Foto: Unsplash
Ja ilgtspējas jautājumi nemudina piekopt pārdomātākus iepirkšanās paradumus, individuālajai finanšu pārvaldībai vajadzētu pārliecināt. Te noderēs apģērbu iegādes formula "maksa par valkāšanas reizi" jeb "cost per wear", kas palīdzēs pieņemt atbildīgākus, ekonomiskākus un tālejošākus lēmumus. Vienādojums, kas demonstrē izstrādājuma vērtību korelācijā ar lietošanas reižu skaitu. Pārdomāti un nepārtērējoties.

Patērētāju kultūra silda ekonomiku, bet ne vidi un individuāli – katra personīgā maka saturu. Neminot pat atkritumu apjomu, par kuru statistikas dati ir vienlaikus skarbi un skumji (tiktāl, ka Bostonas Universitātes pētnieki aprēķinājuši, ka ASV vien cilvēks gada laikā rada ap 45 kilogramiem tekstilizstrādājumu atkritumus. Savu artavu ir devusi arī Latvija, pērn Getliņu atkritumu poligonā nonākušas 38 000 tonnas šo atkritumu). Pirkt mazāk, retāk un pārdomātāk ir vienkāršākais veids, kā saudzēt vidi un savas finanses. Ikvienam skapī atradīsies drēbes, kas netiek valkātas un tikai krāj putekļus. Nav svarīgi, vai tās tiek taupītas svētkiem, vai tas bijis impulsīvs pirkums, morāli novecojušas vai fiziski neder – tās ir nepārdomātas iepirkšanās sekas.

Matemātika


Maksa par valkāšanas reizi tiek aprēķināta, preces cenu dalot ar paredzēto valkāšanas reižu skaitu. Piemēram, Latvijas vēsajā klimatā, jānosaka, vai mētelis ar 300 eiro cenu zīmi ir ieguldījuma vērts. Tātad, ja ziema ilgst vismaz 120 dienas un šis mētelis būs jāvalkā vismaz vienu reizi katrā ziemas dienā, tad aptuvenais valkāšanas reižu skats pirmajā gadā ir 120. Sadalot cenu 300 ar 120 dienām, rezultāts ir divarpus eiro par reizi. Bet, ja to iegādājas karsta klimata valstī un mētelis tiks uzvilkts vien septiņu ceļojuma dienu laikā, tad aptuvenais pirmā gada valkāšanas skaits varētu būt 7. Tie ir gandrīz 43 eiro par reizi. Katram skaidrs, ka pēdējais scenārijs ir mazāk saprātīgs ieguldījums. Ja vien nodarbe nav modes arhivēšana, tad drēbju un putekļu uzkrāšana, tās nevalkājot, labumu nedos. Tieši tik vienkārši – jo zemākas izmaksas par valkāšanas reizi, jo labāks darījums ilgtermiņā.
Foto: Unsplash

Kad ir vērts rēķināt?


Ar šādiem vienādojumiem jānodarbojas tikai ar vairākas reizes izmantojamām lietām. Maksa par valkāšanas reizi neattiecas uz kāzu kleitu, vakarkleitu vai Helovīna kostīmu. Adekvātiem aprēķiniem ir jāizsver arī apģērba vai aksesuāra aktualitāte. Dažas preces allaž būs modē un skaitīsies klasika (uzvalks, džinsa jaka un tamlīdzīgi), kas nozīmē, ka valkājamas no sezonas uz sezonu, no gada uz gadu. Dzīves ilguma faktors ir būtisks, jo neprāts tērēt kaudzi naudas par lietām ar ierobežotu kalpošanas laiku, tas ir, pārejošām modes tendencēm. Šī matemātika nav nepieciešama arī apakšveļas vērtības noteikšanai, jo tā tiks valkāta katru dienu un nomainīta ik gadu.

Aprēķina ieguvumi


Lietošanas maksas rēķināšanai ir pārliecinoši daudz priekšrocību. Metode noder budžeta plānošanai, ierobežo pārtērēšanās tieksmi, jo aicina (pat ja netiks rēķināts ciparu izteiksmē) pirms preces iegādes izvērtēt plusus un mīnusus, mudina ieguldīt izstrādājumos, kas var tikt lietoti teju visu mūžu. Tā kā šopings būs retāks, drēbju skapis nebūs pārblīvēts un būs jāiegulda mazāk pūļu apģērba šķirošanā, mazgāšanā un mantas atrašanā. Globālāk domājot, tā ir arī palīdzība planētai. Mazāks apģērba daudzums nozīmē mazāku ražošanas apjomu (neaizmirstam, ka mēs balsojam ar savu maku), tekstila atkritumu samazināšanos un mazāku oglekļa emisiju "nospiedumu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!