Aiz zīmola stāv Annija Vētra-Tēraude. Un no viņas uzvārda daļām gluži dabiski radies uzņēmuma nosaukums. Sarunas laikā sieviete ieskicē, ka no apkārtējiem dažkārt dzirdējusi, ka viņa dažādas lietas dara šķietami ačgārni un nesaprotami. Tā bijis arī ar zīmola radīšanu, jo parasti uzņēmēji sāk ar produktu, kamēr Annijai uzreiz bija skaidra tieši vizuālā identitāte un zīmola nosaukums. Nosaukums, kā jau noprotams, radies no abām Annijas uzvārda daļām. Vētra ir viņas ģimenes uzvārds, no kura, apprecoties ar vīru Oskaru Tēraudu, šķirties nebija gatava. Savukārt Tērauds ir Oskara ģimenes uzvārds. "Abi uzvārdi ir spēcīgi un apvienojumā vispār fantastiski," teic Annija. Abi vārdu salikumu "tēraudvētra" godam nēsā arī uz laulības gredzena. ""Steel Storm" ir sakausējums, kas ieskicē līdzsvaru starp neierasto un klasisko, ko esam iestrādājuši mūsu pašu radītajos – praktiski pielietojamos un askētiska dizaina – atstarojošajos aksesuāros," par zīmolu stāsta uzņēmēja. Tomēr ceļš līdz idejai un produktam bijis piedzīvojumiem pilns – dzīvojot starp divām pilsētām un visu pasauli.
Dzīve starp divām pilsētām un pasauli
Annijas dzīvē svarīgu vietu ieņem divas pilsētas – Liepāja un Rīga. Kā viņa pati mēdz teikt – viņas sirds atrodas Rīgā, taču dvēsele Liepājā. Savukārt viņas biežāk brauktais ceļš Latvijā – A9 šoseja. Tomēr Liepāja ne vienmēr bijusi sirdij tik tuva, jo uz turieni viņai savulaik nācies pārcelties, kā pati teic, "brīvprātīgi piespiedu kārtā". "Kā jau bērnam, likās, ka tā nav mana izvēle – pārcelties. Tajā laikā nebija interneta un videozvanu, ar brāli no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ braucām ar vilcienu, kas parasti bija aptuveni piecas stundas, un lielākoties svētkus un brīvlaikus pavadījām Rīgā, jo mani draugi un radi bija Rīgā un Pierīgā. Līdz pat kādai 7. klasei man Liepājā nebija pastāvīgu draugu, jo – kad gan notiek visas foršās lietas? Tad, kad ir brīvlaiks!" atceras Annija. Liepājā iegūstot reklāmas speciālista izglītību, sieviete pārcēlās atpakaļ uz Rīgu, uzsākot darba gaitas toreiz ļoti labā sabiedrisko attiecību aģentūrā, tomēr uzvarēja jaunieša dumpinieciskais gars, kurš iekšēji nepārtraukti pulsēja, ka vajag taču redzēt pasauli.
