Foto: Publicitātes foto
Nereti jaunākie ģimenes locekļi paļaujas uz to, ka grūtībās un krīzes situācijās visu spēs atrisināt vecāki. Bet sagatavoties krīzes situācijai patiesībā nozīmē gatavoties tai ar visu ģimeni, daloties ar zināšanām un kopīgi pārrunājot būtiskus jautājumus. Aizsardzības ministrija īsteno informatīvo kampaņu "Mierīgs, jo gatavs", kas aktualizē gatavības nozīmi dažādām krīzes situācijām. Arī kampaņas draugi, jauniešu influenceri "Mēs ar brāli kolosāli" un "Pipars.lv", uzskata, ka teiciens par ragavu gatavošanu vasarā ir patiess un zināšanu par savu personīgo drošību nekad nevar būt par daudz.

Košā influenceru dueta "Mēs ar brāli kolosāli" vecākais dalībnieks Emīls uzskata, ka jaunieši ar katru paaudzi kļūst aizvien zinošāki. "Man šķiet, ka ikvienam, kurš patstāvīgi prot aizšņorēt kurpju šņores, ir svarīgi prast par sevi parūpēties arī tad, ja gadās nokļūt ārkārtas situācijā. Tas uzreiz nenozīmē, ka bērniem ir jāzina pilnīgi viss un jādod padomi vecākiem, bet ir ļoti pareizi un labi, ja varam iesaistīties un palīdzēt. Zināt elementāras lietas un darboties komandā, lai kopā pārvarētu krīzes situāciju. Es priecājos par iespēju apgūt šīs zināšanas, man tas liekas svarīgi un dod drošības sajūtu," norāda Emīls.

Arī ēdienmākslas blogeris un recepšu meistars "Pipars.lv" jeb Rojs Puķe domā, ka krīzes gadījumā bērnu zināšanas ir tikpat vērtīgas kā pieaugušo. "Pats galvenais šādās situācijās noteikti ir saglabāt vēsu prātu, neuztraukties un plānot savu rīcību soli pa solim, neskatoties uz to, vai blakus ir mamma un tētis, vai nav. Arī mēs kā jaunieši varam sniegt lielu pienesumu valsts aizsardzībā. Un runa nav tikai par situāciju, kad iestātos krīze, bet jau tagad, kad valda miera apstākļi. Ne velti no jauniešu puses ir tik liela interese darboties, piemēram, jaunsardzes pulciņos. Domāju, ka patiesībā mēs šajā jautājumā esam ļoti izglītota paaudze, bet zināšanu tomēr nekad nevar būt par daudz," saka Rojs.

Aizsardzības ministrija apkopojusi četrus vienkāršus, bet svarīgus uzdevumus, kas jāiegaumē gadījumā, ja valstī iestājas krīzes situācija.

1. Nodrošinies ar ūdens un pārtikas krājumiem vismaz 72 stundām

Pārliecinies, ka tavs bērns izprot vairākus būtiskus jēdzienus kā, piemēram, "pirmās nepieciešamības preces", "72 stundas", "ārkārtas gadījumu soma". Optimāli ūdens un pārtikas krājumiem jābūt sagatavotiem uz vismaz 72 stundām jeb līdz mirklim, kad atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus. Uzzini, kādus produktus un kāpēc tieši tos tavs bērns liktu ārkārtas gadījumu somā!

IEGAUMĒ! Krīzes situācijā jābūt sagatavotiem vismaz trīs litriem dzeramā ūdens uz vienu pieaugušo dienā, kurpretim pārtika ir jāsagatavo tāda, kas ne vien ilgi glabāsies (ar vismaz pusgada derīguma termiņu), bet arī saturēs augstu kaloriju daudzumu, būs sātīga un viegli glabājama istabas temperatūrā. Pārrunājiet ar bērnu, kāpēc biezpiena sieriņš, šokolāde vai piens nebūtu jāliek somā!

2. Neaizmirsti par universāli noderīgiem medikamentiem

Dabas katastrofas, kara vai citu ārkārtas situāciju laikā ārstniecības iestādes var nestrādāt ierastā režīmā. Ir svarīgi salikt savu personīgo aptieciņu, par kuras atrašanās vietu tavi bērni ir informēti, bet kas ikdienā viņiem nebūtu pieejama. Tajā jāparedz līdzekļi, kas noderētu teju ikvienas traumas vai vieglāku saslimšanu gadījumā.

IEGAUMĒ! Savā krīzes gadījumu aptieciņā jāliek 8 kategoriju preces: 1) pretsāpju un temperatūru mazinošus līdzekļus; 2) medikamentus pret gremošanas traucējumiem; 3) pretalerģijas medikamentus; 4) medikamentus ar nomierinošu efektu; 5) dezinfekcijas līdzekļus; 6) pārsienamos materiālus un šķēres; 7) ikdienā lietojamos medikamentus; 8) siltumu atstarojošo segu un termometru.

3. Izrunājiet ģimenes rīcības plānu

Ļoti svarīgi ir izrunāt plānu vai rīcības vadlīnijas gan gadījumā, kad būsi blakus savam bērnam, gan tādā, ja uz ārkārtas situācijas iestāšanās mirkli bērns būs viens vai ārpus dzīvesvietas. Iepazīstini savu bērnu ar jēdzieniem "evakuācija", "trauksmes sirēna" un vienojieties par darbībām, ko veiksiet neatkarīgi no tā, kur uz to brīdi atradīsieties!

IEGAUMĒ! Pārliecinies, ka bērns ir iegaumējis vai pierakstījis vecāku, radinieku, kaimiņu tālruņa numurus. Izrunājiet scenāriju, kurā saziņa pa tālruni, piemēram, mobilo sakaru operatora pārslodzes dēļ, nebūtu iespējama!

4. Pārliecinies, ka dokumenti un skaidra nauda ir viegli pieejami

Līdzīgi kā iepriekšējos punktos pārliecinies, ka situācijā, kad nevarēsi būt blakus savam bērnam, viņš zinās, kur stāv viņa personu apliecinošs dokuments un kādu lomu tas var spēlēt krīzes gadījumā.

IEGAUMĒ! Optimāli ārkārtas gadījumu somā būtu jāieliek nelielu naudas summu 5, 10 un 20 eiro naudaszīmēs, ņemot vērā, ka pastāv risks, ka ārkārtas situācijā bankomātu darbībā var būt traucējumi.

Aizsardzības ministrija aicina pārbaudīt savu un savu bērnu gatavību krīzes situācijām, aizpildot testu šeit, kā arī izrunāt būtiskākos jautājumus attiecībā uz rīcību krīzes situācijā, iepazīstoties ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā"!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!