Delfi plus logo saturs

"Attiecības – tā allaž ir interesanta lieta, uz ko var paraudzīties no dažādām perspektīvām. Riktīga štelle! Kā lai par to nerunā?" izsaucas sociālantropologs Roberts Ķīlis. Sarunai viņš piekrīt nevilcinoties, kaut pēdējā laikā preses slejās parādījies reti. Jaunu attiecību modeļu rašanās vēl nav nekas unikāls, bet uzdrošināties par tiem runāt ne vienmēr ir vienkārši.

Ir cilvēki, kuri uzskata, ka veiksmīgas partnerattiecības iespējamas vien tad, ja izdodas atrast to vienu vienīgo, īsto. Dvēseles radinieku. Turpretī citi nebūt nedomā, ka viens indivīds var apmierināt visas viņu vajadzības, tāpēc dod priekšroku attiecībām ar vairākiem partneriem. Vienlaikus. Pirmoreiz vārdu "poliamorija" dzirdēju pirms pieciem gadiem, kad tieši Robertu Ķīli lūdzu komentēt un analizēt zviedru režisora Rubena Ostlunda jaunākajā kinodarbā "Force Majeure" ietvertos vēstījumus, raugoties no sociālantropoloģiskā viedokļa. Toreiz viņš sacīja: "Poliamorija ir interesants un salīdzinoši jauns fenomens. Tas raksturo savdabīgu partnerattiecību veidošanas modeli, kurā kā normālu stāvokli akceptē to, ka kāds no partneriem var būt vienlaikus iemīlējies vairāk nekā vienā cilvēkā." Un piebilda, ka šo jautājumu pētnieki tikai samērā nesen ir sākuši padziļināti iztirzāt, tādēļ vēl nedaudz jāpaciešas ar konkrētākiem secinājumiem. Vai tagad, 2021. gadā, zināmo ir vairāk nekā nezināmo?

Kas lācītim vēderā?

Vispirms: ar ko poliamorija atšķiras no poligāmijas? "Poligāmija ir kopienas definētas, reģistrētas un atzītas attiecības. Savukārt poliamoras attiecības nav reģistrētas," saka Ķīlis un turpina: "Nenoliedzami, šis attiecību modelis ir sensitīva tēma, jo ir valstis, kur dabiski nekas tāds nav iespējams, savukārt ir tādas, kur tas būtu pieņemami." Piemēram, dati par situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs liecina, ka aptuveni seši procenti cilvēku ir atzinuši, ka dzīvo poliamoru attiecību modelī, savukārt 20 procenti ir domājuši par šāda veida attiecībām vai arī centušies tādās iesaistīties. Poliamoras attiecības tiek veidotas gan heteroseksuālu, gan biseksuālu, gan homoseksuālu cilvēku vidū.

"Ļoti svarīgs nosacījums, lai attiecības varētu dēvēt par poliamorām, ir ne tikai fakts, ka partnerus vieno ļoti nopietnas, dziļas emocionālas un seksuālas jūtas, tās nav nejaušas, paviršas attiecības, bet arī tas, ka visi iesaistītie zina, ka ir vairāk nekā viens partneris. Un ne tikai zina, bet arī pilnībā to apzinās un pieņem," uzsver Ķīlis. Viņaprāt, tieši šis aspekts padara poliamoro attiecību uzturēšanu (nevis izveidošanu!) par gana sarežģītu un izaicinošu uzdevumu, jo nav tik vienkārši vienoties ar partneri par maksimāli godīgu visu pamatnoteikumu ievērošanu. Ne velti greizsirdību dēvē par ļoti sarežģītām jūtām, kurās sajaucas vēlme, lai otrs mums piederētu, un paniskas bailes viņu zaudēt. "Pieņemu, ka ir noteiktas sabiedrības grupas, kurās poliamoru attiecību akceptēšana notiktu vieglāk, bet citās – krietni grūtāk. Manuprāt, pietiekami liela nozīme te būtu paaudžu atšķirībām. Diezin vai cilvēki, kuri, piemēram, pārkāpuši sešdesmit gadu slieksni, varētu mierīgi pieņemt, ka viņu partnerim piepeši uzrodas vēl kādas attiecības," secina Ķīlis.

Pētniekiem līdz šim ir izdevies izveidot sekojošu poliamoro attiecību tipoloģiju: hierarhiskā, solo un nehierarhiskā poliamorija. Jāpiebilst, ka šo attiecību klasifikācija joprojām ir tapšanas stadijā. Kā liecina nosaukums, hierarhiskām poliamorām attiecībām raksturīgs tas, ka šajā savienībā ir vienas galvenās attiecības, kas ir krietni intensīvākas un regulārākas par pārējām. Visi partneri zina gan par šo kārtību, gan viens par otra esamību. Solo poliamorija nozīmē, ka partneru skaits ir ierobežots – parasti tie ir trīs cilvēki. Savukārt nehierahiskajās attiecībās nav nedz iesaistīto skaita ierobežojuma, nedz kādu attiecību padarīšanas par svarīgākajām.

Ies vecāku pēdās

Kāpēc cilvēki izvēlas būt poliamorās attiecībās? Portālā "Psyhology Today" skaidrots, ka iemesli ir dažādi, sākot ar to, ka dažiem pāriem tas ir paņēmiens, kā vienam no partneriem demonstrēt varas pozīciju, un turpinot ar argumentu par seksuālo izaugsmi, savukārt daži poliamoriju uzskata par visnotaļ pieņemamu veidu, kā līdzšinējās attiecībās ienest jaunas vēsmas.

