Zīmēšana jaunajai māksliniecei vienmēr bijusi līdzās – pamatskolā viņa bija mākslas skolas audzēkne, vidusskolā izvēlējusies klasi ar mākslas novirzienu un vienmēr apzīmējusi klažu maliņas, kā pati saka, ar ķiņķēziņiem – arī darba sapulcēs, jo tas palīdzējis labāk koncentrēties. Pirms nolēmusi pievērsties tikai ilustrācijai, nodarbošanās bijušas dažādas, taču pēdējos četrus gadus Elza strādājusi kā "freelancer" (ārštata darbiniece – no angļu val.) pie dažādiem projektiem. Beidzoties pēdējam projektam, Elza sāka prātot, ko darīt turpmāk, un, peļņu atstājot otrajā plānā, sapratusi – jādod zīmēšanai iespēja. "Savā ziņā bija pat neliels sabrukums, jo projektu vadība bija pirmais, ko meklēju darba sludinājumos. Bet, apsēžoties un nedomājot par naudu, uz papīra uzliekot visu, kas man patīk, vadība bija otrajā plānā. Pirmās divas lietas bija zīmēšana un cilvēku iepriecināšana. Pasauli šobrīd pārņēmusi krīze, un nolēmu, ka sākšu kaut ko darīt. Tā aptuveni pirms četriem mēnešiem uztaisīju "Instagram" kontu, kurā publicēju savus darbus. Cilvēkiem tas patīk – nereti viņi arī naktī man sūta idejas vārdiem, kuru vizualizācijas vēlas redzēt," atklāj jaunā ilustratore.
Vārdu un ilustrāciju ''spēle''
Tiem, kas seko Elzas mākslinieciskajām izpausmēm "Instagram" vai "Facebook", pieminētās vārdu ilustrācijas nav svešas. Nezinātājiem – viņa, lielākoties izmantojot latviešu valodu, atdzīvina vārdus. Vaicāta par to, kā radusies ideja spēlēties ar vārdiem un ilustrācijām, Elza stāsta: "Man bija pārdomu brīdis, kurā mēģināju izlemt, par ko būs mani zīmējumi. Sākumā mēģināju kaut ko līdzīgu amerikāņiem – viņi izmanto vārdu, kuru iesaista teikumā, un to vizualizē. Taču sapratu, ka šādam stilam mūsu valoda ir nedaudz par stīvu, bet mums ir dažādi vārdi, kurus katru atsevišķi var ilustrēt. Šis stils arī aicināja sākt pievērst uzmanību apkārtējai videi – lietām, nosaukumiem u. tml."
Lai arī neatsverama loma Elzas ilustrācijās ir valodai, precīzāk – vārdam, izdzirdot jautājumu: "Vai ar valodu esi draugos?", viņa smīn, noraidoši māj ar galvu un piebilst: "Nē, tā nebūt nav. Tas drīzāk ir veids, kā vēl var paskatīties uz vārdu."
