Nav taču pilnīgas identitātes
Jūrmalas slimnīcas neonatoloģe, pediatre Dina Krūze uzsver: "Svarīgi zināt un saprast, ka visām sievietēm kreisā krūts parasti ir lielāka par labo, un tas skaitās normāli. Visā pasaulē tiek uzskatīts, ka cilvēkam vispār ir raksturīga asimetrija, kas izpaužas, piemēram, ausu formā. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka nevienu sievieti nesajūsmina izteikti asimetriskas krūtis, tāpēc pēc bērniņa piedzimšanas svarīgi pievērst uzmanību pareizai bērna barošanai.
Zīdīšanas laikā krūts forma tomēr noteikti mainās, vienalga, cik bērnus sieviete jau būtu barojusi. Process ir ļoti svarīgs gan bērna, gan mammas veselībai, un būtiska nozīme ir zīdīšanas tehnikai un pozām. Tūlīt pēc dzemdībām bērni ļoti bieži vienu krūti zīž labprātāk nekā otru, mammas padodas un tiešām sāk bērnam piedāvāt tikai vienu krūti. Neonatologi cenšas panākt, lai sievietes pirmajās dienās pēc dzemdībām ļoti konsekventi pieturas pie principa, ka vienā barošanas reizē ir jādod abas krūtis, jo bērni ir gan labroči, gan kreiļi, kas nosaka viņu izturēšanos minētā procesa laikā. Bērna uzvedību maina arī tūska, ko var radīt, piemēram, asins izplūdums viņa galvā.
Kad zīdīšanas ritms ir sakārtojies, sievietei būtiski saprast, vai pienu vajag atslaukt, un kad ar to nodarboties. Parastā situācijā to nevajadzētu darīt, lai neveidotos piena pārprodukcija. Izņēmums ir gadījumi, kad slima ir vai nu mamma, vai bērns.
Jāatceras, ka vienmēr ir svarīgi mainīt zīdīšanas pozas. Piemēram, ir sievietes, kas iemanās barot bērnu tikai un vienīgi guļus. Naktī, protams, tā var darīt, tomēr vajadzētu iemācīties arī mainīt pozīcijas, jo, ilgstoši zīdot bērnu vienā pozā, krūts izstaipās, tālab viena kļūst lielāka, otra mazāka. Gadās, ka kādā zīdīšanas posmā mazais neņem vienu krūti, un mammas padodas un nemaz nepiedāvā bērnam otru. Pie manis nākušas sievietes, kas deviņus mēnešus barojušas bērnu ar vienu krūti un tādā veidā radījušas izteiktu asimetriju. Ja tas tā ir noticis, tad gan es vairs neko nevaru palīdzēt – atliek vien vērsties pie plastikas ķirurga. Tāpēc, lai nerastos tāda situācija, konsekventi divas reizes diennaktī jādod bērnam tā krūts, ko viņš īsti negrib ņemt. Labi to būtu darīt naktī, kad bērns ir pusmiegā.
Vairumā gadījumu krūtis kļūst asimetriskas, ja zīdīšanas tehnika ir nepilnīga, sieviete un bērns pierod pie nepareizām pozām. Bet to visu var labot. Ļoti liela nozīme ir arī mātes krūts formai un krūts galu stāvoklim, bērna sakodienam – ja tas ir nepareizs, rodas problēmas. Šobrīd arvien biežāk runājam gan par zemmēles saitītēm, gan par šķērssaitītēm, kas maina sakodienu un traucē zīdīšanu, bojājot arī krūts galus."
Plastikas ķirurga viedoklis
Kāds ir risinājuma variants, ja krūtis tomēr kļuvušas asimetriskas, jautājām Jūrmalas slimnīcas plastikas ķirurgam Kārlim Vērdiņam?
"Bērniņa ienākšana ģimenē ir ļoti, ļoti patīkams notikums, taču tas atstāj arī noteiktu iespaidu uz sievietes fizisko un psiholoģisko veselību," viņš akcentē. "Liela nozīme ir pareizai krūts barošanai, higiēnai tās laikā. Šādā kontekstā es gribētu runāt ne tikai par krūšu asimetriju, kas var rasties pēc nepareizas vai nevienmērīgas barošanas, bet vēlētos arī akcentēt pareizas zīdīšanas tehnikas nozīmi. Savukārt, ievērojot krūšu higiēnu, var novērst mastītu jeb dziedzeraudu iekaisumu, kura cēlonis var būt infekcijas iekļūšana krūts dziedzera audos caur mikroplaisām, kas radušās gan barošanas, gan nepareizas ādas kopšanas rezultātā. Svarīgi, lai jaunā māmiņa konsultētos ar krūts barošanas speciālisti un klausītu viņas ieteikumus.
Bērns noteikti ir jāzīda pareizi, jo pretējā gadījumā piens neveidojas abās krūtīs vienādā daudzumā, turklāt dziedzeraudi var izteikti hipertrofēties. Ja bērns barots nekontrolēti, kad zīdīšana tikusi pārtraukta, var rasties izteikta krūts involūcija vai pat noslīdējums. Manā praksē ir bijuši vairāki šādi piemēri.
