Eglītes un pīrāgu smaržas, lēni krītošas sniegpārslas, pikošanās prieks, dāvanu iesaiņošana un smaidīgi cilvēki – tā Ziemassvētkus raksturo žurnāliste, modes un stila eksperte Maija Silova. Kā viņa rod savu svētku sajūtai un kā tie tiek svinēti? Savā Ziemassvētku stāstā dalās pati Maija.
Parasti Maija Ziemassvētkus svin ģimenes un tuvāko draugu lokā. Eglīte tiekot uzstādīta dienu pirms Ziemassvētkiem, tādēļ, to pušķojot, tiek skatītas noskaņu filmas un baudītas gardākās piparkūkas. "Katru gadu atlieku domu Ziemassvētku dienā doties garā pastaigā pa sniegotu mežu – līdz šim vai nu sniega tāda nav bijis, vai arī patīkamu rūpju ir bijis daudz."
Runājot par svētku filmām, kas rosina īpašo noskaņojumu, Maija stāsta, ka, lai arī romantiskās filmas nav no pašiem iecienītākajiem filmu žanriem, Ziemassvētkiem šīs filmas ir ļoti atbilstošas. "Daudzas no tām ir ar vienkāršu, bet sirsnīgu saturu, kas parāda, ka svētkus vajag iemācīties sajust un radīt apkārtējiem. Kad esam mazi, mēs gaidām brīnumu un mūsos šī sajūta izraisa sajūsmu un prieku. Ar laiku mēs paši kļūstam par šī brīnuma radītājiem. Un arī tas ir aizraujošs process, jo tu izbaudi radīšanas mirkļus," atklāsmē dalās Maija.
Jebkurā gadījumā atrasta vai neatrasta svētku sajūta ir uz paša sirdsapziņas un pieļauju domu, ka ir momenti, kad cilvēks grib paslēpties no visa un visiem, tad tā ir viņa privātā izvēle. Bet, ja cilvēks gaida, kad kāds "atnesīs" svētku sajūtu – tas ir kūtrums, par kuru atbildīgs ir tikai cilvēks pats un nevienu vainot viņš nevar.
Maija ir pārliecināta, ka viss sākas ar mums pašiem, tikai mūsu spēkos ir pārvarēt dienas smagumus un pārbaudījumus, tādējādi rodot sevī enerģiju un vēlmi ielaist savās domās svētku sajūtu. "Un tad, kad tā jau ir omulīgi ieritinājusies apziņā, pienāk laiks no domām nonākt līdz darbiem. Katram ir savi instrumentāriji kā "iedarbināt" svētku režīmu. Zinu, ka man to izraisa apsnigusi pilsēta, piparkūkas, sveču iedegšana un arī kāda neracionāla, tematiskā dekora iegādāšanās. Jebkurā gadījumā atrasta vai neatrasta svētku sajūta ir uz paša sirdsapziņas un pieļauju domu, ka ir momenti, kad cilvēks grib paslēpties no visa un visiem, tad tā ir viņa privātā izvēle. Bet, ja cilvēks gaida, kad kāds "atnesīs" svētku sajūtu – tas ir kūtrums, par kuru atbildīgs ir tikai cilvēks pats un nevienu vainot viņš nevar." Arī tad, ja nav uzsnidzis sniegs, Maija iesaka uz galda uzlikt klasisko stikla bumbu ar sniedziņu, kā arī lampiņas vai svecītes. Tāpat teju pirms pašiem svētkiem no dziļākajiem plauktiem tiek paņemtas kafijas krūzes ar Ziemassvētku motīviem. "Man patīk šis dekoratīvais, romantiskais naivums, jo tas it kā "iezīmē" svētku teritoriju."
Tomēr arī pašiem rotājumiem ir liela loma svētku sajūtu rašanā. "Man bija ļoti jauks elfiņš, kuram nolūza kreisā kāja, saka, ka nedrīkst kārt bojātas mantiņas. Bet tik foršu personāžu nedrīkst norakstīt zaudējumos. Tādēļ man ir atsevišķa kaste, kur savā starpā priecājas un tiek visādi godināti "piekusušie" mākslinieki – Ziemassvētku vecītis ar noplīsušu cimdu, eksotisks putniņš ar kaut kur atstātām spalvām, vāverīte ar pazaudētu riekstu, ziemeļbriedis ar ielauztu ragu un, protams, alvas zaldātiņš. Katru gadu, atverot kasti, tur tiek simboliski ieliktas dažas piparkūkas."
Arī apdāvināšanās prieks Maijai nav svešs. Tā kā sievietes paziņu lokā ir arī ļoti daudz bērnu, tad Maija smejoties vien nosaka, ka diez vai viņiem patiktu ideja par dāvanu apdāvināšanās neatbalstīšanu. "Katrs pats nosaka, cik lielā mērā vēlas ļauties pirmssvētku rosībai. Arī dāvanu definējums ir ļoti plašs. Kādam tie ir saldumi un egļu mantiņas, kādam tās ir sadzīvē nepieciešamās lietas, kādam skaistumkopšanas piederumi. Bet zinu, ka neviens vēl nav atteicies no manis atnestām lielajām piparkūkām, dodoties uz kādu tikšanos ar paziņām vai darba kolēģiem pirmssvētku laikā."
Bet ko likt dāvanu maisiņā? "Kā pirmā dāvana tiks piešķirta medaļa par pacietību un sapratni, jo nav tā, ka esmu ļoti bieža sarunu biedre. Tālāk sekos pēc vēlmēm un vajadzībām. Ir draudzenes, kurām ļoti patīk "kaut kas no kosmētikas", ir tās, kurām patīk manis izvēlētā mūzikas izlase, dažām tiek pasniegta dāvana, kas noder un iepriecina visu ģimeni. Dāvanai jābūt vai nu garšīgai, vai siltai, vai iedvesmojošai – tad tā viennozīmīgi iepatiksies saņēmējam."
Kopumā kā būtiskāko šajos svētkos Maija izceļ tveršanu pēc jaunām emocijām un iedvesmas: "Svinēt ar acīm, ausīm, garšas kārpiņām un dvēseles tīru skanējumu – ar to es domāju, piepildīt savu vidi ar sajūtām, kas iedvesmo uz skaistiem darbiem. Saskatīt debešķīgo ik lietā un dabas parādībā. Protams, to var darīt gada garumā, bet tieši šis laiks ir noskaņu pavēlnieks."
