Bērni ir kā ūdenszāle – ņemot vērā, cik daudz gribas redzēt, dzirdēt un piedzīvot, nosēdēt mierā ilgāk par dažām minūtēm var būt dikti grūts darbiņš. Un, kur aktivitātes, tur arī traumu risks, jo kritienu atbaidīšanai pagaidām vēl kādas īpašas zāles vai līdzekļi nav izdomāti. Lai nokristu un sasistu galvu, nav jābūt cirka māksliniekam, savukārt pat viegla galvas trauma pēcāk var izrādīties dziļāka, nopietnāka un radīt sekas turpmāk. Ar īpašu cepuru ražošanu savu artavu bērnu galvas traumu riska mazināšanā pielicis vietējais jaunuzņēmums "PadHat", kura vadītāju Kristīni Līpiņu aicinājām pastāstīt, kas tad tā īsti ir par tehnoloģiju un kāda ir aizsardzība.
Jāmodina reizi trīs stundās – diennakts pēc galvas traumas
Lai runātu par galvas traumu risku mazināšanu, līdz saknei jāizzina to nopietnība. Kā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Dāvis Ozoliņš, galvas traumas bērniem un pieaugušajiem būtībā ir ļoti līdzīgas, savukārt atšķirības meklējamas ārstēšanā un bērnu anatomijā, kā arī fizioloģiskajos procesos, kuri vairāku gadu laikā attīstās, lai pakāpeniski iegūtu pieaugušo aprises. Viegla galvas trauma ir galvas sasitums vai galvas smadzeņu satricinājums, un biežāk sastopams ir pirmais minētais. "Tos atšķir vien tas, vai traumas brīdī bērns vai jebkurš cilvēks ir nokritis un īslaicīgi zaudējis samaņu uz 10–15 minūtēm. Ja samaņas zuduma nav, runa ir par galvas sasitumu."
