Ar Eviju tiekamies viņas ģimenes privātmājā Siguldā. Pretī saulainajā dienā viņa nāk kopā ar meitu Elīsiju, kuras roku iedrošina ar atvērtu plaukstu rādīt uz mani – labdien, kā sauc tevi?
Astoņgadniece iepazīstina ar sevi. Viņa ir aktīva, mākslinieciska meitene. Gan viņai, gan mazajam brālim Justam ir autisms. Tādēļ Evijas ikdiena ir aktīva – katru dienu Evija ved meitu uz skolu Rīgā, un tur radusi iespēju, kamēr atvase mācās, kādas stundas pavadīt speciālās telpās mājas gariņu radīšanai.
Bet kā tas viss sākās? "Mana mamma bija redzējusi, ka ir tādi rūķīši jeb mājas gariņi un iedomājās man pajautāt uztaisīt tādu," stāstu iesāk Evija, kad esam iekārtojušies virtuvē ar tikko izceptām kanēļmaizītēm. Te jūtams, ka mājiniekiem ir gaumes izjūta, kā nekā Evijas izglītība saistīta ar dizainu – vides dizainu. Bet virtuves veidošanā savu roku pielicis Evijas vīrs Jānis, kurš no dabīgā akmens taisa virtuves virsmas un citus interjera priekšmetus.
