Protams, katram gadalaikam ir savs krāšņums, savs sērīgums, sava sajūta. Tomēr, ko iesākt, ja vasaru gribas paturēt vēl nedaudz ilgāk? Nu, tā, lai nebeidzas peldes Lielupes pienainajā ūdenī pirmdienu vakaros, tā, lai ir atļautas mazās sestdienas ar glāzi vīna, neraugoties uz agrajiem rītiem nākamajās dienās, lai saldējums ar mellenēm vakariņās šķiet lieliska ideja un lai to vienu īsto, īpašo un vienīgo kleitu var pavalkāt ilgāk!
Kā notvert vasaru aiz pirkstu galiem? Saķert aiz plaukstas, nedaudz pievilkt aiz matiem? Kā kāda mana kolēģe teica – kas gājējs, to nenoturēsi. Bet varbūt tomēr? Varbūt ar mazu rituālu palīdzību ikdienu varam ne tikai pārvērst svētkos, bet paturēt sevī vēl sauju vasaras ar tās smaržām, garšām, pār ādu skrienošajām skudriņām un pēc sāls garšojošās ādas, mitrajiem matiem?
Lai man un mums tas izdotos, vērsos pie kolēģēm, kuras dalījās savā vasaras sajūtu maģijā, un padomāju arī pati par to, kas man, vasarai pamazām aizejot, vēl tomēr liek justies kā jūlija pirmajās dienās. Iespējams, kāda no mūsu iedvesmām noderēs arī tev! Vasaras sajūta taču var dzīvot mūsos visu gadu! Un nevajag nemaz Sardīnijas pludmali vai vienvirziena biļeti uz Turcijas kūrortu!
"Lai noturētu vasaru sevī, cenšos, cik vien bieži un ilgi iespējams, dzert kafiju ārā uz terases. Arī tad, ja pūš neliels vējiņš, dodos laukā. Uzvelku siltu jaku un baudu sauli, debesis, mākoņus, izdegušo vīstošās zāles vēli ziedošo puķu smaržu, sienāžu sisināšanu, dzērvju bara klaigāšanu tālumā nopļautajā labības laukā. Pa dienu klausos, kā tās sabļaustās, bet vakaros sāk klaigāt mazie pūčulēni, aizbiedējot suni. Šo dabas simfoniju baudu kopā ar kafiju vai pusdienām. Arī vakaros labprātāk ēdam uz terases. Sēžot ārā, jūtos kā aizbraukusi, kā atrāvusies no ikdienas pienākumiem, pilnībā atdevusies vasarai." Žurnāla Tasty.lv redaktore Inga Prauliņa
"Lai arī paveroties pa logu, jau redzu pirmās sabirušās lapas, mūs vēl sagaida atvasara, un esmu pārliecināta, ka arī septembris attaisnos ar skaistām dienām ne to tīkamāko jūniju, ko šogad piedzīvojām. Ja daba parūpēsies par vasarīgo noskaņu, tad iekšēji arī mums katrai pašai ir tā sevī jāuzbur, turklāt tas nemaz nav tik grūti.
Mana recepte, kā apmānīt sevi un pakavēties vasarā ir - vismaz vienu vakaru nedēļā doties uz Nakts tirgu pēc sezonas gardumiem, izbraukt ar velosipēdu pa klusajām Pārdaugavas ieliņām, atklāt jaunu mūziku Spotify pasaulē, ieturēt pusdienas svaigā gaisā, vērot zvaigžņu lietu, guļot batutā un klausoties savu šīs vasaras mūziku no ripas "Septiņi soļi svaiga gaisa", kas man atgādina par skaisti pavadītajām nedēļas nogalēm "Prāta Vētras" koncertos.
Vasaras dzīvesprieku noteikti papildina arī spontāni izbraucieni darba dienu vakaros, dodoties ārpus pilsētas, piemēram, uz Siguldu, pie sen nesatiktiem draugiem, uz nakts peldi ezerā vai Kalnciema kvartālu, lai ieplūstu ļaužu masā un apjaustu, ka ar vasaras izskaņu dzīve neapstājas un viss skaistais taču vēl ir priekšā - tepat aiz stūra!" Žurnālu "Tava māja" un "Tavs dārzs" redaktore Zane Bitmane
"Es savu vasaru pievelku aiz matiem – izvēlos spilgtu un košu apģērbu, dodos uz un mājup no darba kājām, lasu romantikas, iespējams, pat naivas grāmatas par skaistajiem vasaras romāniem Vācijas kalnos, veidoju vasaras ekskursijās safilmētos video, lai rudenī, kad palodzes kapās lietus, varētu tos skatīties un atcerētos Jūrmalas sauli un karstās smiltis." Žurnālu Rutks.lv un "Tūrisma gids" žurnāliste Krista Dzidzēviča
"Kā saķert aizejošo vasaru aiz astes un mazliet pieturēt? Mana atbilde ir gaužām vienkārša - baudīt lietas un vietas, kas saistās ar šo skaisto, saules pielieto gadalaiku! Kaut vai apēst saldējumu, nepārdzīvojot, ka našķēties sanācis vairāk nekā drīkst. Apciemot Botānisko dārzu, kur krāšņi zied puķes. Pavadīt laiku pie jūras. Doties pastaigā pa mežu, lai ieklausītos putnu treļļos un izbaudītu smaržas, kas virmo gaisā." Žurnāla "Mans Draugs" redaktore Aija Lietiņa
Ieklausoties kolēģes, varu viņām tikai piekrist. Pēc iespējas vairāk būt dabā, būt ar sevi, izmesties peldkostīmā arī tad, ja matus brīžam sapurina ziemelis, peldēties kailai un skaitīt sekundes, saules ripai grimstot aiz apvāršņa. No mellenēm zili lillā pirkstiem nolaizīt saldējumu, tāpat vien, uzreiz no kārbas.
Gulēt pie atvērta loga un iemigt, pie trešās reizes, kad nojucis saskaitīto zvaigžņu skaits. Vai ņemt telti un izbraukt piektdienas naktī no Rīgas tur, kur acis rāda. Pamosties rasainā zālē un pirmajos siltajos saules staros ēst brokastis pļavas vidū. Staigāt basām kājām un krāsainiem nagiem.
Pat neskatīties uz biksēm un ļaut kailos stilbus glāstīt vēja plivinātajām kleitām un svārkiem. Vakaros mukt laukā no mājas, lai elpotu vienā ritmā ar sakarsušo pilsētas elpu, pieskartos siltajam bruģim. Uzvilkt augstpapēžu kurpes un klausīties brīvdabas koncertus vai paslēpties kādā no vasaras terasēm ar grāmatu rokās. Vasara taču tepat vien ir, necentīsimies uz randiņu pārlieku ātri aicināt rudeni. Krāsainās lapas, sēņošanas azartu un lietus burbuļošanu peļķēs mums taču būs vēl tik daudz laika izbaudīt!
