Foto: Aigars Hibneris
Mani jau pusceļā sagaida Olga Zeļika – "Rīgas Detektīvu aģentūras" īpašniece un izmeklētāja. Viņa skaļi smejas un atstāj ļoti pozitīva cilvēka iespaidu. Tērpusies baltās biksēs un baltā žaketē – ļoti eleganta sieviete, kas apgāž visus manus priekšstatus par to, kādai ir jābūt sievietei-detektīvei.

Viņa mani sagaida ar šampanieti, no kura gan es laipni atsakos. Stāstu, ka uzrunāju viņu, jo man šķita interesanti, ka sieviete nodarbojas ar tik neparastu lietu. Tas vienmēr ir licies vīriešu darbs.

Olgai ir augstākā juridiskā izglītība – maģistra grāds. Savulaik strādājusi kriminālajā policijā. Sapratusi, ka vēlas kaut ko savu un nodibinājusi savu uzņēmumu. Zināšanu tam pieticis. "Policijā atgriezties es tiešām nevēlējos," Olga stāsta. "Tā ir rutīna. Tur, kriminālpolicijā, mēs izmeklējām lietas, ievācām informāciju. Strādājam ar aizdomās turētajiem. Šogad svinam desmit gadu jubileju "Rīgas Detektīvu aģentūrai"." Viņa aicina uz jubilejas svinībām: "Dzeršanas nebūs. Visi ir solīdi cilvēki."

Jautāta par viņas biznesu, Olga saka tā: "Bizness ir ļoti specifisks. Pirmos piecus gadus man bija komanda. Pēc tam es sapratu, ka komandā strādāt dažkārt ir bīstami. Tas ir tāds bizness, kad, ja nu kāds neprofesionāli nostrādās, var nokļūt ļoti sliktā situācijā. Ja žurnālisti ir piektā vara, tad mēs esam otrie."

"Sfēra, protams, nav vienkārša. Daudzi mēģina mūs iegāzt, jo nodarbojamies ar dzīvesbiedru krāpšanu. Lai jau cilvēki tā domā! Daudzi nāk un prasa, vai var uzlikt noklausīšanās iekārtas, piesaistīt suņus. Daudzi ir saskatījušies filmas. Detektīvu bizness ir nopietns. Tā ir informācijas vākšana," Olga stāsta. "Ja pēc likuma notiek noziegums, man par to ir jābrīdina."

Foto: Aigars Hibneris
Uzvārām zaļo tēju un smejamies – lai būtu vismaz krūze, pie kuras pieturēties un raisītos sarunas. "Man ir bijusi kliente, kuru vīrs pastāvīgi sita. Viņa meklēja aizsardzību, protams. Mums ir arī apsardze. Viņas vīrs bija maniaks. Sākumā vienmēr viss ir skaisti un labi, bet tad sākas. Tas ir pats briesmīgākais," Olga stāsta. "Psihe ir salauzta, un notiek tas, ka pret tevi var izturēties kā pret lopu. Tas var beigties slikti. Nedod Dievs, ar pašnāvību. Tas ir ļoti bīstami. Cilvēki kļūst par upuriem kādā brīdī. Daudzas sievietes mēģina iet prom no ģimenēm un tad atkal atgriežas," viņa stāsta. "No pēdējā pasūtījuma es atteicos. Tā notika pirmo reizi manā dzīvē," atklāj Olga.

"Tur bija tāda dīvaina situācija. Sieviete bija precējusies, viņai bija dēls. Viņas vīrs dēlu sita un padarīja par invalīdu," Olga atceras. "Es uzskatu, ka sievietei ir mātes instinkts, un, pirmkārt, ir jāsargā savi bērni. Kad tas viss atgadījās, viņa nāca pie manis ar lūgumu tikt no tā vīrieša vaļā. Ir cilvēki, kas ir apsēsti ar atriebību. Pats briesmīgākais ir tas, ka māte uz to pievēra acis. Es to nespēju saprast. Viņas bērns tagad ir invalīds."

"Es saprotu, ka ir adekvāti cilvēki un ir tādi, kam nav vesela psihe," viņa saka. "Protams, krāpšanas fakti ir aktuāli. Vai arī ģimenē notiek šķiršanās, un ir jāievāc informācija. Tiek noskaidrots, kura ir vainīgā puse. Pēdējā lieta man ir bijusi par tēmu, kad draudzenes ir piemānījušas citas draudzenes. Tas ir interesanti, jo kādreiz vīrieši šmaucās, tagad – sievietes. Pat labākie draugi cīnās! Sievietes "uzmet" draudzenes par 100 un vairāk tūkstošiem eiro."

"Sievietēm ir jāuzmanās, dodoties uz ārzemēm, jo viņas var pārdot verdzībā. Latviešu sievietes ir inteliģentas un par daudz uzticas," Olga uzskata. "Ir bijuši gadījumi, kad pāri dodas uz ārzemēm, lai apprecētos otrreiz. Tas nav likumīgi."