Poliamorija. Slepena brālība izstumtajiem vai atbilde laikmeta izaicinājumiem?
Foto: Imago/Scanpix/LETA

Viens no plašāk zināmiem "poliamoristiem" ir amerikāņu aktieris Vils Smits (filmējies tādās kinolentēs kā "Neatkarības diena", "Vīri melnā", "Es esmu leģenda", "Mežonīgie rietumi" u. c.). "Vai tas maina viedokli par viņu kā aktieri?" retoriski vaicā Ķīlis. Vils Smits un Džada Pinketa Smita apprecējās 1997. gadā, kāzu ceremonija bija slepena. Lai arī formāli abu laulība ilgst vairāk nekā 20 gadus, patiesībā vismaz pusi no šī laika abu savienība ir apvīta ar noslēpumainību un dažādām spekulācijām par viņu attiecību raksturu. Tam par pamatu kalpoja gan Džadas savulaik publiski paustā atziņa par to, ka "mēs ar Vilu esam nolēmuši atteikties no jēdziena "laulība" tā tradicionālajā izpratnē, mēs to dēvējam par dzīves partnerību", gan fakts, ka Smits pats devis savu "svētību" sievas attiecībām ar ģimenes draugu un mūziķi Augustu Alsinu. To medijiem atklāja pats Alsina: "Faktiski mēs ar Vilu apsēdāmies un pārrunājām to, ka viņa un Džadas laulība no tradicionālas pārtapa par atvērtu," apgalvoja Alsina. "Viņš man deva savu piekrišanu attiecībām ar Džadu." Te jāpiebilst, ka atvērta laulība ārēji izskatās līdzīgi kā parasta, tradicionāla ģimene, taču patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Pastāv pieņēmums, ka abiem laulātajiem ir aizraušanās un intīmas attiecības ārpus ģimenes. Daļā ģimeņu sieva un vīrs savus mīlas piedzīvojumus neslēpj un pat atklāti apspriež.

Smita sieva neslēpa, ka viņai nav iebildumu, ja vīru piesaista citas sievietes. "Tas, ka jūsu vīrieti piesaista citas sievietes, nenozīmē, ka viņš jūs nemīl. Es vienmēr Vilam esmu teikusi: "Tu vari darīt visu, ko vēlies, ja vien pēc tam vari paskatīties uz sevi spogulī un būt mierā ar to, ko tur redzi," šādās pārdomās dalījusies Pinketa Smita. Starp citu, viņas un Vila meita, 18 gadus vecā Vilova, jau paguvusi paziņot, ka nākotnē plāno nodibināt... poliamoras attiecības.

Jārēķinās, ka cilvēki dzīvos dažādi

Kā vēstī "Psyhology Today", pētījumos par poliamoriju noskaidrots, ka cilvēki, kuri izvēlējušies būt šādā attiecību modelī, caurmērā ar savām attiecībām jūtas tikpat apmierināti kā tie, kuri priekšroku devuši tradicionālākām kopā būšanas formām. Kā galvenais klupšanas akmens tiek minēts fakts, ka poliamoras attiecības ir ļoti grūti izveidot un uzturēt, īpaši tajās kultūrās, kur ir izteikts atbalsts monogāmijai. Šī iemesla dēļ pasaulē rodas speciāli veidotas kopienas līdzīgi domājošo piesaistei. Arī pirms Covid-19 pandēmijas diktētajiem ierobežojumiem sākotnējā saziņa un iepazīšanās visbiežāk norisinājās tiešsaistē.

Sociālantropologs Ķīlis nosmej, ka dzīve viņu pamazām pieradinājusi atturēties no radikālu secinājumu izteikšanas par citu cilvēku dzīvesveidu vai izvēli, tādēļ patlaban viņš neņemas izteikt konkrētas prognozes par poliamorijas nākotni. Tomēr, viņaprāt, poliamorija ir kaut kas tāds, kas, iespējams, mainīsies, varbūt ieņems juridisku formu, bet nekur nepazudīs. Un sabiedrībai aizvien vairāk nāksies rēķināties ar faktu, ka cilvēki dzīvo un dzīvos dažādi. "Paraugies, kā pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā mainījusies virkne demogrāfisko procesu. Piemēram? Būtiski palielinājies vecums, kad cilvēki nodibina stabilas un reģistrētas attiecības, kad pasaulē nāk pirmais bērns. Man bija divdesmit gadu, kad to pieredzēju, manam dēlam – trīsdesmit. Vēl. Sabiedrības attieksme pret viendzimuma pāriem. Kad 1993. gadā studēju Lielbritānijā, tur bija riktīga šūmēšanās par to, ka homoseksuālas orientācijas cilvēki varēja dibināt mājsaimniecības no astoņpadsmit gadu vecuma, kamēr heteroseksuāli pāri – jau sešpadsmit gadu vecumā. Tagad tā vairs nav. Arī Latvijā situācija šajā ziņā ir diezgan krasi mainījusies – no pilnīga nolieguma līdz intervijām presē. Tas saka priekšā, ka pārmaiņas sabiedrībā notiek, turklāt ļoti nozīmīgas," rezumē Ķīlis.

Lūdzu, novērtē nupat lasīto rakstu!
Neesmu apmierināts/-a Esmu ļoti apmierināts/-a

Raksti, kas tevi varētu interesēt:

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form