"Man šķita, ka spējam kontrolēt savas nāves atnākšanu. Ka atliek ievērot noteiktas lietas, lai nodzīvotu līdz sirmam vecumam, un, kad dzīvot apnicis, var apgulties un vienkārši nomirt," atzīst Jūlija Škaraputa. Pirms trim gadiem viņas dzīvē ienāca krūts vēzis un skats uz pasauli mainījās. Tagad slimība uzveikta, un ar savu dzīvesprieku un spēku viņa dalās savstarpējās palīdzības grupā "Par dzīvot", kas radīta, lai atbalstītu onkoloģiskos pacientus.
Jūlija atklāj, ka izgājusi cauri labirintam, kurā bijušas neskaitāmas durvis ar uzrakstiem "šoks", "bailes", "izmisums", "vēlme dzīvot" un "spēks palīdzēt". Dažbrīd viņai licies, ka uz priekšu iet ar aizvērtām acīm, bet kāds vienmēr bija līdzās un atbalstīja šajā ceļā. Tagad Jūlija zina, kur šajā slimības labirintā ir izeja, un cenšas tam cauri izvest citus. Protams, garantijas, ka labirintu iziesi, nav. "Vēzis ir daudziem – gan sievietēm, gan vīriešiem. Turklāt dažādās attīstības stadijās. Un katrs cilvēks ir kā bāka – piemērs citiem, kā cīnīties ar šo slimību. Es gribu piepildīt cilvēkus ar pozitīvām emocijām, lai viņiem sāpju un nomāktības vietā rastos spēks uzveikt grūtības," stāsta Jūlija.
Ne mazāko aizdomu
Stāsts sākās gluži kā filmās – kopā ar draudzenēm viņa devās ceļojumā uz Kambodžu un, tuvojoties Taizemei, lidmašīna iekļuva pamatīgās gaisa bedrēs: "Vairākas reizes likās, ka krītam, šis mirklis uz mūžu paliks atmiņā kā slimības sākums. Tā brīvā kritiena sajūta, kad nav, aiz kā aizķerties, tā šausmu sajūta, kad šķiet, ka mirsi..." atceras Jūlija. Tobrīd lidmašīnā viņa vēl nenojauta par savām veselības problēmām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