Olga stāsta, ka viņai ir bijis vīrs, kas bijis līdzīgs Jēzum Kristum. Gara auguma, gariem matiem. "Kad man bija 22 gadi, notika traģēdija. Viņam bija smaga galvas trauma. Viņš atgriezās kā pilnīgi cits cilvēks. Es viņu izvilku," Olga atceras. "To var salīdzināt ar elli, tas bija briesmīgi."

Jautāta, kāda ir visneparastākā lieta, ar ko nācies saskarties, Olga stāsta: "Visas ir īpašas, bet tā vistrakākā ir lieta, kur izmanto uzticību. Kad draudzene "uzmet" draudzeni. Aizņemas un neatdod naudu."

"Ja tev ir jurista izglītība un pieredze policijā, tu vari strādāt par detektīvu. Viena lieta ir justies kā detektīvam, otra – tam būt," Olga stāsta. "Situācijas, kad risinām neuzticības lietas, ir visnotaļ trakas, jo sievietes bieži vien nav gatavas situācijas atrisinājumam. Viņas nav gatavas pieņemt rezultātu. Tā ir neparedzama situācija, jo cilvēks nav gatavs zaudēt ģimeni. Ne katra sieviete gatava pieņemt realitāti. Bieži vien jaunas meitenes, kas sajūt naudas garšu, izmanto bagātus precētus vīriešus."

"Viens vīrietis, kas izsekoja savu sievu, teica, ka nevar būt, ka viņai nav mīļākā, jo visas sievas viņu ir krāpušas. Viņš bija precējies trīs reizes," Olga atceras. "Tā laikam tad jau ir vīrieša problēma, ja visas sievas viņu krāpj."

Olga stāsta par gadījumu, kad no vīrieša aizgājusi sieviete ar visiem bērniem, un viņa jautājusi viņam, vai viņš kādreiz pret viņu ir pacēlis roku. "Vispār es viņu pastāvīgi situ, viņš atbildēja. Tādos gadījumos es atsakos strādāt."

Man šķiet interesanti, kā tiek atrisinātas lietas – vai tiek uzņemtas fotogrāfijas un parādītas dzīvesbiedram, ja ir pierādījumi par krāpšanu. Kā tas notiek? "Paralēli detektīva darbam eksistē fizisko personu datu aizsardzība," Olga stāsta. "Tas ir provokatīvs jautājums. Viens likums ļauj darīt visu, otrs – neļauj neko. Personīgām interesēm mēs drīkstam uzņemt šādas fotogrāfijas un video, bet publiskai apskatei nē. Ja tiesā iesniedz materiālu, kas neatbilst likumam, tad var būt lielas problēmas."

Lai kļūtu par detektīvu, nepietiek ar izglītību un pieredzi, ir jābūt arī psihiski veselam un jāatbilst kritērijiem. "Mēs neņemam pirkstu nospiedumus, ar to nodarbojas policija. Es klientiem saku – atslēdzieties no seriāliem, šeit ir reālā dzīve! Patiesībā, kad strādāju (policijas) sistēmā, nācās izmantot arī suņus, viņi ļoti palīdzēja. Mēs reiz nevarējām atrast līķi, un suns ļoti palīdzēja. Narkotiku nodaļā vispār bez suņiem nevar iztikt," Olga stāsta. "Daži klienti pie manis vēršas saistībā ar slepkavību izmeklēšanu, bet man nepatīk uzņemties šādas lietas. Tās ir ļoti smagas lietas."

"Tagad ir aizvien vairāk klientu vīriešu, jo sievietes mēdz ņirgāties par vīriešiem. Kādreiz bija citādi. Tagad sievietes izklaidējas, bet vīrieši sēž mājās ar bērniem. Protams, visvairāk cieš kārtīgi cilvēki," tā Olga. "Man patīk Deils Kārnegī. Viņš saka – pārtrauciet uztraukties un sāciet reāli dzīvot. Mēs visi zinām parunu, ka, ja tev sit pa vienu vaigu, jāpagriež otrs, bet tā nedrīkst! Ir jāpasaka, ka tev tas ir nepatīkami. Tā nedrīkst rīkoties. Nedrīkst baidīties pazaudēt to, kas traucē dzīvot dzīvi! Tu nedrīksti kļūt par mazohistu, turklāt ar mums notiek tas, ko mēs atļaujam ar sevi darīt."

"Jā, mana pirmā lieta bija tieši saistīta ar vīra neuzticību, kad sieviete nebija gatava pieņemt faktu, ka vīrs viņu krāpj. Viņa visu laiku zvanīja un prasīja, ko viņai darīt. Es tagad visām klientēm jautāju, vai viņas ir gatavas pieņemt situāciju, kad uzzinās, ka vīrs tiešām viņu krāpj," Olga saka. "Tā nav izklaide, tā ir dzīve. Ja tu nāc un algo detektīvu, tev ir jāuzņemas atbildība. Tas nav teātris, šovs, bet reālā dzīve."

