Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar fragmentu no grāmatas!
"Tu pati sev esi vislielākā vērtība," – vārdi, ko drukāt uz plakātiem un ierāmēt pie sienas, lai neaizmirstas, jo ikdienas realitātē tā sava vērtība ne vienmēr šķiet tik pašsaprotama. Teorētiski mēs to visu lieliski apzināmies, bet praktiskajā dzīvē ārējie impulsi itin viegli var sašūpot pat visstabilāko pašvērtējumu.
Skrējiens pēc savas vērtības sākas jau ļoti agri – skolā mūs vērtē ar atzīmēm, vecākajās klasēs arī slepeno vēstulīšu skaits Valentīndienā ieliek atzīmi tavai pašapziņai. Jo simpātiskāka esi, jo vērtīgāka – vismaz tā varētu domāt... Tālāk jau pašvērtējumu būtiski iespaido pirmā darbavieta, pirmā nopelnītā alga, pirmie būtiskie panākumi. Nemanot tu sāc pieņemt par patiesību ārējās pasaules balsis un arvien vairāk centies būt atzīta un novērtēta. Tik ļoti, ka nemaz nepamani, ko jūti un ko pati par sevi domā.
Līdz dzīve atklāj noslēpumu – arī kritieni ir jāpiedzīvo, lai iegūtu pašapziņu. Pirmā šķiršanās, pirmā bezdarbnieces pieredze, pirmā bedre pēc izdegšanas... Un tad tu jau piecelies pavisam cita. Jā, tu zini, ka esi stipra, bet reizēm ar to nepietiek. Ir svarīgi ne tikai varēt un izturēt, bet arī just un piedzīvot. Būt saskaņā ar savām domām un vērtībām. Ir svarīgi dzirdēt pašai savu balsi. Nenobīties no savas patiesības. Tikai pārliecība par sevi tev ļaus stāvēt pretī svešiem viedokļiem, kam nepiekrīti.
Pārliecība noteikti nav iedomība. Pārliecība ir tiešs skatiens un taisns mugurkauls. Nenoliedzami – pārliecība ir ekskluzīvākā rota, kas piestāv katrai sievietei. Ja ir pārliecība par sevi, tad mainās ne tikai sievietes gaita, balss tembrs un žesti, bet arī viņas lēmumi, izvēles, attiecības un dzīves kvalitāte. Jā, ārējā pasaule var sašūpot iekšējo pārliecību, bet to nosargāt un spodrināt kā dimantu spēj vien tu pati.
Salīdzināšanas tirānija
Šobrīd esam digitāli saistīti ar visu pasauli, kas nozīmē ne tikai milzīgu informācijas apjomu, bet arī bezgalīgu salīdzināšanās lauku. Lai cik ļoti tu censtos kādā jomā sasniegt izcilību, noteikti atradīsies kāds vai kāda, kas tev būs soli priekšā. Vienmēr kāds būs labāks. Talantīgāks. Turīgāks. Karjerā vairāk sasniedzis.
Nenoliedzami, standarti ir svarīgi, tie palīdz orientēties, turklāt arī motivē, dod virzienu. Taču mēs katra esam absolūti unikāla ar savu dzīves pieredzi, temperamentu, ilgām, pārdzīvojumiem. Mums visām nevajag vienu un to pašu. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka citu cilvēku panākumi nav uzbrukums vai izaicinājums mūsu pašu varēšanai vai nevarēšanai. Tie ir viņu panākumi. Mums katrai ir savi pagātnes sasniegumi un vēl neapgūtais nākotnes potenciāls. Salīdzini sevi tikai ar to cilvēku, kas biji vakar, nevis ar kādu citu šodien – tā ir vienīgā jēgpilnā mēraukla un patiesākā atziņa. Skaties uz savu dzīvi kā uz iespēju dārzu – tikai tā tu plūksi savus augļus.
Mūžīgi laimīgo lamatas
Kad burvju mākslinieks demonstrē savus trikus, mums patīk domāt, ka viņam piemīt kāda īpaša maģija vai noslēpums, kaut arī lieliski saprotam, ka trika izpildījumu noteikti var ļoti vienkārši izskaidrot. Bet tad jau pazustu visa burvestība un intriga... Ar laimīgajām un veiksmīgajām svešinieku dzīvēm ir tieši tāpat – mums gribas ticēt, ka tādas eksistē. Mēs gribam ticēt supervaroņiem un mītiskiem veiksminiekiem, kuriem pirmdienu rītos nekad neuznāk slinkums celties, kuriem kaķis uz viesistabas paklāja neatstāj spalvas, kuriem sviestmaize nekad nekrīt ar sviestu uz leju, kuri nekad... jo viņi taču ir tik nevainojami un perfekti. Gluži kā smaidīgā, nemainīgi laimīgā ģimenīte brokastu pārslu reklāmā.
Salīdzini sevi tikai ar to cilvēku, kas biji vakar, nevis ar kādu citu šodien.
Bet, lai kā mēs gribētu vienmēr noturēt formā savu laimīgo seju, mums godīgi jāatzīst, ka, pirmkārt, tas nav iespējams, un, otrkārt, kas tā būtu par mākslīgu, garlaicīgu un vienveidīgu dzīvi?! Jo mūsu sirdī ir vieta visām emocijām. Arī asarām, bēdām un skumjām ir liela nozīme mūsu dzīvē. Un, galu galā, mums ir arī tiesības ar nepareizo kāju izkāpt no gultas, piedzīvot draņķīgu dienu un godam to vakarā apraudāt. Mēs drīkstam izdzīvot savas neveiksmes kā vīrusu, slēpjoties zem segas, un nevienam par to nav nekādas daļas. Mūžīgais dežūrsmaids un saldā laime uz lūpām pilnīgi noteikti nedefinē visu mūsu dzīves vērtību.
Patiesībā brīžiem pretrunīgās emocijas tikai paspilgtina dzīves intensitāti, jo tu jau zini – pēc pamatīgās pērkona dunas būs reibinoši svaigs gaiss, un debesīs atkal iemirdzēsies saule.
Nosargāt savu vērtību
Mēs gribam būt mīlētas, pieņemtas, atzītas, un tāpēc pastāv ļoti reāla iespēja kļūt ērtām un pārāk izdevīgām. It kā pasakot pasaulei – nekas, nekas, es pati jau varu paciesties, man jau neko daudz nevajag... Bet šāda pieticība var izmaksāt pārāk dārgi tev pašai. Noniecinot gan sava laika, gan darba vērtību un izdabājot citu vajadzībām, mēs skrienam un izdegam, tādējādi it kā cenšoties būt labas citiem, lai gan patiesībā tieši tādā veidā savu vērtību nonivelējam.
Dāvini laiku, rūpes, mīlestību ne tikai citiem, bet arī sev. Tā būs vērtīga investīcija, kas ne tikai cels tavu pašvērtējumu, bet arī piešķirs dzīvei spārnus. Katru dienu caur darbiem tu pati vari sev pateikt – es esmu vērtība!"
