Foto: Shutterstock
Ikgadējās padziļinātās profilaktiski medicīniskās pārbaudes pie sporta ārsta veiks sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisku slodzi no 10 gadu vecuma, bet sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, kas nodarbojas daiļslidošanas, sporta deju, mākslas un sporta vingrošanas sporta veidiem – jau no astoņu gadu vecuma.

To nosaka 9. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izskatītais Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz precizēt veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi.

Noteikumu projekts paredz precizēt profilaktisko pārbaužu veidus un mainīt sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi plūsmu pie sporta ārsta.

Tāpat sagatavotais projekts paredz, ka profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta veic pirms iestāšanās sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā, reizi gadā sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi līdz deviņu gadu vecumam (ieskaitot), izņemot sportistus un bērnus ar paaugstinātu fizisko slodzi, kas nodarbojas daiļslidošanas, sporta deju, mākslas un sporta vingrošanas sporta veidos – līdz septiņu gadu vecumam (ieskaitot).

Reizi gadā profilaktiskās apskates pie ģimenes ārsta būs arī jāveic bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistiem, kas nodarbojas ar sporta veidu bez fiziskās slodzes vai zemas intensitātes fiziskas slodzes sporta veidā (biljardā, boulingā, bridžā, dambretē, šautriņu mešanā, galda hokejā, golfā, kērlingā, korespondencšahā, makšķerēšanā, minigolfā, novusā, šaušanā kā ar fiksētu, tā kustīgu mērķi, lidmodeļu sportā, petankā un šahā).

Vienlaikus noteikumu projektā vairs netiek noteikta prasība, ka pirms iestāšanās sporta izglītības iestādē, sporta klubā vai sporta federācijā nepieciešams neirologa vai otorinolaringologa atzinums, ja sportists vai bērns ar paaugstinātu fizisko slodzi vēlas nodarboties ar noteiktu sporta veidu. Veicot veselības stāvokļa novērtējumu, ģimenes ārsts izvērtēs nepieciešamību pēc papildu izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām (piemēram, neirologa u.c. speciālistu konsultācijām).

Foto: Shutterstock

Papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes (pēc akūtas slimības vai traumas, hroniskas slimības paasinājuma vai vismaz sešus mēnešus ilga sporta treniņu vai nodarbību pārtraukuma) veic ģimenes ārsts vai sporta ārsts, novērtējot sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vispārējo veselības stāvokli un kontrindikācijas paaugstinātai fiziskai slodzei, to paredz sagatavotais dokuments.

Ņemot vērā to, ka sporta treniņu un sporta sacensību laikā pastāv traumatisma risks, noteikumu projekts papildināts, nosakot, ka sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs nodrošina, lai sporta treniņu laikā un attiecīgajās sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas organizētajās sporta sacensībās pirmo palīdzību nodrošina ārstniecības persona vai sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas darbinieks, kurš apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā, tādā veidā nodrošinot pirmās palīdzības pieejamību sporta treniņu un sporta sacensību laikā.

Noteikumu projektā arī aktualizēta dokumentācija par sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un veikti tehniski precizējumi.

Jāmin, ka noteikumu projekts vēl būs jāakceptē valdībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!