"Es esmu arī reiki speciāliste. Tā ir sirds lieta un saistīta ar japāņu medicīnu – ārstēšana ar rokām. Tā ir ļoti interesanta lieta. Kāpēc es ar to esmu sākusi nodarboties? Tas ir saistīts ar lielu daudzumu adrenalīna, un sevi vajag kaut kā nomierināt. Reiki ne tikai nomierina, bet atjauno enerģiju, apgaismo. Cilvēki iziet no mana biroja pozitīvi un apmierināti," Olga stāsta. Viņai pie sienas birojā ir izliktas reiki zīmes, un Olga stāsta, ka tās raksta nevis ar otas palīdzību, bet ar pirkstiem. "Es ne tā vienkārši līdz tam nokļuvu, grāmata par reiki man burtiski iekrita rokās. Sajutu to kā zīmi. Tomēr tas ir ļoti personiski."

Vairāk par reiki uzzini šeit.

Olga arī dzied. Tas ir viņas vaļasprieks. "Mūs visus bīda radošums. No 11 gadiem spēlēju ģitāru. Esmu ierakstījusi dziesmas un klipus. Esmu pozitīva un smaidu, bet ir jāatpūšas, lai atjaunotos. Citus glābj alkohols, mani – reiki. Alkohols gremdē. Policijā to daudz lieto, jo darbs ir stresa pilns. Tas izraisa agresiju, un gājieni var būt neprognozējami," viņa stāsta. "Mani interesē sports un reiki. 15 gadus es nodarbojos ar tenisu. Vēl man patika jāšana ar zirgiem. Es atslēdzos dabā, rakstu rakstus, gribētu uzrakstīt grāmatu. Detektīva darbā ir smalka robeža, kad darbs ienāk tavā dzīvē. Tas ir darbs, ko nevajadzētu ielaist dzīvē," viņa stāsta.

Jautāta, kā var apvienot darbu ar privāto dzīvi, Olga saka: "Mans mīļotais cilvēks atrodas Itālijā. Mums ir ļoti spēcīgas jūtas. Īstas. Tā laikam ir visīstākā mīlestība manā dzīvē. Man pietiek par viņu padomāt, un es jau jūtos labāk. Detektīviem parasti neuzticas, bet viņš ir pieņēmis manu darbu. Patiesībā es nodalu darbu no privātās dzīves."

"Es ne tāpat esmu nokļuvusi šajā biznesā. Reiki mani ir ievirzījis. Jau, kad biju bērns, redzēju vairāk nekā citi. Pateicoties reikiem, atveras intuīcija. Detektīvu ir daudz, bet reāli strādājošu – maz. Katrā ziņā tas ir darbs ar smadzenēm, un ir grūti atslēgties. Tev ir vajadzīga arī atpūta. Citādi tu nevari atjaunoties," Olga atzīst. "Vissmagākais gadījums, ar ko esmu strādājusi, ir stāsts par Konstanci. Strādāju gadu pie tās lietas. Vīrietis burtiski ņirgājās par to sievieti. Es izdarīju tā, ka bērns ar mammu tomēr aizbrauca uz Angliju – tālāk no briesmām. Nebija citu variantu."

"Mēs nedrīkstam sevi žēlot. Meklējam līdzjūtību. To nedrīkst darīt. Ir jāpriecājas par katru dienu, kas mums ir. Jāpateicas Dievam. Katru dienu jāpasaka trīs labas lietas kādam citam. Jāizdara labs darbiņš vai jāvelta diena sev. Mēs nedrīkstam tā auklēties ar vīriešiem. Tā ir liela kļūda. Jāsaprot, ka mums blakus ir vīrietis, ne bērns, un vajag, lai viņš par mums rūpējas. Ja nav labi, jāpagriežas un jāiet prom. Var aiziet uz baznīcu, man tas ir ļoti palīdzējis. Nevajag būt fanātam, bet darīt to, kas patīk un palīdz. Nekas nemainīsies, ja nav mainījies, ir jāiet prom un jāmaina sava dzīve. Nekādā gadījumā nedrīkst pakļaut briesmām sevi un savus bērnus. Nevajag sēdēt un kaut ko gaidīt. Cilvēki ir radīti, lai darītu labu un viens otru atbalstītu. Ja Dievs mūs ir radījis, mēs jau esam kādam vajadzīgi un neesam šajā pasaulē velti. Nekad nedrīkst sēdēt uz vietas! Ja mēs paliekam uz vietas, tad slīdam atpakaļ. Dzīve ir cīņa, mums ir pašiem jācīnās un jāpalīdz citiem," Olga uzsver. "Pašas labākās zāles sievietei ir komunikācija."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!