Foto: Privātais arhīvs
"Pēdējie pieci gadi bijuši laimīgākie manā dzīvē," atzīstas Nataļja Mihailova. Šis bijis nopietnu pārmaiņu periods: Nataļja apprecējusies, pametusi darbu vadošā amatā, sākusi strādāt veco ļaužu pansionātā un iestājusies medicīnas koledžā. Tuvākajā laikā jāpagūst vēl kas svarīgs – nomainīt pasi, jo papildus citām pārmaiņām savā dzīvē Nataļja šogad tikusi galā ar naturalizācijas procesu un ieguvusi Latvijas pilsonību.

15. jūlijā Nataļja svinēja 50. dzimšanas dienu. "Jūtos jauna, jo īpaši tagad, kad man apkārt ir cilvēki, kuriem ir vairāk nekā 80 un pat 100. Viņiem es esmu meitene!" smejas sieviete. Slaidā brunete tik tiešām izskatās jaunāka par saviem gadiem un nepavisam nelīdzinās vecās pases fotogrāfijā redzamajai sievietei, jo zaudējusi vismaz 15 kilogramus svara.

"Man ir nosliece uz liekā svara veidošanos, kaut kādā mirklī savā ķermenī sajutos neērti. Internetā atradu tiešsaistes grupu, kurā pēc licencētas programmas māca uztura principus, kuri ļauj ēst visu, pareizi kombinējot produktus. Pievienojam fiziskās aktivitātes un iegūstam vēlamo rezultātu!"

Rezultāts Nataļjai vienmēr bijis svarīgs. Ja tā nav, viņa neredz jēgu turpināt un maina sava ceļa virzienu. Bez bailēm un nožēlas. Tā šopavasar, nostrādājot vairāk nekā desmit gadus radio "Baltkom" ēterā, viņa aizgāja no darba, atvadoties no sakārtotas ikdienas un laba atalgojuma. Daudziem šī ziņa šķita kā pērkons no skaidrām debesīm. Kurš mūsdienās 50 gadu vecumā brīvprātīgi atteiksies no stabilitātes un uzdrošināsies spert soli nezināmā nākotnē? Nataļja Mihailova. Daudzi joprojām nesaprot, brīnās un slavē viņas lēmumu.

Ja jau mainīt, tad mainīt visu! Tā arī nonāca pie ciešas apņemšanās beidzot naturalizācijas kārtā iegūt pilsonību.

"Gribēju, lai viss ir sakārtots," skaidro Nataļja. Par šo lēmumu viņa nevienam neteica, ziņu pavēstīja post factum – svinīgā solījuma dienā.

Formalitātes nokārtotas, atlicis vien pēdējais solis – līdz novembra beigām iegūt Latvijas pilsoņa pasi.

Gribēja kļūt par ārstu, nolēma būt skolotāja

Nataļja ir dzimusi Cēsīs. "Esmu tur tikai dzimusi, jo mana vecmāmiņa bija teikusi: "Kamēr esmu dzīva, mani mazbērni dzims tur!" Dažus mēnešus vēlāk mani jaunie vecāki atgriezās Salaspilī, bet pēc tam tētim, kurš strādāja Rīgas TEC-2, piešķīra dzīvokli Rīgā. No trīs gadu vecuma esmu rīdziniece," viņa precizē. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!