Projektu atbalsta RĪGAS DOME
Foto: DELFI

Topošā inženiera Aleksandra sapnis par Marsu

Dzirdot vārdu “talantīgs”, 12. klases skolēns Aleksandrs Lapinskis noskurinās, tā vietā viņš izvēlas teikt: “Man ir dotības fizikā un matemātikā, kā arī apņēmība.” Šobrīd viņš sapņo par elektrolidmašīnu un kosmosa raķešu būvēšanu, misiju uz Marsu un inženiera profesiju. Jau bērnībā viņu interesējis, kā notiek dažādi dabas procesi un kā uzbūvētas iekārtas, bet, pirmajā fizikas kontroldarbā saņēmis desmitnieku, viņš apņēmies tādā garā arī turpināt.

Braukt pašam pa savu trasi

Par projektu

Ikvienam bērnam piemīt kāds talants. Nepietiek to tikai pamanīt, bet arī ar to strādāt. Pašiem, kopā ar pedagogiem un ģimeni. "Talantīgie bērni Rīgā" ir sešu stāstu sērija par iedvesmojošiem bērniem un jauniešiem, kuri atraduši savu aicinājumu un ar milzu aizrautību un darbu seko sapnim.

Pēc vidusskolas pabeigšanas savu nākotni Aleksandrs izvēlējies saistīt ar aeronautikas un astronautikas studijām. “Tas nav tik stilīgi, kā izklausās! Tas noteikti ir daudz vienkāršāk, nekā studēt medicīnu vai biomedicīnas inženierzinātnes. Mana izvēle drīzāk ir tāda stilīgā fizika. Sākšu ar lidmašīnām, bet gribu tēmēt uz Marsu un strādāt “SpaceX” uzņēmumā. Ja neizdosies ar kosmosa kuģiem, tad varbūt samierināšos ar F1,” klāsta jaunietis.

Viņš apzinās, ka zināšanu vēl trūkst, bet tas neliedz lidmašīnas konstruēt galvā un fantazēt, kā to labāk paveikt. Runājot par iecerēm, puiša acis mirdz: “Es gribu palīdzēt uzbūvēt vienu no pirmajām elektriskajām komerclidmašīnām. Skatoties uz to, cik ātri Īlons Masks ir iznīcinājis iekšdedzes dzinējus, elektrisko lidmašīnu būvniecība ir pavisam reāla.” Viņš pieļauj, ka tieši Masks inženiera profesiju padarījis pievilcīgāku. “Būt inženierim ir stilīgi! Visvairāk fanoju tieši par Masku, zinu, ka tā nav oriģināla atbilde, bet “SpaceX” ir kaut kas neticams! Varbūt viņš pārdeva savu dvēseli sātanam, lai ko tādu paveiktu, bet man trūkst vārdu, cik iespaidīgs ir viņa darbs. Viņš atnāca ar savu ideju un visus sabradāja!” sajūsminās Aleksandrs.

Jaunietim ļoti patīk arī astrofizika. “Tajā meklē citplanētas un mēra to temperatūru, analizē zvaigžņu ķīmisko sastāvu, vārdu sakot, pēta visu, kas atrodas aiz mūsu atmosfēras. Man ir tikai teorētiskā pieredze, esmu gan uztaisījis pāris astrofotogrāfiju. Esmu nofotografējis Marsu, kas ir tikai punktiņš debesīs. Arī zvaigznājus esmu fotografējis, skatījos, kā pusstundas laikā zvaigznes rotē ap polārzvaigzni.

Man vienmēr paticis visu darīt pa savam prātam, joprojām tā daru. Matemātikā man patīk meklēt savus rēķināšanas veidus, ne vienmēr tie ir pareizi, tādēļ skolotāja ir mani saukusi par tramvaju, sakot, ka braucu taisni pa savām sliedēm un nekur negriežos nost. Es gan nepiekrītu tam, drīzāk esmu kā motocikls vai velosipēds, jo varu braukt, kur vien vēlos. Aleksandrs

Skolā astrofizikai gan pieskaras ļoti skopi, tāpat kā kvantu fizikai, par ko Aleksandram žēl. Viņš arī mācību grāmatās pamanījis pāris aplamu faktu, daudzi termini, viņaprāt, izskaidroti pārāk rupji un elementāri. Ar fizikas skolotāju viņš nav strīdējies, ar bijušo matemātikas skolotāju gan.

