Daudzslāņošana pamatā nozīmē, ka vielaikus tiek uzvilktas vairākas apģērbu kārtas, turklāt neaiztaisot aizdari, nesavelkot apģērbu ciet un visādi izliekot publiskai apskatei trejdeviņu svārku esamību. Taču ne tikai! Daudzslāņainības veidošanā piedalās arī apģērba detaļas, piemēram, uzšūtas masīvas kabatas, lielas guļapkakles, biezi apjomīgi adījumi, fliteri, izšuvumu vai aplikāciju dekors.
Vērotāja acs šos visus atšķirīgos elementus uztver kā slāņus, uzkavējas pie tiem un pēta. Lūk, Billijas Ailišas drēbju komplekts ir visnotaļ dauzslāņains – uz ceļiem piešūtas kabatas ar atloku, bikšu staru apakša, kas krokojas virs "moon boot" tipa zābakiem un pat garās šņores, kas nokarājas no hūdija un krustām šķērsām iet pāri Billijas zābakiem – arī tas skaitās kā slānis!
Daudzslānošanai lieti noder, taču nav obligāti, aksesuāri: šalles, lakati un lakatiņi, cepures, cimdi, jostas, somas, masīvas kaklarotas. Ir vesela kategorija cilvēku, kurus šalles žņaudz un jostas spiež – tas nekas, var iztikt bez šiem niekiem, jo daudzlāņainības efektu var panākt pat ar vienu slāni, kā to izdarīja Ailiša.
Daudzslāņošana ir īsta brīnumnūjiņa, var teikt – pat sava veida tāldarbības ierocis, kas nošauj ar vienu šāvienu vairākus zaķus.
Pirmais zaķis – daudzslāņošana kā siltināšanās instruments – turklāt piekopjams arī iekštelpās, un līdz ar to nebūt ne mazsvarīgs pieaugošo siltumenerģijas rēķinu apstākļos! Kā zinām no fizikas, silda nevis materiāls, bet gaiss, tāpēc objektīvi ar diviem plānākiem krekliem būs siltāk nekā ar vienu biezu.
Otrais zaķis ir spēja regulēt siltināšanās līmeni. Izgāju no mājas agrā saulītē – "uzmetu" trīs kārtas; pa dienu termometra stabiņš pakāpās augstāk – vienu kārtu novilku vai atpogāju.
Trešais zaķis – daudzslāņošana kā korekcijas tehnika, kas garantēti, taču diemžēl tikai vizuāli, noņem pāris liekos kilogramus. Ir vertikālā un ir horizontālā daudzslāņošana. Par horizontālo šajā gadījumā aizmirstam un visas likmes liekam uz vertikālo: atpogāts garš mētelis, trencis, veste, krekls – pāri vienkrāsas iekšējai vertikālei. Lūk, "Vogue Italia" galvenā redaktore Franca Soccani – pāri garai kleitai uzvilkts garš mētelis ir "sašaurinājis" jau tā lieliskā formā esošo sievieti, un ar "plus size" dāmām šī metode nostrādā ar tādu pašu tēmējumu!
Tas viss par funkcionalitāti. Tālāk skatāmies stila un imidža virzienā.
Daudzslāņošana kā stilistisks paņēmiens paver iespēju izveidot unikālu, neatkārtojamu tēlu, turklāt viegli transformējamu pavisam citā, atliek pamainīt tikai kombināciju. Tā ir individualizēta atbilde modes pasaulei, kas tomēr cenšas savus patērētājus, sevišķi "mass market" segmentā, unificēt. Jā, tev mugurā var būt visparastākās drēbes no visparastākā tirdzniecības centra, taču veids, kā tos daudzslāņosi un "iznesīsi" ar savu personību tikai tu – būs unikāls.
No tā izriet piektais zaķis – daudzslāņainība kā veids no pieticīga izmēra garderobes izveidot daudz un vēl vairāk komplektus. Pieņemsim, tev ir vīriešu piegriezuma krekls, bītlene un puspieguloša adīta veste. Visi apģērba gabali valkājami atsevišķi, taču varam arī kombinēt: veste pāri kreklam, krekls pāri bītlenei, veste pāri bītlenei un pat – uzmanību – bītlene, krekls, veste – viens otram virsū. Sākotnējo trīs "augšiņu" vietā mums ir septiņas! Vareni, vai ne? Tieši tāpat domā Dženiferas Lopesas neseno kāzu ar Benu Affleku kleitas (pareizāk, veselu trīs kāzu kleitu) autors – Ralfs Laurens.
Un visbeidzot sestais zaķis – daudzslāņošana padziļina, sarežģī (labā nozīmē, protams!) iespaidu par valkātāju.
Skaitām slāņus: pirmais – lakats, otrais – krekls, trešais – josta ar logo, ceturtais – ādas trencis, piektais – trenča josta. Krāsa šajā komplektā ir "izslēgta", taču koptēls nolasās sarežģīts, vai ne? Ne velti daudzslāņainība ir iecienīta tā sauktos intelektuālos un buržuāziskos stilos, piemēram, "preppy" vai minimālismā.
Mazāk spēles ar faktūru, vairāk ar rakstiem. Bretaņas strīpas apakškreklā, "polka dot" zirnīši lakatiņā, Madrasas rūtiņa kreklā. Tā kā figurē krāsa, pietika ar trīs slāņiem, citādi būtu "too much" – par daudz!
Miroslavai Dumai arī nevajadzēja krāsu – pietika ar daudzslāņošanu. Pat somiņai aizdare ir vaļā – plus viens slānis klāt!
Tātad, argumentu par labu daudzslāņainībai bija diezgan, un, ja esi nolēmusi teikt tai pārliecinošu "jā", tad jautājums – kā daudzslāņot apģērbu pareizi?
1. Jo vairāk dažādu materiālu, faktūru, jo labāk. Turklāt katrai nākamai kārtai vajadzētu būt biezākai un apjomīgākai par iepriekšējo.
2. Lai izvairītos no liekiem apjomiem un tēla vizuālā smaguma, meklē viegluma sajūtu. To dos vai nu kāda faktūra ar "gaisīguma efektu", piemēram, puscaurspīgi, ļoti kustīgi un plastiski materiāli, vai – kailu ķermeņa daļu – potīšu, plaukstu, kakla zonas demonstrācija. Tāpēc atrotī piedurknes, atpogā lieku podziņu, izvēlies īsākas bikses. Apstākļos, kad daudzslāņošana tiešām izmantota lai sasildītos, tas varētu būt izaicinājums – bet tomēr.
3. Prātīgi ar krāsām. Daudzslāņainiem iesācējiem labāk praktizēt ar tā sauktajām "neitrālām krāsām" vai darboties vienā paletē. Ja godīgi, manuprāt, tieši monohromos tēlos, kad tiek izmantots tikai viens krāsu tonis, daudzslāņošana uzmirdz visā savā potenciālā.
Esi gatava ģērbties slāņos?
