Pīrsingi un ausu tuneļi - fantāzijai nav robežu  (14)

Maģija, rituāls, piederība

Vikipēdijā rakstīts, ka pīrsinga pirmsākumi meklējami Senajā Ēģiptē. Sākotnēji ausis dūra maģisku iemeslu dēļ. Ļaudis uzskatīja, ka caur ausīm ķermenī iekļūst dēmoni, bet metāls tos atvaira. Interesanti, ka tā laika jūrniekiem bija auskari, lai viņi ar tiem varētu samaksāt par apbedīšanu gadījumā, ja tiktu izskaloti krastā. Šķetinot vēstures lappuses, var uzzināt, ka pirmās ziņas par pīrsingu saistītas ar 2. gadsimtu pirms mūsu ēras.

Daudzviet pīrsingu veica kā rituālu. Piemēram, vecāki caurdūra bērna ausi, tādējādi apliecinot savas atvases pakļautību viņiem. Savukārt Dienvidamerikas, Austrālijas un senās Indijas cilšu kultūrās, Romas impērijas un viktoriānisma Eiropas sabiedrībās pīrsingu lietoja kā iniciāciju rituālu vai piederības zīmi, kas norāda uz stāvokli sabiedrībā.

Mans ķermenis, daru, ko gribu

Mūsdienās pīrsings kļuvis par dumpinieciskās paaudzes neatkarības simbolu, kas izpaužas šādi: mans ķermenis, ko gribu, to daru. To spilgti apliecina pat Holivudas zvaigznes, kuras pīrsingus izmanto kā greznumlietas, kas izdaiļo, nevis rada barjeru. Tam piekrīt ādas speciāliste Tija Zaļkalne.

Daktere ir specializējusies pīrsingu duršanā un savulaik ar tiem izdaiļojusi ne viena vien cilvēka seju un ķermeni. Viņas klienti bija visdažādākā vecuma cilvēki, bet lielākoties gados jauni. Arī viņu vēlmes bija dažādas, sievietes vairāk vēlējās caurdurt ausis. Toties jaunieši neaprobežojās ar auskariem ausu ļipiņās. Pīrsingus vajadzēja arī ausu skrimslī, augšlūpā vai apakšlūpā, uzacī, biežāk mēlē, degunā un nabā. "Tā ir sevis izdaiļošana, pašapliecināšanās, uzmanības pievēršana, individualitātes iezīme, arī modes lieta," uzskata speciāliste.

Beidzas ar kosmētisku operāciju

T. Zaļkalne atzīst, ka arī viņai patīk, kā izskatās cilvēku izdaiļotā seja vai ķermenis. Tomēr, pirms izlemt par labu pīrsingam, jāņem vērā vairāki būtiski fakti. "Viss ir atkarīgs no tā, kur pīrsingi tiek likti. Pastāv iespēja, ja nepareizi izdurts caurums lūpā vai mēlē, var rasties runas traucējumi. Protams, ir arī alerģiski cilvēki, kuri nepanes pīrsingus, līdz ar to caurdurtajās vietās veidojas izaugumi, kurus var noņemt, ķirurģiski iejaucoties. Tādi gadījumi manā praksē ir gadījušies. Gadās arī situācijas, kad cilvēks pēc ilgāka laika pārdomā un vairs nevēlas sev pīrsingu. Pīrsinga vieta kļuvusi par ādas defektu, kuru var novērst ar kosmētiskās operācijas palīdzību. Pastāv vēl arī citi riski," saka ādas speciāliste.

Nav noslēpums, ka dažiem rodas vēlme pašiem caurdurt ausis, degunu vai uzaci ar mājās pieejamiem priekšmetiem. T. Zaļkalne uzsver, ka to nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

"Mājas apstākļos neko tādu nevajag darīt, jo var viegli inficēties un izdurt caurumu simetriski nepareizi. Šo procedūru veic daudzos skaistumkopšanas un arī tetovēšanas salonos cilvēki, kuri specializējušies šajā jomā. Viņi kādu no ķermeņa vai sejas daļām caurdur profesionāli ar speciāliem un dezinficētiem instrumentiem," informē ādas speciāliste.

