Latvijā ļoti daudzas sievietes darbojas zinātnē un akadēmiskajā vidē, un nebūt nevarētu sacīt, ka tas ir "vīriešu lauciņš". Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012. gadā 60 procenti no visiem doktora grādu ieguvušajiem Latvijā bija sievietes, kas ir augstākais rādītājs pasaulē. Tomēr sieviešu īpatsvars vadošos amatos ir zems – 2010. gadā mazāk nekā piekto daļu augstskolu vadīja sievietes.
Šogad par Rektoru padomes priekšsēdētāju kļuva Rūta Muktupāvela, kas 2014. gadā kļuva arī par pirmo sievieti Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amatā. Lai saprastu, ko īsti nozīmē būt sievietei akadēmiskajā darbā un zinātnē un vai dzimumu diskriminācija ir aktuāls jautājums šajā vidē, uzaicinājām viņu uz sarunu. Tās laikā apspriedām ne tikai viņas ceļu uz rektores un Rektoru padomes priekšsēdētājas amatu, bet arī pašlaik aktuālās problēmas augstākajā izglītībā.
Jāpiebilst, ka, lai arī sieviešu īpatsvars vadošos amatos zinātnē ir salīdzinoši zems, situācija Latvijā ir labāka nekā citās valstīs. Eiropas Savienībā tikai 10 procentus augstskolu vada sievietes. Arī "Stikla griestu" indekss Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropā. Tas nozīmē, ka iespējas ieņemt vadošus amatus ir augstākas.
Stāstot par sevi, Muktupāvela norāda, ka viņa vispirms ir profesore un Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, bet tikai pēc tam augstskolas vadītāja un Rektoru padomes priekšsēdētāja. Viņas pētījumu tēmas attiecas uz kultūras teoriju un kultūrantropoloģiju. Tas ir starpdisciplinārs lauks, kurā vienlīdz nozīmīgas ir gan sociālās, gan humanitārās zinātnes. Augstskolas vadītāja ir arī divu meitu mamma, kas mīl muzicēt kopā ar vīru Valdi Muktupāvelu un kam mājās ir ļoti daudz mūzikas instrumentu. "Tā ir ļoti būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa," viņa nosaka.
Mūžīgās jaunības meli un patiesības 
