Trīs izglītības, 15 gadu pieredze pētniecībā un nupat saņemta "L`ORÉAL Baltic" balva "Sievietēm zinātnē" – Iveta Pugajeva patiesi gāž kalnus, taču joprojām kautrējas sevi saukt par zinātnieci, jo teic – ir taču vēl tik daudz, ko mācīties! Viņa ir šarmanta savā neviltotajā pieticībā un lauž jebkurus stereotipus par to, kādam ir jābūt pētniekam.
Zinātniece – tas izklausās ļoti nopietni. Gribētu uzzināt, kā sākās jūsu ceļš pētniecībā. Vai par to sapņojāt jau bērnībā?
Patiesībā es nekad nebiju domājusi, ka būšu zinātniece. Godīgi sakot, kamēr nedabūju "L`ORÉAL Baltic" balvu, es tā arī nejutos. "Bior" strādāju jau 15 gadus. Sāku kā praktikante – pirmos trīs mēnešus strādāju bez maksas, vienkārši kā palīdze. Ar katru gadu, protams, ieguvu gan pieredzi, gan arī iemācījos jaunas lietas. Ieguvu trīs izglītības – trīs diplomus. Pēc publikāciju skaita arī esmu viena no vadošajām pētniecēm "Bior", bet man nebija tādas sajūtas, ka esmu zinātniece. Ieguvu "L`ORÉAL Baltic" balvu – un visi pēkšņi tā sauc (smejas). Tad gan ir tāda sajūta!
Tas noteikti nebija bērnības sapnis. Es, kā jau lielākā daļa meiteņu, ļoti gribēju dziedāt, man patika dejot. Beidzot skolu, arī nezināju, ko darīt, iestājos trīs dažādās fakultātēs. Tad beigās ar vienu no savām labākajām draudzenēm nolēmu aiziet uz Ķīmijas fakultāti, tā tas ceļš arī iegrozījās. Tādā ļoti brīnumainā veidā caur draugu draugiem un paziņām man ieteica atnākt uz "Bior", kur meklējot praktikantus. Un tā es arī paliku šeit.
Kādi bija tie citi varianti?
Es vēl biju iestājusies Ekonomikas fakultātē, arī Humanitāro zinātņu fakultātē. Godīgi sakot, valodas man ļoti slikti padodas (smejas). Beigās tomēr izvēlējos mācīties ķīmiju.
Vai jūs varētu vienkāršoti izskaidrot sava pētījuma būtību? Ko tieši pētāt un kādas problēmas cenšaties atrisināt?
Aktuālo pētījumu tēmas ir ļoti dažādas. Runājot par šo "L`ORÉAL Baltic" programmu, kas tiek īstenota sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām, pētījums būs par sabiedrības veselības novērtēšanu, izmantojot uz notekūdeņiem bāzētas epidemioloģijas pieeju. Vienkāršākiem vārdiem sakot – notekūdens ir bagāts ar dažādām ķīmiskām vielām, piemēram, tur ir daudz dažādas dabīgas un antropogēnas izcelsmes vielas, kas nonāk ūdeņos ar cilvēka urīnu. Līdz ar to – mēs gribam pētīt noteiktas vielas un to, kā tās mainās noteiktā laika posmā. Un tad redzēs, kādus secinājumus mēs varēsim veikt. Metode, ar kuru mēs pētīsim notekūdeņus, ir vēl jāizstrādā. Tas būtu ne tikai pētījums, kas saistīts ar sabiedrības veselības, dzīvesstila izpētīšanu, bet arī ieguldījums analītiskajā ķīmijā, jo mēs gribam izstrādāt inovatīvu metodi.
