Latvijā katru gadu piedzimst apmēram 35 bērni ar dažāda veida sejas un žokļu rajona šķeltnēm. Kaut tā ir viena no biežākajām iedzimtajām anomālijām sejas un žokļu apvidū, par to tiek runāts maz. Par to, kas ir lūpas un aukslēju šķeltnes, kā tās ietekmē bērna spēju pilnvērtīgi dzīvot un kā tās ārstēt, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Šķeltņu centra speciāliste un sertificēta ortodonte Ieva Mauliņa. Savukārt pieredzē daļās piecgadīgā Braijena mamma Elīna Cirse.
Uzzinot, ka tavam bērnam ir šķeltne, daudzus vecāku pārņem satraukums, neziņa, un prieka sajūtas par bērniņa piedzimšanu mijas ar bailēm un neziņu, kā ārstēt izveidojušos anomāliju. Taču šādās situācijās ir svarīgi saglabāt mieru un atcerēties, ka šķeltne ir ārstējama. Ne velti tā tiek dēvēta par biežāko iedzmito anomāliju, ar to ir saskārušies pat tādi slaveni aktieri kā Joahims Fēnikss, Čīčs Marins, Toms Burke, Francs Ragovskis un daudzi citi cilvēki, kas iekarojuši Holivudas slavas virsotnes.
Ir divu veidu šķeltnes – aukslēju šķeltne, kad skartas mīkstās un daudzos gadījumos arī cietās aukslējas, un lūpas šķeltne ar vai bez alveolārā izauguma un šķeltnes aukslējās. Šī veida šķeltnes var būt vienpusējas vai divpusējas. Tāpat šķeltne var būt pilnīga jeb caurejoša – nav saaugusi ne lūpa, ne alveolārais izaugums, ne aukslējas.
Šķeltnes smaguma pakāpes var būt dažādas atkarībā no to lieluma. Tāpat smaguma pakāpi nosaka pēc tā, kuras sejas daļas ir skartas jeb nav saaugušas. "Jo vairāk nav saaugušas, jo sarežģītāka ir ārstēšana," skaidro speciāliste.
Šķeltnes veidojas 28.–55. grūtniecības dienā, taču ultrasonogrāfijā var redzēt tikai tās šķeltnes, kas skar lūpu. "Ja tā ir lūpas šķeltne, tad, apskatot bērniņu sonogrāfijā, to uzreiz var pamanīt, savukārt aukslēju šķeltni redzēt būs neiespējami," skaidro ārste. Ultrasonogrāfijā šķeltni var redzēt 21., 22. grūtniecības nedēļā, ja iespējams bērna seju pilnībā apskatīt pretstatā. Ja tas nav iespējams, šķeltni konstatē nākamajā ultrasonogrāfijas apskatē, kas tiek veikta trešajā grūtniecības trimestrī. Gadījumos, kad šķeltne konstatēta ultrasonogrāfijā, ir iespējama grūtnieču pirmsdzemdību konsultācija Šķeltņu centrā, piebilst ārste.
To, vai mazulim būs kāds no šķeltnes veidiem, ietekmē gan ģenētika, gan ārējās vides faktori, piemēram, nepilnvērtīgs māmiņas uzturs, kaitīga vide, slikti ieradumi – smēķēšana vai alkohola lietošana, kā arī nekontrolēti lietoti medikamenti, infekcijas slimības un pakļautība ķimikālijām. Mauliņa piebilst, ka nav viena konkrēta faktora, kas ietekmē šīs anomālijas rašanos, to veido vairāku faktoru kopums. "Grūtnieci ietekmē viss, kas viņai apkārt notiek, līdz ar to ir gandrīz neiespējami izskaidrot, kāpēc bērniņam, atrodoties mātes dzemdē, ir izveidojusies šķeltne," viņa skaidro.
Sadeguša grauzdiņa teorija ļaus atrast jēgu dzīves haosā 