“Man vienmēr paticis visu darīt pa savam prātam, joprojām tā daru. Matemātikā man patīk meklēt savus rēķināšanas veidus, ne vienmēr tie ir pareizi, tādēļ skolotāja ir mani saukusi par tramvaju, sakot, ka braucu taisni pa savām sliedēm un nekur negriežos nost. Es gan nepiekrītu tam, drīzāk esmu kā motocikls vai velosipēds, jo varu braukt, kur vien vēlos. Tramvajs brauc tikai pa noteiktām sliedēm, es tāds noteikti neesmu. Varbūt tie skolēni, kas seko visam, ko saka skolotāji, ir tramvaji. Es pats gribu saprast, kā viss darbojas!”

Sirdī F1, ikdienā vegānisms

“Kad sapratu, ka man nav ne resursu, ne prasmju, lai kļūtu par F1 braucēju, sāku domāt par inženiera profesiju. Man tomēr padodas fizika un drīzāk patīk nevis sacensības starp braucējiem, bet tehnoloģijām. Lai gan šobrīd mani vairāk interesē lidmašīnas un kosmoss, F1 vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī. Bērnībā, pastaigājoties pa Biķernieku trasi, man patika iztēloties, ka pats braucu sacīkšu auto. Sacīkšu likumus – kā apdzīt, kā aizsargāt savu pozīciju trasē – iemācījos, spēlējot videospēles!”

Bet nu spēlītēm Aleksandrs metis mieru un gatavojas CSDD eksāmenam, turklāt uz kādu brīdi pārtraucis arī piedalīties kartinga sacensībās, jo tas vairs nesaskan ar viņa jauno aizraušanos – vides un dzīvnieku tiesību aizsardzību. Savas pārliecības dēļ patika pret autosportu nav jāmet mēslainē, jo pastāv Formula E. Aleksandrs stāsta, ka dažkārt elektrisko auto sacīkstes vērot ir pat interesantāk: “Kopumā elektriskās automašīnas ir labākas par parastajām, mums tikai jādod tām iespēja!”

Daudzi domā, ka es pārāk daudz mācos un man vajag atslābt. Es domāju tieši otrādi, ka es pārāk daudz slinkoju un man būtu vairāk jāmācās!Aleksandrs

Pēc piedalīšanās globālajā klimata streikā Aleksandrs sapratis, kādās briesmās ir pasaule un ka jāsāk cīnīties par savu nākotni. “Tieši šajā pasākumā man atvērās acis, cik slikti ir dzīvnieku produkti dabai. Uz vietas kļuvu par veģetārieti, pēc trim mēnešiem jau par vegānu. Vasarā piedalījos zinātniskajā nometnē Dānijā, kur aprunājos ar daudziem vienaudžiem, kas arī nolēma izmēģināt vegānismu. Nodomāju: ja jau varu ietekmēt šos gudros cilvēkus, varu to turpināt arī Rīgā!”

Ģimene ļoti atbalsta jaunieša aizraušanos ar fiziku, bet jauno kaislību – dzīvnieku tiesības – gan tik kvēli ne. Aleksandrs smejas, ka aktīvistu vidū valda joks, ka visu valsti par vegāniem pārvērtīsi ātrāk nekā savu ģimeni. “Cenšos sadalīt savu laiku starp akadēmisko dzīvi un aktīvismu, esmu sācis pats organizēt dzīvnieku aizstāvības akcijas, un pēdējā laikā parādās interese arī citās studiju nozarēs. Mani interesē atmosfēras fizika, kas varētu palīdzēt klimata pārmaiņām, jo mums aktīvi jācīnās pret siltumnīcas efektu.” Tādēļ Aleksandrs apsver domu, ka varētu strādāt arī pie satelītu būves, jo tie noder klimata pārmaiņu monitoringā.

“Brīvdienas tevi nogalinās!”