Faktiski simetriskas krūtis ir tikai retajai sievietei, neliela asimetrija ir absolūti pieļaujama, bet diezgan bieži un diezgan daudzas sievietes ierodas pie manis ar jautājumu, vai šādā situācijā varu ko līdzēt. Runa parasti ir tieši par izteiktu asimetriju, kas vairumā gadījumu veidojusies, jo noslīdējusī krūts ir bijusi dominantā, barojot bērnu, – viņš to labprāt ņēmis un "garšīgāk ēdis".
Asimetrijai var būt dažādi cēloņi, piemēram, arī krokas izvietojuma izmaiņas starp abām krūtīm, krūšu tilpuma atšķirības. Veicot krūšu korekciju, mēs cenšamies asimetriju novērst, kā arī atgūt krūšu apjomu, kāds ir bijis līdz grūtniecībai.
Protams, ka bērni ir mūsu nākotne, dzīves brīnums, mūsu turpinājums. Gribu uzsvērt, ka pēc katrām dzemdībām sievietes ķermenis tomēr savā ziņā cieš, ja tā drīkst izteikties. Gan vēders tiek izstiepts, gan arī krūtis grūtniecības un bērniņa zīdīšanas laikā piebriest. Noslīdējuma un izteiktas asimetrijas gadījumā diezgan bieži abām krūtīm ir jākombinē dažāda operāciju tehnika. Vienai krūtij tā var būt formas un tilpuma korekcija ar implantu, kad tiktu normalizēts apjoms un novērsta involūcija otrai krūtij. Ja asimetrija ir ļoti izteikta, papildus vajadzīga arī pacelšanas operācija. Sievietes parasti ir apmierinātas, ja viss pareizi izdarīts, ja tiek izvēlēti atbilstīgie implanti un īstā operācijas tehnika. Ar pacienti pirms operācijas to visu izrunā. Ja paciente uzticas ārstam un savukārt ārsts ir absolūti drošs, ka no viņa neko neslēpj un ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, parasti viss izdodas.
Vēl viena lieta, par ko sievietes šādu operāciju kontekstā interesējas, – kā operācija varētu iespaidot nākamā bērniņa barošanu. Te nu jāskatās, kāda veida operācija tikusi taisīta. Ja krūšu audu zudumu var kompensēt ar krūšu palielināšanu, veicot apakšējo griezienu un zem muskuļa ievietojot īpašu implantu, tad nav pilnīgi nekādas ietekmes un droši var zīdīt nākamo bērniņu. Ir veikti apjomīgi pētījumi, nosakot silikona līmeni mātes krūts pienā un asinīs, un ir pierādīts, ka implanta ievietošana to īpaši nepaaugstina, tātad tas neietekmē sievietes organismu. Ja krūts ir jāpaceļ ar griezienu ap oreolu, tad tīri tehniski nevar izslēgt kādas problēmas ar barošanu. Vairumā gadījumu, protams, viss ir labi. Vēl būtiski ir pēc plastiskās krūšu operācijas līdz nākamajai grūtniecībai pagaidīt vismaz pusgadu, gadu, lai audi paspētu sadzīt.
Protams, ideāli būtu sievietei piedzemdēt visus bērniņus un tad veikt operāciju, bet dzīve ir dzīve, un nav skaidri zināms, kad bērniņš pieteiksies. Man ir arī pacientes, kurām veiktas krūšu koriģējošas operācijas un kuras pēc tām ir dzemdējušas un izbarojušas bērnus. Jāatgādina, ka ir daudzi un dažādi iemesli, kādēļ krūts audi varētu vairāk vai mazāk noslīdēt. Tas ir atkarīgs arī no krūts audu struktūras – tie var būt gan blīvāki, gan mīkstāki. Dažreiz tiem jau pirms grūtniecības ir viegla tendence uz noslīdējumu. Tad, protams, ja netiek īpaši veikta krūšu pacelšana, katrā nākamajā grūtniecībā audi arvien vairāk noslīd uz leju. Tas viss gan ir ļoti individuāli.
Nobeigumā gribu šim rakstam iedot "pievienoto vērtību". Sievietēm jāsaprot, ka, runājot par bērniņa zīdīšanu un vēlāku iespējamu krūšu asimetriju, galvenais ir visu darīt pareizi. Lai to varētu, būtu ļoti saprātīgi vispirms konsultēties ar zīdīšanas speciālistu, ņemt vērā viņas ieteikumus un arī pašai piestrādāt, – barojot bērniņu nepaslinkot un dot viņam abas krūtis. Ar to gribu teikt, ka nevajag iedomāties, ir kā plastiskā ķirurģija ir vienīgā un labākā iespēja saglabāt skaistas un simetriskas krūtis, daudz ko var darīt sieviete pati, īpaši pareizi barojot savu bērniņu."