Stress piezogas nemānāmi un var skart ikvienu no mums, taču katrs ar to cīnās savām metodēm. Lai noteiktu personīgo stresa līmeni, vietnē www.stress.lv iespējams aizpildīt Nacionālo stresa testu, kā arī gūt noderīgus padomus cīņā ar pārmērīgu stresu. Nacionālais stresa tests ir valsts mēroga aktivitāte, kas norisinās jau otro gadu, turklāt šogad tiek īstenota vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs.

Kā liecina stress.lv sadarbībā ar "Snapshots" veiktā aptauja, ar stresu biežāk saskaras sievietes un augstāka stresa intensitāte ir gados jaunāku iedzīvotāju vidū, kas, vecumam pieaugot, pakāpeniski sarūk. Tas saistāms arī ar mūsdienu straujo dzīves ritmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanu ikdienas dzīvē un, kad nereti darbu un ikdienas norišu steigā nepietiek laika atpūtai. Tādējādi organisms neatgūst spēkus un rodas iekšējais stress, kas var izpausties arī fiziskās ciešanās. 

Stress atstāj negatīvas pēdas uz veselību

Stress var izpausties gan kā īslaicīgs, gan ilgstošs satraukums, taču svarīgi to laikus mazināt un ļaut organismam atslābt, lai tas neatstātu paliekošas sekas uz veselību. Ģimenes ārste Karīna Vernere uzsver, ka bieži vien stress slēpjas aiz simptomiem, kuri atgādina dažādas saslimšanas. Dominē tādi simptomi kā paātrinātā sirdsdarbība, diskomforta sajūta krūtīs, reiboņi, galvassāpes, sāpes vēderā, asinsspiediena svārstības, miega traucējumi.

Arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs Andris Skride vērš uzmanību uz stresa postošajām sekām uz veselību. Stress uzskatāms par 21. gadsimta nozīmīgāko slimību rašanās iemeslu, kas negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. "Cilvēkam noteikti jāapzinās sava stresa spēju robeža. Palielināts stress ir iemesls daudzām slimībām - arteriālajai hipertensijai, miokarda infarktam, kuņģa zarnu trakta saslimšanām, astmai u.c. Stress bojā un apdraud arī imūnsistēmu un ir cēlonis infekcijas slimībām," uzsver A. Skride, norādot, ka cilvēkam stresa stāvoklī ir lielākas iespējas saslimt. Stresa izraisītāji ilgstošā laika periodā rada organisma rezervju izsīkumu un imūnsistēmas pavājināšanos. Tā kā stresa izraisītās saslimšanas ievērojami pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, svarīgi apzināt un ierobežot stresa cēloņus.

Katrs ar stresu cīnās, kā māk

Visbiežāk organisma emocionālā līdzsvara atjaunošanas nolūkos cilvēki izvēlas atpūtu pie dabas (39%) un fiziskas aktivitātes (31%), liecina Stress.lv un "Snapshots" veiktā aptauja. Savukārt ar medikamentu, alkohola vai tabakas izstrādājumu lietošanu ikdienas stresu mazināt cenšas ceturtdaļa aptaujāto, tikmēr piektdaļa atzīst, ka šādās situācijās ēd vairāk nekā parasti. Lai mazinātu stresu, 20% iedzīvotāju meklē tuvinieku atbalstu, vien 3% norādījuši vēršanos pēc speciālistu palīdzības.

Kardiologs A. Skride aicina pievērst uzmanību arī uzturam, kam ir būtiska loma noturības pret stresu veidošanā. Tā, piemēram, magnija trūkums organismā ir viens no stresa papildu riska faktoriem, kas var izraisīt nogurumu un nervozitāti. Magnijs uzskatāms par dabīgu nomierinātāju, tādēļ to ir ieteicams lietot profilaktiski, taču vairāk par 300-400 mg magnija dienā nevajadzētu uzņemt. Ārsts norāda, ka magnijs vislabāk organismā uzsūcas tad, ja tiek lietots kopā ar B grupas vitamīniem, piemēram, B 6 vitamīnu. Šādā kombinācijā tiek nodrošināta pareiza nervu sistēmas darbība un stiprināta spēja cīnīties ar stresu.

Tā kā stress ir teju neizbēgama ikdienas sastāvdaļa, īpaši darba vidē, jautājums ir par to, cik labi un kādā veidā to spējam pārvaldīt. Speciālisti aicina pievērst uzmanību laika plānošanai un darba organizācijai, kas mūsdienu informācijas apmaiņas ātruma un dinamiskā darba ritma dēļ ir ļoti būtiska. Tā kā visu paturēt prātā nav iespējams, ieteicama ir pierakstu veikšana. Savukārt darbu procesā izplatīta kļūda ir pārslēgšanās no viena darba uzdevuma uz citu, jo šādi tiek zaudēts ļoti daudz enerģijas. Tāpat svarīgi izmantot atpūtas brīžus, ieturot īsas pauzes starp darbiem, un saglabāt pozitīvo domāšanu, jo ar gaušanos, visticamāk, lietu kārtība nemainīsies. Ne mazāk būtiska ir apkārtējās vides sakārtošana, jo tā ietekmē sajūtas, tādēļ savu darba galdu, mājokli un citas vietas, kur tiek pavadīts daudz laika, ir svarīgi uzturēt kārtībā. Darba vidē parasti ir jāspēj sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, kas, neizdošanās gadījumā, var radīt ne mazums nepatīkamu emociju un satraukuma brīžu. Speciālisti mudina ieklausīties apkārtējos un censties saprast ne tikai, ko otrs cilvēks saka, bet arī, ko tieši viņš ar to vēlējies pateikt. Nedrīkst arī aizmirst par pietiekamu atpūtu pēc darba laika, jo cilvēka "baterijas tiek uzlādētas" tieši miegā.

Kad paaugstināts stresa līmenis tomēr liek par sevi manīt, viens no veidiem, kā samazināt stresa negatīvo ietekmi uz veselību un stiprināt organisma aizsargspējas, ir fiziskās aktivitātes. Ārsti norāda, ka regulāras sportiskās aktivitātes, piemēram, skriešana, riteņbraukšana, efektīvi mazina stresa negatīvo ietekmi uz sirds veselību. Tie, kuri nav aktīvā sporta cienītāji, var dot priekšroku garākām pastaigām svaigā gaisā. Ar stresu cīnīties var palīdzēt arī smiekli, patīkamas emocijas un satikšanās ar pozitīviem cilvēkiem. Izpētīts, ka pat apkampieni palīdz mazināt asinsspiedienu un sirds asinsvadu slimības. Vienlaikus glāze laba sarkanvīna var mazināt stresu, tomēr jāatceras, alkohols patērējams vien mērenās devās, lai neradītu organismam kaitējumu. Savukārt gadījumos, kad ar stresu nav iespējams paša spēkiem tikt galā, noteikti jāvēršas pēc speciālista palīdzības. Labs, sertificēts psihologs vai psihoterapeits spēs izdarīt secinājumus par indivīda pašreizējo emocionālo stāvokli un noteikt cilvēkam piemērotāko terapijas un ārstēšanas veidu.

Lai apzinātos, cik lielu ietekmi uz katru no mums atstāj stress, iedzīvotāji aicināti noteikt individuālo stresa līmeni vietnē www.stress.lv. Arī kardiologs Andris Skride uzskata, ka izmērīt savu stresa risku ir noderīgi ikvienam, jo apziņa, ka cilvēkam ir paaugstināts stresa līmenis, var darboties kā brīdinājums un likt kļūt saudzīgākam pret savu organismu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!