Uzzinot, kāda tēma ir fizikas stundā, Aleksandrs pie īstās mācīšanās ķeras pēc stundām, kad internetā skatās video, lasa zinātniskus žurnālus. Tieši brīvajā laikā viņš iegūst apmēram 70% savu zināšanu. Daļa no mācību procesa ir arī “Jauno fiziķu skolas” lekciju apmeklējums. Aleksandrs atceras, ka pirmajā reizē dzirdējis Vjačeslava Kaščejeva stāstījumu par kvantu fiziku, un tas atstājis lielu iespaidu. Arī vēlāk, ieraugot profesoru, piemēram, Eiropas fizikas olimpiādē, kur Aleksandrs piedalījās kā brīvprātīgais, sajūsmā notrīcējusi sirds.

“Daudzi domā, ka es pārāk daudz mācos un man vajag atslābt. Es domāju tieši otrādi, ka es pārāk daudz slinkoju un man būtu vairāk jāmācās!” Atnākot mājās, gadās arī padoties slinkuma vilnim, bet tajā brīdī prātā ataust Maska citāts “Vacations will kill you” (“Brīvdienas tevi nogalinās” – aut.). “Tad es sev saku – brīvais laiks un slinkošana tevi nogalinās, tas tevi slikti ietekmē! Es sevi motivēju ar domu, ka jātiek pie augstākas vidējās atzīmes, lai iekļūtu universitātē. Šobrīd nevaru atļauties atpūtu, man tomēr ir jāsasniedz vidējā atzīme 9,3. Gada sākumā bija 9,5, bet šobrīd ir tikai 9,1.”

Fizika pat vasaras brīvlaikā

Savā zinātniski pētnieciskajā darbā Aleksandrs fiziku saistījis ar savu aizraušanos – autosportu. Sākotnējā iecere bija pētīt F1 gaisa plūsmas vizualizācijas krāsas (flow-vis paint) pielietojumu autosportā. Viņš izsūtījis vēstules visām F1 komandām ar lūgumu atsūtīt krāsu paraugus, atbildējusi gan tikai viena, turklāt tas bijis atteikums. Alternatīva bija salīdzināt skaitļošanas hidrodinamikas datus ar vēja tuneļa datiem – jaunietis izpētīja, kā mainās automašīnas aizmugurējā spārna piespiedējspēks atkarībā no uzbrukuma leņķa. Pateicoties uzņēmumam, kas ar 3D printeri izgatavoja aizmugurējo spārnu, Aleksandrs varēja pilnvērtīgi veikt pētījumu. “Palūdzu RTU atļauju veikt vēja tunelī eksperimentus, divas dienas kavēju skolu un no agra rīta līdz vēlam vakaram taisīju eksperimentus. Tolaik man nebija daudz zināšanu par aerodinamiku, tā bija fantastiska pieredze! Rakstīju tik intensīvi, ka pēc pabeigšanas uz mēnesi atteicos no kofeīna. Žēl, ka darbs netika tālāk par pilsētu, bet, spriežot pēc punktiem, es vienkārši pārsniedzu atļauto lapaspušu skaitu!” Aleksandrs nebēdājas.

Pat vasara tika aizvadīta studiju zīmē, jo jaunietis bija apņēmies arī brīvlaikā mācīties fiziku. “Es negulēju naktīm, lādēju ķermeni ar kofeīnu, jo negribēju apstāties. Tā man ir – ja kaut kas ļoti patīk, varu to darīt divas diennaktis no vietas. Draugi mēdz sūtīt “memes” par to. Reiz atsūtīja tādu, kur teikts, ka ķermenis pieprasa deviņas stundas miega, bet prāts uz to atbild – trīs, tas ir labākais, ko varu tev piedāvāt. Un tā arī ir! Vectēvs teica, ka man vienmēr prātā ir kāda superideja, šobrīd tas ir Marss un vegānisms.”

Pāris nedēļas vasarā Aleksandrs pavadīja Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, jo aizsūtījis ziņu, ka vēlas pieteikties praksē. “Tā nebija oficiāla prakse, man to nelika darīt ne skolotāji, ne ģimene, es pats to izdomāju. Protams, ka man neļāva strādāt ar programmatūru, jo tā maksā vairākus miljonus, bet bija interesanti paskatīties, kā notiek zinātniskais process. Man ļāva analizēt ķīmiskās vielas, skatoties uz to spektriem. Tas bija diezgan sarežģīti, bet interesanti.”

