Šo tematu portālā "Psychologies" plašāk skaidro psiholoģe Margarēta Pola, uzsverot, ka vientulība ir sāpīgas jūtas. "Kad es strādāju ar klientu, kurš cīnās ar kādu atkarību, es lūdzu viņu ielūkoties sevī, lai saprastu, kādas jūtas viņš cenšas apslāpēt ar ēdienu vai alkoholu, tad bieži dzirdu vienu un to pašu atbildi: vientulību. Iespējams, tu domā, ka šīs jūtas piedzīvo tikai tie, kuri dzīvo vieni un kuriem nav ģimenes, bet tā tas nav. Tieši partnerattiecībās daudzi jūtas pamesti, izolēti. Jo attiecības ne vienmēr atbrīvo no vientulības, gluži pretēji – dažreiz tieši to izraisa," norāda speciāliste.
Mēs sajūtamies dziļi vientuļi, kad vēlamies sajust garīgu kontaktu ar kādu, bet šis kāds ir mums nepieejams, nevēlas vai nespēj mums atklāties. Šī sajūta, protams, mūs var piemeklēt arī tad, kad esam vieni, bet bieži tā rodas attiecībās, kad viens vai abi partneri pazaudējuši saikni viens ar otru – visbiežāk tas notiek tādēļ, ka viens no partneriem ir dusmīgs vai iegājis sevī, slims vai stipri noguris.
Būt vienam un būt vientuļam – tas nav viens un tas pats. Tukšuma sajūta rodas, kad mums ir traucēts kontakts pašiem ar sevi – kad mēs neesam spējīgi ieklausīties savās jūtās, mēs apspriežam sevi, vēršamies pie dažāda veida atkarībām, lai atbrīvotos no slimīgās sajūtas, vai arī uzliekam uz kāda cita pleciem atbildību par savām jūtām.
Pola akcentē: "Mēs vienmēr jutīsimies vientuļi un pamesti, ja atteiksimies no sevis."
Turklāt, zaudējot saikni pašiem ar sevi, mēs nevaram savienoties ar citiem. Un šīs pārrautās saites kļūst par dziļa izmisuma un neapmierinātības avotu. Cilvēks, kurš dzīvo viens, bet vienlaikus mīl un novērtē sevi, var arī nesajust šo slimīgo tukšumu. Viņš ir spējīgs baudīt savu vientulību un uzturēt saikni ar draugiem, kad viņi ir gatavi komunicēt.
Kas mūs padara vientuļus attiecībās
Tu vari justies vientuļi ar partneri, ja:
- Tava sirds ir noslēgta, jo šādā veidā tu sevi pasargā no aizvainojuma, dusmām vai iespējamas noraidīšanas. Tu nespēj būt kontaktā ar partneri, kad esi noslēgts.
- Noslēdzies sevī ir partneris, viņš ir dusmīgs vai noslogots ar sevi.
- Partneris apzināti bloķē komunikāciju ar tevi, piesedzoties ar darbu, televizoru, alkoholu, hobijiem, internetu utt.
- Jūs abi vai viens no jums nevēlas pamanīt briestošo konfliktu. Nevēlēšanās atklāti runāt par jutīgām tēmām rada plaisas starp jums.
- Tu vai tavs partneris seksuālās attiecības izmanto kā kontroles formu.
- Tu attiecības analizē savās domās, tā vietā, lai tās apspriestu realitātē, atklāti runājot vienam ar otru. Kontemplatīvā analīze dažreiz var būt pievilcīga, bet pēc kaut kāda laika tu sajutīsi garlaicību un tukšumu.
- Partneris kritizē tavas domas, jūtas, uzskatus vai rīcību. Nosodījums un kritika šķir cilvēkus.
- Tu vai tavs partneris ir pārāk noguris, kaut kas nospiedis viņa sirdi vai arī viņš vienkārši slikti jūtas, lai uzturētu saikni starp jums abiem.
Īsāk sakot, viss, kas mūs šķir no mums pašiem un partnera, rada vientulības sajūtu. Un otrādi, izolācija pazūd, kad mēs esam atklāti un atklāti kontaktējamies savā starpā.
Mēs sajūtam saikni viens ar otru, kad:
- Nebaidāmies būt paši, būt neaizsargāti un runāt to, ko domājam, bez vainas sajūtas vai bailēm no sprieduma.
- Gatavi piedzīvot arī negatīvus pārdzīvojumus, rūpīgi pret tiem izturēties un mācīties no tiem – uzņemties atbildību par visām mūsu jūtām, bet nevis no tām izvairīties, izmantojot dažādas aizsardzības iespējas. Kad esam saskarē paši ar sevi, mēs varam nodibināt saikni arī ar citiem, mēs esam gatavi uzzināt ko jaunu par sevi un partneri, īpaši konfliktsituācijās.
- Izrādām rūpes un empātiju pret sevi un partneri.
- Atrodam laiku, lai būtu kopā, sarunātos, mīlētu, smietos, mācītos un augtu. Mēs esam ieinteresēti personības izaugsmē un mūsu attiecību attīstībā.
Kad kopā pavadītais laiks, spēja sevi mīlēt un dalīties mīlestībā ar otru kļūst par prioritāti abiem partneriem, jums ir lielas izredzes palikt kontaktā vienam ar otru ilgi, jo ilgi. Tādās attiecībās cilvēki reti kad jūtas vientuļi.
