Tehnoloģijas darbu neatņems. Robotikas skolas dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne

Ja tev šķiet, ka proti apieties ar tehnoloģijām, jo bez problēmām spēj "Microsoft Word" dokumentā uzrakstīt pāris rindkopu, nākotnē tevi varētu sagaidīt grūtas dienas. Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī prasmes, kas būs jāapgūst gan jaunajai paaudzei, gan arī ikvienam no mums. Ar robotiem cilvēci "biedē" jau daudzus gadus, taču bērniem mūsdienās ir dota iespēja jau no mazotnes jaunpienācēju iepazīt līdz kaulam. Latvijā šo darbu veic robotikas skola "RoboHub", kurā konstruējot, modelējot un programmējot bērni var ne tikai izprast tehnoloģijas, bet arī iemācīties tās izmantot savā labā.

Līdz robotikas skolas atklāšanai Felicita Zatlere-Kotāne, viena no tās dibinātājām, strādājusi dažādu starptautisku uzņēmumu reklāmas un mārketinga komandās. Darba ritenis bijis ļoti straujš, taču dzīve piebremzējusi brīdī, kad pasaulē sagaidītas trīs atvases. Bērni nodarbināti dažādos interešu izglītības pulciņos, taču bijis problemātiski panākt, ka interese saglabājas ilgstoši.

Tajā laikā ģimene par mājām saukusi Kijevu Ukrainā. Un tur arī bijusi pirmā saskarsme ar "Lego" robotikas pulciņu. "Radošās darbnīcas bija sevi izsmēlušas – tas ir loģiski, ka četrus gadus vecam bērnam ar laiku kļūst garlaicīgi zīmēt, līmēt un griezt. Tur tad arī iepazināmies ar robotikas pulciņu, kuru sākām apmeklēt reizi nedēļā," atklāj Zatlere-Kotāne. Sieviete piebilst, ka sākotnēji bijusi pat pārsteigta, ka bērnos ilgstoši saglabājusies interese par robotikas pulciņu un nodarbības reizi nedēļā viņi gaidījuši kā svētkus.

Pēc atgriešanās Latvijā vecāki plānojuši ar bērniem turpināt nodarbības līdzīgā pulciņā, taču sekoja atklāsme – te nekā analoģiska nav. "Man pašai tajā brīdī bija pedagoģiskā izglītība, un sapratu, ka tieši robotikas nodarbības ir ievērojami uzlabojušas bērnu attīstību un spēju sistematizēt procesus ap sevi. Rezultātā nonācu pie secinājuma – ja Latvijā nav šādu nodarbību, tad jāorganizē pašiem."