"Mēs, kā jau māsas, bērnībā ļoti turējāmies kopā, bet, godīgi sakot, tas neliedza pastrīdēties, dusmoties un pat apvainoties. Dalīšanās ar sapņiem pirms gulēt iešanas, kopīgi piedzīvojumi un nedarbi, kurus vecākiem var stāstīt pēc to noilguma jeb kādiem 10 gadiem, mainīšanās ar drēbēm, otras māsas aizstāvēšana... Tas ļoti satuvina – tāpat kā viena istaba, kas jādala vairāku gadu garumā," stāsta māsas, piebilstot, ka arī tā īpašā māsu saikne ir jūtama, un abas viena otru jūt pat tad, kad šķir liels attālums.
Māsas ne tikai izjūt dvīņu ciešo saikni, pabeidzot viena otras teikumus vai iesākot frāzes ar vieniem un tiem pašiem vārdiem reizē, viņas ir arī ļoti līdzīgas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