Viņa vienīgi piebilst, ka neatbalsta ausu rotāšanu ar tuneļiem. Viņasprāt, tas nav veselīgi no tāda viedokļa, ka auss vēlāk ir pārlieku izstaipīta. Taču liela daļa pusaudžu un jauniešu domā citādāk. Ja pirms pāris gadiem tuneļu nēsāšana kļuva populāra lielvalstīs, tad tagad tuneļu bums izplatās arī Latvijā.

Tas ir tikai tunelis

Satiekot topošo pavāru, 17 gadus veco Raivi Koliņu nevar nepamanīt viņa ausis. Vienu rotā 24 milimetrus plats tunelis, no otras tas izkritis un pazudis. Tuneļus jaunietis sāka nēsāt pirms aptuveni trijiem mēnešiem. "Agrāk man bija auskari un divi pīrsingi lūpā. Nolēmu auskaru vietā ausīs ielikt tuneļus. Man pašam patīk, jo piestāv ģērbšanās stilam. Tuneļi to papildina un neko kaitīgu es šajā visā nesaskatu. Vecāki teica, ka tā ir mana brīva izvēle. Ja kaut kas notiks, tad pats atbildēšu par savu rīcību," saka Raivis.

Tiesa gan, mūsdienās fantāzijai ar realitāti vairs nav robežu, cilvēki īsteno pat pārdrošas un šokējošas idejas. Tomēr der atcerēties, patiesība vien ir, ka pīrsings ir katra paša cilvēka brīva izvēle, ne jau caurdurta auss vai lūpa izmaina personību, attieksmi pret draugiem, ģimeni un pasaulīgām lietām.

Savādā pasaule

Pasaulē. Ar savdabīgu rekordu Ginesa rekordu grāmatā iekļuvusi 46 gadus vecā brazīliete Eleina Devidsona. Jau 2000. gadā pasaules mediju uzmanību viņa piesaistīja ar savu ķermeni, kuru klāja 462 pīrsingi. Tagad viņai izdevies uzstādīt jaunu rekordu ar jau septiņiem tūkstošiem pīrsingu.Cilvēku reakcija uz šo ir ļoti dažāda. Ir cilvēki, kuri sievieti apbrīno, un ir tādi, kuru attieksme ir gluži pretēja. Ne velti ir teiciens, kas par daudz, tas par skādi.

***

Cilvēku viedokļi par pīrsingiem

Jānis, 20 gadi:

- Man īpašas asociācijas pīrsingu un tuneļu duršana neizraisa. Tas ir paša cilvēka ziņā - durt vai nedurt. Man nav ne pīrsingu, ne tuneļa, domāju, ka tunelis noteikti nebūs, jo uzskatu, ka glītāk ir izšaut auskaru. Ja vēl tunelis ir izstiepts vairāku centimetru platumā, tad izskatās vienkārši briesmīgi. Pīrsingu arī nebūs.

Pensionāre (vēlējās palikt anonīma), 77 gadi:

- Briesmīgi tas viss ir. Man kā vecam cilvēkam tas nav pieņemami. Agrākos laikos tā nebija. Esmu no laukiem, tikai augstskolā gāju Jelgavā, tad pat ausīs nebija caurumu. Manuprāt, pīrsingi izskatās vulgāri.

Raitis, 39 gadi:

- Man pīrsingu nav un nebūs. Man nepatīk un nepiestāv, jo neesmu tā tipa cilvēks. Bet ir cilvēki, kam tas ir skaisti un pat piestāv, piemēram pīrsings sejas daļā. Mūsu laikmetā pīrsingus liek visi, kam nav slinkums un ir nauda, bet vislabāk tas piestāv jaunākām sievietēm un atsevišķai kategorijai vīriešu. Cilvēki no mākslas pasaules izvēlas diezgan briesmīgus pīrsingus un to novietojumus ķermeņa daļās. No vēstures atceros, ka agrāk zelta auskarus zināmā vietā lika ārstnieciskā nolūkā.

Gunta, 56 gadi:

- Vēmiens nāk, ja cilvēkam sejā ieraugu pīrsingu. Reiz redzēju meiteni, kura savā caurdurtajā uzacī nēsāja lāpāmo adatu. Man patīk, ja ir ausīs vai nabā caurums, bet tikai ne sejā.