Senaizmirstā folderī man ir bilde tava – vai mēs aizmirsīsim digitālo vēsturi?

Savas dzīves svarīgākos notikumus mēs arvien biežāk iemūžinām nevis taustāmā formātā, bet gan digitālā veidā, jo tā ir ātrāk, lētāk un vienkāršāk. Taču digitālais saturs ir daudz gaistošāks, un nav nekādas garantijas, ka pēc gadu desmitiem mums vēl būs saglabājušās fotogrāfijas, ko rādīt mazbērniem.

CD un DVD piemeklējis dinozauru liktenis

Mūsdienās ātri mainās gan iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas radīšanai un uzglabāšanai, gan programmatūra, kas atvieglo darbu ar šo informāciju. Atceros, ka savulaik svarīgu informāciju uzglabāju disketēs, kur studiju gados augstskolā ierakstīju visus referātus un bakalaura darbu. Nav ne jausmas, kur esmu nogrūdis šīs disketes, bet pat tādā gadījumā, ja tās atrastu, būtu stipri sarežģīti atrast iekārtu, kas spētu tās nolasīt, jo datoru ražotāji jau sen atteikušies no šī formāta.

Līdzīgs liktenis draud arī kompaktdiskiem un USB atmiņas kartēm, jo tagad lielākā daļa informācijas tiek uzglabāta dažādos "mākoņos". Šādas tendences vērojamas arī izklaides jomā, arvien mazāk cilvēku pērk fiziski taustāmus albumus un filmas, jo gandrīz viss saturs ir pieejams "YouTube", "Netflix", "Spotify" un citās straumēšanas platformās. Kādreiz es bieži lietoju gan kompaktdisku, gan DVD disku atskaņotāju; tagad tie mētājas kaut kur garāžā blakus disku kalniem, ko neesmu klausījies jau gadiem ilgi. Vienīgā cerība, ka šis formāts kādu dienu piedzīvos renesansi, kā pašlaik noticis ar vinila platēm, kas atkal ir modē.

Modernās tehnoloģijas apdraud arī gadsimtiem seno grāmatu drukāšanas nozari, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas lasīt elektroniskās grāmatas, nevis drukāto tekstu. Tas varētu atvieglot dzīvi skolēniem, kam vairs nebūs jāstaipa līdzi kaudze ar mācību grāmatām, taču elektroniskais formāts nozīmē ne tikai lielākas ērtības, bet arī lielāku risku. Ja par šodien nodrukātu grāmatu var droši teikt, ka tā būs izlasāma arī pēc 100 vai 500 gadiem, tad e–grāmatu formāts nākotnē vēl daudzreiz mainīsies.

Interneta kapsēta

Drukāto izdevumu ražošanai ir nepieciešams papīrs un tinte, bet elektronisko tekstu, foto un video radīšanai un uzglabāšanai tiek izmantota sarežģītāka sistēma. To nodrošina dažādas datorprogrammas, kas ik pa laikam tiek uzlabotas, bet citreiz programma tiek atzīta ar novecojušu un aizstāta ar jaunāku risinājumu. Taču jaunās programmas ne vienmēr ir derīgas, lai atspoguļotu ar iepriekšējām versijām radīto informāciju.