Rieksti nereti rada smaguma sajūtu vēderā, pastiprināti veidojas gāzes, tāpēc mēdz teikt, ka rieksti ir smaga barība un tā nav piemērota kuņģim. Patiesība slēpjas pavisam kur citur.
Rieksts vai sēkliņa ir auga jaunā paaudze, turpinājums. Tajā koncentrēts dzīvības spēks, spēja kļūt par lielu koku vai varenu augu. Lai tas notiktu, jābūt atbilstīgiem apstākļiem – siltam, mitram klimatam, pietiekamam daudzumam saules. Māte daba ielikusi riekstos un sēkliņās aizsardzības atslēgu – enzīmu inhibitorus un antiuzturvielas, piemēram, fitīnskābi, kas sargā līdz brīdim, kad rodas piemērota vide augšanai. Tieši šo enzīmu inhibitoru dēļ rodas smaguma sajūta vēderā, jo tie kavē ne tikai sēkliņas augšanu, bet arī tās sagremošanu un vērtīgo vielu uzsūkšanos gremošanas procesā (no medicīnas viedokļa to skaidro ar enzīmu inhibitoru spēju piesaistīt gremošanas enzīmus un padarīt tos mazaktīvus).
Ne tikai riekstus, bet arī dažus sēkliņu veidus iesaka pirms lietošanas uzturā izmērcēt aukstā ūdenī. Tas nepieciešams, lai organisms labāk asimilētu tajās esošās vērtīgās vielas. Mērcējot iespējams neitralizēt enzīmu inhibitorus.
Tādējādi mēs apmānām dabas ielikto aizsargmehānismu. Mērcēt noteikti vajag aukstā ūdenī, jo karstumā iet bojā daļa uzturvielu. Ūdeni nolej un sēkliņas vai riekstus noskalo. Mērcējot būtiski mainās garša – sēklas un rieksti kļūst aromātiskāki, garšīgāki.
Mērcēšanas laiks būtiski atšķiras. Sezama, kaņepju un ķirbju sēklas aukstā ūdenī patur četras stundas, bet saulespuķēm nepieciešamas sešas stundas. Ciedru un pistācijas riekstus, kā arī valriekstus un pekanriekstus der mērcēt sešas stundas, savukārt cietākus riekstus, piemēram, lazdu, Brazīlijas riekstus, un mandeles labāk mērcēt 8–12 stundas. Nav ieteicams liet ūdeni uz linsēklām un čia sēklām, jo veidojas želejveida masa.
Izmērcētās sēkliņas un riekstus var ēst svaigus vai sagatavot jebkurā viedā – izžāvēt (līdz +50 °C temperatūrā) un iegūt kraukšķīgu produktu, malt, sakapāt, blendēt. Turklāt mērcētus riekstus ļoti viegli var sagriezt skaistās šķēlītēs vai smalki sakapāt.
