Foto: Publicitātes foto
Olga Grigurko – jauna sieviete, kura no loģistikas speciālista pārkvalificējusies par aksesuāru dizaineri. Un nevis vienkāršu aksesuāru: Olga darina unikālas grāmatu klača somas. Katra soma izskatās pēc grāmatas – tendence un iekāres objekts ikvienai, kura seko modei, un turklāt ir patīkami, ka ar šādu dizainu nodarbojas mūsu tautiete.

Iepazīstieties, grāmatu - klača somu dizainere, zīmola "From bee. With love" radītāja Olga Grigurko, rīdziniece. Klasesbiedri Olgu bērnībā iesauca par biti. Droši vien tāpēc, ka viņa visu laiku ir kustībā, visu laiku kaut kur lido. Šī mīlīgā, bērnībā dotā, iesauka nekur nav zudusi, bet pāraugusi viņas personīgajā biznesā.

"Reiz," viņa stāsta, "Es kaut kur ieraudzīju klača somu, kas izskatījās kā žurnāls. Un iedegos. Gribēju tādu sev. Taču nevis kā žurnālu, bet kā grāmatu. Pirms man ļoti svarīgiem dzīves notikumiem sagribējās izgatavot tieši tādu somiņu. Tā arī viss sākās".

Svētuma zaimošana vai tomēr klasiskās literatūras otrā dzīve?

"Mana ideja bija – izveidot klača somu no īstām, vecām grāmatām. (Olgas mamma strādāja bibliotēkā, iespējams, tādēļ Olgas aizraušanās saistīta ar vecām grāmatām? – autora piebilde.) Paņēmu īstu grāmatas vāku un sāku ar to strādāt, lai no tā iegūtu vajadzīgo izskatu. Tas prasīja daudz laika, tika iztērēts daudz līdzekļu, dažādu materiālu un nervu, taču rezultātā, kad somiņa izdevās, un tieši tāda, kāda man bija nepieciešama, sapratu, ka varu to ne tikai atstāt sev, bet arī darināt līdzīgas lietas citām meitenēm," stāsta Olga.

Foto: Publicitātes foto

- Bet vai šādi attiekties pret grāmatu – vai tā nav zaimošana? Piemēram, ar Dostojevski?

Olga: Nē, nē, viss grāmatas saturs un iekšlapas paliek. Daudzas klientes speciāli man palūdza atstāt grāmatu, lai pēc tam to varētu pārlasīt. Tā kā šajā jautājumā ir pat tāds izglītojošs pluss jeb grāmatas otrā dzīve. Pluss ir tajā, ka meitene sāk lasīt, jo viņai jau bija kauns staigāt ar grāmatveidīgo klaču, nezinot tās saturu. Grāmatu glīti noformēju un ievākoju un atdevu kopā ar pasūtījumu - somiņu.

Grāmatas ir gūti dabūt, man šķiet, jau visus paziņas esmu aplaupījusi!
Olga Grigurko

Starp citu, par Dostojevski. Un tādu nopietno "literatūru" Olga arī rada. Viņas arsenālā ir bijis pat romāns "Noziegums un sods".

Ceļazīmi dzīvei izsniedza Lipa no MUZ TV

"Viss sākās ar to, ka pirmo klaču no manis nopirka pazīstamā MUZ TV vadītāja Lipa. Tas bija pirms diviem gadiem, tieši "Jaunā viļņa" laikā. Draugi aizveda mani uz festivālu, Lipa ieraudzīja un vēlējās no manis nopirkt šādu klaču. Turklāt viņa uzreiz nopirka vairākas somiņas. Tā bija "Dzeja" un, man šķiet, "Kapteiņa Granta bērni". Bet pēc tam televīzijas vadītāja savus pirkumus fotogrāfijās atrādīja savā "Instagram" profilā," stāsta Olga.

Foto: Publicitātes foto

Tā arī viss sākās. Jaunajai dizainerei parādījās pasūtījumi no Krievijas un Latvijas. Tie nāca caur "Instagram", pēc tam "Facebook". Bet Olga kļuva par īstu grāmatu mednieci. Kāds jau zināja, ka viņa izvēlējusies šādu interesantu nodarbošanos, un atvēlēja viņai savu bibliotēku, rakstot sociālajos tīklos: "Mums ir remonts, nezinām, kur likt bibliotēku, nevēlaties?" Vēl kādas grāmatas Olga atrada sludinājumu portālā "ss.lv", kaut ko atdeva paziņas, ar laiku viņa apauga ar saviem kontaktiem un aģentiem – Olga ieguva paziņas lielos krāmu tirgos, kuri šo un to atlika.

Meklēšanas process bijis interesants, un tagad Olga atzīstas, ka pēc tā skumst…

Samta vai autentisko?

Pēc tam pasūtījumi nāca tik daudz, ka sāka trūkt īstu grāmatu un vāciņu. Jo īpaši liela problēma bija ar slaveno Bulgakova romānu "Meistars un Margarita" – to gribēja visi, taču izrādījās, ka grāmatas cietajos vākos nevienam nav. Un pat, ja bija, dalīties negribēja. Un tad Olga pārgāja uz cita veida somām, vairāk vakara izgājieniem paredzētiem klačiem, ko gatavo līdz šim brīdim. Tas ir kartona vāciņu variants, kas tiek apvilkts ar samtu un kuram var uzšūt jebkuru apdruku. Izskatās ļoti eleganti un vakara izgājieniem piemēroti.

