No Raiņa un izlūkdienestiem līdz divām pašnāvībām: noslēpumainā latviešu spiedze Austra

Izputināts krievu kņazs Larja klīst gar viesnīcas kazino Montekarlo. Viņa māsa, kņaziene Irina, noskatot upuri starp viesnīcas turīgākajiem iemītniekiem, iepazīstas ar amerikāņu miljonāru Bokskalfu. Viņš vēlas iepludināt Eiropas tirgū savus gaļas konservus. Latvietis Jukstiņš dodas uz fašistu kongresu Itālijā, taču pa ceļam aizkavējas tajā pašā kazino un nospēlē pēdējo kreklu, tā arī nesasniedzot galamērķi. Tumšādains šveicars smīnot noskatās, kā kūsā dzīve ap virpuļdurvīm…

Tādas internacionālas kaislības virmo Austras populārākajā darbā – romānā "Virpuļu durvīs". Ne mazāk vērienīgām starptautiska mēroga intrigām bija piesātināta visa Austras, kura brīvi pārvaldīja krievu, vācu un franču valodu, dzīve. Kā pieklājas spiegu romāniem, Austras biogrāfija ir pretrunu, noklusējumu un neviennozīmīgi traktējamu balto plankumu pilna.

Sākums: no Raiņa aizvilšanas līdz specdienestu sašutumam

Austra piedzima Rīgā. Būdama veiksmīga būvuzņēmēja meita, viņa varēja atļauties labāko izglītību ārzemēs. 22 gadu vecumā, apprecējusies ar piena produktu vairumtirgotāju, viņa iestājās Bernes universitātē, kur studēja filoloģiju un jurisprudenci. Jau tad Austru aizrāva kreisās idejas un darbaļaudis, tā aizsākās viņas aktīvā sociāli politiskā un publicistiskā darbība.

Šveicē viņa iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja pie Latviešu komitejas programmas ar devīzi "Par latviešu autonomiju demokrātiskā Krievijā!". Viņa tur pildīja Raiņa sekretāres pienākumus. Un ne tikai tos. Kādā brīdī dzejnieks tā aizrāvās ar jauno tautieti, ka pameta savu uzticamo dzīvesbiedri Aspaziju un kopā ar Austru bēga pretī savam sapnim kādā mazā Šveices pilsētiņā.