Ja ir teiciens, ka pēc lieliem panākumiem no laimes var lēkt gaisā, tad šajā gadījumā no laimes par pabeigtajām saspringtajām mācībām varētu uzlidot gaisā. Burtiskā nozīmē. Raksta varoņiem tas ir pa spēkam! Iepazīstieties – Sindija Legzdiņa ir "airBaltic" Pilotu akadēmijas pirmā absolvente sieviete kopš mācību iestādes dibināšanas 2018. gadā. Arī Roberts Jāņkalns to absolvējis šogad. Rakstā pavērsim priekškaru uz mācību un iestājpārbaudījumu procesu. Kāds bijis viņu pirmais patstāvīgais lidojums? Kur vairāk skatās mūsdienu pilots – pa logu vai uz instrumentu rādījumiem? Ko jaunais pilots teiktu pasažieriem krīzes situācijas gadījumā?
Sindijai ir 22 gadi, un šī ir viņas pirmā izglītība pēc vidusskolas. Jaunā sieviete atklāj, ka atšķirībā no daudziem citiem kursantiem viņai doma kļūt par piloti nav bērnības sapnis: "Man bija daudzas un dažādas intereses, un zināju, ka gribu mācīties pēc vidusskolas, taču nebija viena virziena, kurā vēlētos strādāt visu atlikušo dzīvi. Bet tad vecāki un ģimenes draugi ieminējās par "airBaltic" pilotu skolu Latvijā. Sākumā es atmetu ar roku – ko tad es, sieviete? Tomēr sāku vairāk pētīt informāciju, kādi ir darba pienākumi šajā profesijā, vajadzīgās personības iezīmes, un šaubas sāka mazināties, nolēmu stāties akadēmijā," atceras Sindija.
Robertam, kam kļūšana par pilotu bija sen lolots sapnis, tieši finansiālie izaicinājumi lika šķēršļus ceļā uz ieceres īstenošanu: "Kad izgāju medicīnisko pārbaudi, bija skaidrs – atlicis tikai atrisināt finanšu jautājumu. Tajā dienā aizbraucu pie ģimenes, tikai vecākiem un brālim parādīju medicīnisko apliecību un izstāstīju, ka esmu izlēmis startēt akadēmijā. Sapratu, ka bez viņu palīdzības – galvojuma kredītam – galā netikšu. "airBaltic" bija vienošanās ar banku par mazākiem procentiem un lielāku summu sniegšanu studentiem. Tomēr ceļš līdz finansējuma iegūšanai no bankas bija vesela epopeja. Biju jau uzņemts pirmajā mācību grupā, bet ilgā ceļa uz kredīta piešķiršanu dēļ tiku tikai otrajā grupā. Kad beidzot bija pozitīvs lēmums no bankas, man pat pārstāve no tās piezvanīja un teica, ka es esot izdarījis visu ar savu neatlaidību. Laikam jau bankā biju visiem apnicis ar saviem jautājumiem un idejām par iespējamiem variantiem," pasmaida Roberts. Pēc šī posma atkal bijusi tāda "Oho!" sajūta. Beidzot varēs mācīties!