"Agrāk man bija svarīgs vāciņa izmērs, vajadzēja zināt centimetrus. Bet tagad man ir speciāls rāmis, uz kura var nostiept samtu izšūšanai. Karkasa malas ir novīlētas un salīmētas ar speciālu līmi. Saplāksni, kas šim mērķim tiek izmantots, mēs meklējām ilgi, tam jābūt specifiskā krāsā – kā grāmatas lapām. Tas bija ilgs un darbietilpīgs process. Nu mums jau ir savs piegādātājs, bet agrāk… Mani pazina visos "Depo" veikalos, es uzzināju, kā OSB atšķirt no KSP, par ko agrāk man nebija nekādas saprašanas. Darinot somiņas, pat mēģināju izmantot metālu, taču metāla rāmī, kā izrādījās, mobilais tālrunis vienkārši nestrādā, nav uztveršanas zonas. No šīs tehnoloģijas nācās atteikties. Kopumā tika izmēģināts ļoti daudz dažādu materiālu, pirms nonācām līdz šim karkasam. Tagadējās tehnoloģijas plusi ir tajā, ka klača somas var pasūtīt jebkurā krāsā. Turklāt tās izskatās daudz elegantāk, piemērotas vakara pasākumiem," stāsta dizainere.

Foto: Publicitātes foto

"Sākumā bija īsto grāmatu periods, pēc tam – kombinētā tehnika – gatavoju gan tās, gan citas grāmatas. Bet tagad gatavoju tikai karkasa klačus. Grāmatas ir gūti dabūt, man šķiet, jau visus paziņas esmu aplaupījusi," smejas Olga, "Protams, arī tagad varu pieņemt individuālu pasūtījumu, taču tas ir retums".

Olgas darināto samta klaču iegādājusies arī dziedātāja Anastasija Stocka. Viņa ieraudzījusi fotogrāfiju "Instagram" un aizrakstījusi Olgai. Pēc tam ar dizaineri sazinājies dziedātājas aģents, un somiņa aizceļojusi pie Anastasijas. Bet pēc tam – vēl viena. Ar otru klača somu Stocka devās uz vēsturisku pasākumu – saņemt MUZ TV balvu.

- Kurš izgatavošanas process ir vienkāršāks un ekonomiskāks: kad tiek izmantotas īstas grāmatas vai samts?

Olga: No samta sanāk dārgāk. Lai izgatavotu šādas klača somas, ir daudz dažādu nianšu, turklāt jārēķina auduma un izšuvuma izmaksas. Tas viss ir darbs. Bez tā ir vēl arī citas nianses.

"Instagram" plusi un mīnusi

Tagad Olga pasūtījumus galvenokārt saņem "Instagram". Un var teikt, ka šis tīkls strādā gandrīz kā interneta veikals, ja vien nebūtu viens "bet".

"Tas strādā, taču tagad, diemžēl, pretējā virzienā," stāsta Olga. "Ļoti daudzi sākuši atdarināt manus darbus. Un ar to nav iespējams cīnīties. Piemēram, es ieraudzīju, ka Kazahstānā jau tiek publicētas fotogrāfijas ar maniem darbiem un solījumu, ka viņi var pagatavot tādas pašas. Patentēt nav jēgas – kur esam mēs un kur ir Kazahstāna," nopūšas dizainere.

Foto: Publicitātes foto

"Es kaut ko izgatavoju, izstādu, bet tad vēroju," teic Olga. "Vispirms visi gribēja "Meistaru un Margaritu", pēc tam "Lolitu". Taisīju grāmatu "Baltais Bims melnā auss", no krievu klasikas – "Annu Kareņinu", "Noziegumu un sodu" – angļu versijā bija man arī "Alise Brīnumzemē", meiteņu klasika "Sekss un lielpilsēta", "Brokastis Tifānijā", "Lepnums un aizspriedumi". No smieklīgajām bija "Kamasutra" un "Leonardo dai Vinčik" [vārdu spēle, "Leonardo, dod vīniņu!" - red.].

Pluss ir tajā, ka meitene sāk lasīt, jo viņai kauns staigāt ar grāmatveidīgo klaču, nezinot tās saturu.
Olga Grigurko

Vispār gribu izveidot tādu drosmīgu nosaukumu līniju. Piemēram, "Kā paslēpt ķermeni, neatstājot pēdas", tas, protams, ir izdomāts nosaukums, tādas grāmatas nav. Vēl gatavoju somu "Sārtais ziediņš" speciāli Maskavas dizainerei Ksenijai Kņazevai, viņas iznācienam "Moscow Fashion Week" skatē ar tādu pašu nosaukumu."

Savas, ja tā varētu teikt, intelektuālās klača somas Olga laiku pa laikam atrāda Maskavas showroom. Bet dažreiz tās kā aksesuāri piedalās modes šovos "Coo Cult". Olgai ir dažas idejas jaunām tehnoloģijām, taču pagaidām viņa par tām nevēlas runāt.

Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!