa, kā atsauci uz saviem izteikumiem – Latvijā bērnu nami būs vienmēr –, iedalīja bērnus trīs grupās. Viena to tām jeb grupa, kuras dēļ pēc ministres domām vienmēr būšot bērnu nami, ir bērni ar smagiem un ļoti smagiem fiziskiem un garīga rakstura traucējumiem. Video redzamie vecāki audzina bērnus, kas iedalās trešajā ministres izdalītajā grupā. "Kuri, pirmkārt, jau ir bērni, tieši tāpat kā viņu brāļi un māsas – dažādi, mīļi, nebēdnīgi, nerātni un uzmanību prasoši!" video min vecāki. Anete, Miķelis, Ēriks, Vineta un Sanda paziņo, ka viņi grib būt vecāki saviem bērniem, par viņiem rūpēties un viņus audzināt. "Tas nav viegli, ir arī ļoti, ļoti grūti, bet mēs gribam būt vecāki saviem bērniem," min Evita Rozentāle.

Video: Ar saukli 'Mēs negribam izdegt' pie prezidenta pēc atbalsta vēršas īpašo bērnu vecāki
Foto: Kadrs no video

Jau gadiem ilgi ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, runā par atbalsta trūkumu. Kā uzsver vecāki, vissmagākais ir asistentu un aprūpētāju jautājums. "Asistentu un aprūpētāju nav: nav apmācību, nav cilvēka cienīga atalgojuma, nav sociālo garantiju," video min vecāki. Šo iemeslu dēļ aprūpētājus un asistentus aizvieto vecāki un ģimenēm tuvas personas.

Ko ģimenei, kurā bērns ir jāaprūpē 24 stundas diennaktī, nozīmē asistents vai aprūpētājs? Tas nozīmē, ka vecāki var atgriezties darba tirgū, dzīvot savu dzīvi, veltīt laiku kādam vaļaspriekam, pašaprūpei un citiem bērniem.

Asistents palīdz īstenot iekļaujošo izglītību, atbalstot bērnu izglītības iestādē, palīdz viņam iekļauties sabiedrībā. "Asistents vai aprūpētājs ir milzīgs un reāls atbalsts, ko nevar aizvietot 100 eiro pie pabalsta," atklāj Evita Rozentāle.

Ja šāda atbalsta nav, tad klāt pie cīņām par vides pieejamību, izglītības un rehabilitācijas kvalitāti un pieejamību pievienojas cīņa par savu dzīvi un cīņa par bērna iespēju dzīvot savā ģimenē. "Un, lai kā tu mīlētu savu bērnu, tu esi cilvēks, kuram ir tik resursu, cik ir – vecāki izdeg," minēts video. Nereti tas ir viens vecāks, visbiežāk māte, kura gadiem ilgi, pavada 24 stundas diennaktī, rūpējoties par savu īpašo bērnu. Tas daudzas ģimenes noved pie finansiālās krīzes, jo ja nav asistenta vai aprūpētāja, nav iespēju atgriezties darbā. Tas ir kā apburtais loks – nav darba, nav ko samaksāt asistentam vai aprūpētājam.

Šajā brīdi par loģisku var kļūt arī visneloģiskākais solis – ievietot atvasi aprūpes iestādē, kur uz vienu bērnu tiek tērēti vairāk nekā 200 eiro. Šī ir summa, ko valsts ir gatava ieguldīt īpašajā bērnā tikai tad, kad viņš vairs nav kopā ar savu ģimeni. "Tur, pēc Labklājības ministrijas teiktā, bērnam tiek nodrošināts viss. Bet, kas ir viss, ja nav ģimenes?" video jautā īpašā bērna mamma Jana Krūmiņa.

Ar saukli "Mēs negribam izdegt" vecāki vēlas pievērst uzmanību tam, ka viņiem ir nepieciešams atbalsts. Video viņi nelūdz pabalstus, bet gan atbalstu, sapratni, cieņu un pieņemšanu. "Mēs pat neprasām 2000 eiro," piebilst Rozentāle. Tas, ko vecāki vēlas, ir:

  • Skaidra valsts nostāja – ir jādara viss, lai bērns augtu ģimenē;
  • Lai valdība izdarītu reālus soļus, kas atbilst iepriekš minētajai nostājai;
  • Lai tiktu sakārtots jautājums par aprūpi un asistentiem bērniem ar īpašām vajadzībām;
  • Lai valdība sāktu runāt un domāt par dienas centra izveidošanu bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
  • Sabiedrības izglītošana;
  • Nedalīt bērnus grupās, bet atzīt viņus visus par vienlīdzīgiem.

"Cik tālu mēs tiksim, ja nozares ministre redz mūsu bērniem vietu bērnu namā, bet neredz to, ka mums vajag atbalstu?" video jautā īpašā bērna tēvs. "Mēs negribam izdegt," pievienojas Kurta vecāki.

Atzīmējot Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti, kas notiek 3. decembrī ik gadu, pirmdien, 2. decembrī, diskusijā "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" piedalījās arī bērnu ar īpašām vajadzībām vecāku pārstāve un platformas "Piesaiste" video redzamā Anete Bendika, pirmsskolas un sākumskolas pedagoģe un īpašā bērna Hermaņa mamma. Anete Bendika diskusijā "Iekļaujošā izglītība" aktualizēja to, kāda ir ikdiena ar bērnu, kuram ir kustību traucējumi, un kā īpašo vajadzību bērniem nodrošināt pieejamu vidi izglītības iestādēs, lai arī šie bērni varētu pilnvērtīgi saņemt zināšanas skolu vidē.

Tags

Bērna invalīda kopšanas pabalsts Bērna veselība Garīgā veselība Labklājības ministrija Pabalsti

Comment Form