Ārste par bērnu teica – tur nekā nebūs. Birutas un Marijas dzīve un ceļš uz patstāvību

Ar Birutu Zujāni un viņas 24 gadus veco meitu Mariju tiekamies, kad abas ir Latvijā, – ģimene jau divdesmit gadus dzīvo Francijā. Marijas dēļ. Jo tur ir lielākas iespējas viņas attīstībai un patstāvīgākai dzīvei. Marija tiekoties ir koša – īss matu griezums spilgti rozā toņos, viņa nedaudz pastāsta, ko dara Francijā. Tālāk Marijas stāstu raisa mamma. Viņas bērnu viena no ārstēm "norakstīja" un mudināja no meitiņas atteikties, jo viņai teju nebija attīstīti runas centri, taču, attīstot bērna stiprās puses, ģimene piedzīvojusi, ka Marija runā trīs valodās un strādā algotu darbu, ir daļēji patstāvīga.

Savukārt mamma, kura 15 gadus veltījusi meitai, nu atsāk radošo darbu dramaturģijā, kā arī savas atklāsmes, palīdzot meitai mācīties matemātiku, izmantojusi, izdodot grāmatu matemātikas apgūšanai.

Abi Birutas bērni dzimuši Latvijā. Pēc tam ģimene dzīvojusi Maskavā un Varšavā, līdz pārcēlās uz Parīzi. "Es biju Latvijas Radio žurnāliste, un mūsu tētis [Birutas vīrs] arī ir žurnālists. 2000. gadā dzīvojām Maskavā, es no turienes veidoju sižetus radio, tieši bija Putina vēlēšanas," atmiņas sāk šķetināt Biruta.

Galu galā ģimene pārcēlās uz Franciju, jo "Mariju Latvijā norakstīja". "Viņa ļoti vēlu sāka runāt, vēl divos gados teica tikai pa vārdam, bet trīs vārdus lika kopā kādos četros gados. Mana pirmā profesija ir vecmāte, tāpēc sapratu, ka kaut kas nav īsti, kā vajag. Maskavā Marijai taisīja encefalogrammu, un tur ārste man skaidroja, ka Marijai ir pilnīgi neattīstīti valodas centri. Bet – ir ļoti attīstīti muzikālie centri. Un viņa mudināja tos attīstīt – tad varbūt arī valoda "pavilksies līdzi". Marijai tobrīd bija divi gadi un daži mēneši. Un mēs ar darbu panācām, ka viņa runā trīs valodās un arī dzied. Tas ir darbs, ko vecāki veic, jo negrib savu bērnu norakstīt. Ir ļoti jācīnās par savu bērnu! Sākšu raudāt..." Biruta noslauka asaras, bet Marija jautā, kādēļ viņa raud. "No prieka!" mamma aizkustinājumā teic. "Jo Latvijā viena neiroloģe, redzot Marijas encefalogrammu, teica – jums viņa jāatstāj. Tur nekas nebūs. Vīrs mudināja – braucam prom! Tētis mums ir amerikānis, un viņš strādā lielā franču ziņu aģentūrā un teica – gan jau darbu dabūsi. Tā sākumā aizbraucām uz Varšavu un tad uz Franciju," turpina Biruta.