Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Tu vari strādāt, dzīvot un audzināt bērnus – bet ne savā valstī. Jo savā valstī tev draud cietums vai pat vēl kas ļaunāks. Tādā realitātē šā gada martā nonāca faktiski visi neatkarīgo masu mediju darbinieki Krievijā. Raidīt pārtrauca telekanāli un radiostacijas, mediju lapas tika bloķētas, žurnālisti steidza atstāt Krieviju, jo pāri visam kā bendes cirvis karājās bargais jaunpieņemtais likums "par diskreditāciju".

Šai sarunai ar neatkarīgā telekanāla "Doždj" galveno redaktoru Tihonu Dzjadko gatavojos jau kopš marta, kad izskanēja runas, ka viņš esot Rīgā. Tās izrādījās baumas, taču augustā viņš patiešām bija Rīgā, no kurienes ēterā atgriezās arī telekanāls "Doždj".

Tihons Dzjadko nāk no ģimenes, kurā vārdi "represijas", "izsūtīšana", "nošaušana" un "disidents" nav tukša skaņa, bet personiska pieredze. Viens no viņa vecvectēviem, no mātes puses, Georgijs Frīdlands, tika nošauts 1937. gadā, vecmāmiņa Zoja Krahmaļņikova arestēta un izsūtīta, vecāki aktīvi darbojās PSRS disidentu kustībā. Es to neuzskaitu, lai iežēlinātu, bet lai paskaidrotu, kādā vidē un sabiedrībā Dzjadko audzis un kas veidojis viņa uzskatus. Tāpēc Latvijas okupāciju 1940. gadā viņš sauc par okupāciju un to, kas šobrīd notiek Krievijā, – par "tumsu".

Līdzīgi kā daudzi viņa kolēģi, Tihons Dzjadko kopā ar ģimeni, sievu Jekaterinu Kotrikadzi un abu divgadīgo dēlu, no Maskavas aizbrauca uzreiz, tiklīdz bija skaidrs, ka žurnālista darbs Krievijā ir kļuvis nāvīgi bīstams.

Mēs mēdzam teikt, ka nav labi likt visus ābolus vienā groziņā, bet jūsu situācijā tas pat nebija nemaz tik slikti – aizbraukt visai ģimenei kopā, jo daudzi krievu žurnālisti no tuviniekiem, īpaši vecākās paaudzes, atvadījušies uz visiem laikiem.

Tas gan ir, gan nav labāk, jo liela daļa manas ģimenes tomēr palika Maskavā, bet – šī nav emigrācija kā PSRS laikā, 70. vai 80. gados, jo robežas ir atvērtas. Tiesa, ne mums, jo mēs paši tās sev esam aizvēruši, tāpēc ka saprotam: mums šobrīd Krievijā uzturēties nav droši. Taču citiem robežas nav slēgtas, un ir internets, tāpēc kaut kādā ziņā mēs turpinām "dzīvot" arī tur.

Jūs nevarat pat privāti iebraukt Krievijā, piemēram, uz nedēļu, lai apmeklētu mājas Maskavā? Jūs uzreiz pēc robežas šķērsošanas var aizturēt un apcietināt?

Jā, mēs nevaram iebraukt Krievijā, tāpēc arī aizbraucām, jo nezinām, cik mums tur būtu droši. Ir iemesls uzskatīt, ka mums tas ir bīstami, jo martā tika pieņemts likums par "Krievijas bruņoto spēku diskreditāciju, kuri piedalās speciālajā operācijā Ukrainas teritorijā", un, līdzīgi kā ar visiem pēdējo 20 gadu laikā pieņemtajiem represīvajiem likumiem, par tā "figurantu" var kļūt jebkurš. Pēc loģikas televīzijas kanāla "Doždj" darbinieki, jo īpaši "ētera sejas" un vadība, ir pirmie, ko var pakļaut šim likumam. Pagaidām nav zināms par ierosinātām krimināllietām pret mums, bet tādas var būt, viss iespējams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!