Ieteikumus saviem vienaudžiem Aleksandrs īsti negrib izteikt, jo uzskata, ka pats neko vēl nav sasniedzis: “Bet galvenais ir domāt, vai tas, ko tu dari, atbalsta to dzīvi, kādu tu vēlies. Ja gribi būt augsta līmeņa fiziķis vai profesors, bet brīvo laiku pavadi, skatoties seriālus, nevis lasot zinātniskos rakstus, domāju, ka iespējas kaut ko sasniegt nav ļoti augstas.”

Prātā aizceļojot desmit gadus tālā nākotnē, Aleksandrs cer, ka tomēr nebūs vajadzības būt pilna laika klimata vai dzīvnieku tiesību aktīvistam, bet strādāt pie misijas uz Marsa. “Trakākais būtu kļūt par vienu no brīvprātīgajiem braucējiem! Es varētu būt mehāniķis, kas palīdz uz kosmosa kuģa. Labprāt būvētu Marsa ciematiņa infrastruktūru, raķetes vai satelītus, kas riņķotu ap Marsu un nodrošinātu komunikāciju. Ir ļoti daudz iespēju! Jā, dzīvē pastāv veiksmes faktors, bet viss pārējais ir atkarīgs tikai no manis.”

Izkopt eksaktu un analītisku prātu

Reizi mēnesī teju 300 jaunieši pulcējas Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, lai piedalītos nodarbībās, kuras sarūpējusi “Jauno fiziķu skolas” (JFS) komanda. Ģirts Zāģeris sevi sauc par pusvadītāju un skaidro, ka tas ir pasākumu kopums, kas jau desmito gadu pulcē interesentus.

“Divas populārzinātniskās lekcijas lasa paši studenti, tad pa grupām tiek veikts kāds eksperiments, bet padziļināto lekciju lasa profesori vai industrijas pārstāvji. Acīmredzot šāds formāts skolēniem patīk, jo te nav jāpilda mājasdarbi, netiek liktas atzīmes, viss notiek nepiespiestā atmosfērā.”

Statistika, cik daudzi izvēlas pēc vidusskolas turpināt mācības “fizmatos”, īsti nav, jo Ģirts uzsver, ka galvenā ideja ir rosināt interesi par eksaktajām zinātnēm, nevis koncentrēties uz studentu piesaisti.

“Daļa “Jauno fiziķu skolu” apmeklē vienkārši izklaides pēc, nāca arī meitene no mākslas skolas tikai tāpēc, ka viņai tas likās interesanti. Ieguvums gan neizpalika, viņas atzīmes fizikā uzlabojās.

Viņš mudina jauniešus izmēģināt dažādas ārpusskolas aktivitātes, lai saprastu, kas patīk, kas nepatīk.

“Pašam jāmeklē lietas, ko darīt, es pats nācu uz JFS, kad biju skolēns. Varu teikt, ka tas dod plašāku skatu uz pasauli, kontaktus un vērtīgu pieredzi. Runājot par Aleksandra sapni – tas ir pavisam reāls! Mūsdienās zinātnē pilnīgi visi sasniegumi tiek saistīti ar milzīgām komandām, viņš ar neatlaidīgu darbu varētu kļūt par daļu no kādas komandas. Vadot viņa zinātniski pētniecisko darbu, redzēju, ka viņš ar entuziasmu pieķeras pie idejām, kas patīk, un strādā ar lielu atdevi. Un tas dod rezultātus!”

Ģirts uzskata, ka cilvēkiem, kas aizraujas ar eksaktām lietām, ir paveicies, jo šobrīd pasaulē eksakts un analītisks prāts ir ārkārtīgi vajadzīgs. “Novēlu to arī izkopt, jo tas noderēs ne tikai tiem, kas saistīti ar fiziku, bet jebkuras profesijas pārstāvim!”

Projekta ''Talantīgie bērni Rīgā'' veidotāji: saturs – Kristīne Melne un Andra Čudare, foto un video – Mārtiņš Purviņš, Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītājas – Žanete Zīlīte, Liene Lacberga, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.