Kā un kāpēc stress padara diētas neefektīvas un svara zaudēšanu – neiespējamu
Foto: Shutterstock

Ja atkal un atkal neveiksmīgi centies zaudēt lieko svaru, taču cerētie rezultāti izpaliek, iespējams, ir pienācis laiks izvērtēt savu ikdienas dzīvesveidu. Iespējams, ka cēlonis, kas nereti veicina lieko svaru, ir ilgstošs stress un tā hormona – kortizola pārprodukcija organismā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vārds "stress" tika ieviests teju pirms pusgadsimta, lai raksturotu mūsu reakciju uz dzīves grūtībām un pārmaiņām. Tagad tas ir kļuvis teju par pašas dzīves sinonīmu, jo saistās ar visiem mūsu ikdienas dzīves aspektiem.

Stress gan ne vienmēr ir slikts. Gluži otrādi – nelielās devās tas palīdz mobilizēties, koncentrēties darbībai, motivē mūs likt lietā visas mūsu spējas. Tas rada enerģiju un vēlēšanos darboties. Taču mūsu veselību negatīvi ietekmē ilgstošs, biežs vai slikti vadīts stress. Starp stresa negatīvajiem efektiem ir arī apetītes palielināšanās un tieksme uz noteiktiem ēdieniem.

Veselīgi ēšanas paradumi ir viens no efektīvas stresa mazināšanas un tā menedžmenta stūrakmeņiem. Taču lielākā daļa sieviešu atzīst, ka stresa situācijās nespēj ievērot veselīgas ēšanas principus.

Ēdot, lai sniegtu sev emocionālu mierinājumu, vai našķējoties ar to, kas ir pa rokai, jo nav laika gatavot veselīgu ēdienu, bieži vien varam vērot svara pieaugumu.

Kad nonākam fizisku vai psiholoģisku pārbaudījumu priekšā, mūsu ķermenis izstrādā 30 dažādus stresa hormonus, tostarp – adrenalīnu un kortizolu. Kortizols ir glikokortikoīds (steroīdhormons), ko ražo virsnieres. Tam ir ārkārtīgi svarīga loma glikozes, proteīnu un taukskābju metabolismā.
Dažādās diennakts stundās kortizols tiek izdalīts dažādi – savu augstāko līmeni tas sasniedz no rīta ap sešiem līdz astoņiem, palīdzot mums mosties.

Pēcpusdienā ap trijiem tas pakāpeniski samazinās, palīdzot mums sagatavoties atpūtai un miegam. Iespējams, tieši tāpēc esi piefiksējusi spēcīgu vēlmi pēc saldumiem, kas var parādīties laikā ap trijiem vai četriem pēcpusdienā. Tā ir saistīta ar šo kortizola bioritmu.

Adrenalīns, savukārt, sniedz mums tūlītēju enerģiju, lai mēs cīnītos vai izbēgtu no draudošajām briesmām. Adrenalīns un kortikotropīns vispirms samazina apetīti. Šajā posmā tiek izmantota uzkrātā enerģija, bet apetīte un gremošanas sistēmas tiek bloķētas. Šī iemesla dēļ daudzas sievietes saka, ka akūta stresa brīžos ir pārāk nervozas, lai ēstu. Taču, tiklīdz lielākie pārdzīvojumi ir garām, adrenalīna līmenis krītas un mēs jūtamies mierīgākas un… izsalkušas.

Un tieši šeit sāk darboties galvenais stresa hormons – kortizols. Kortizols stimulē glikozes izdali no aknām, tauku izdali no taukaudiem un aminoskābju izdali no muskuļiem, tādējādi nodrošinot stresa reakcijai nepieciešamo enerģiju. Tā uzdevums ir palīdzēt organismam atgūt zaudēto enerģiju un atgriezties pirmsstresa stāvoklī, tāpēc kortizola ietekmē apetīte pieaug, radot īpašu tieksmi pēc taukiem un ogļhidrātiem bagāta ēdiena. Tieši kortizols ir "atbildīgs" par izlietoto cukura un tauku rezervju atjaunošanu.

Kortizola līmenis saglabājas augsts ilgāk, nekā adrenalīna līmenis, mudinot mūs ēst vairāk. Turklāt, dzīvojot hroniskā stresā, kortizola līmenis saglabājas paaugstināts visu laiku.

Šāda hormonu reakcija ir noderīga situācijās, kad cilvēks ir pakļauts fiziskām briesmām, tiešām spiests cīnīties vai bēgt, bet pēc tam var atslābt. Taču pie mūsdienu supersievietes stresu izraisošajiem faktoriem tas bieži vien nedarbojas, jo necīnāmies ar tiem fiziski un nepatērējam papildu kalorijas.

Ja stress ir ilgstošs vai hronisks, kortizola līmenis ilgstoši paliek paaugstināts, uztur hroniski augstu apetīti, liek ķermenim uzkrāt taukus, zaudēt muskuļu masu un palēnināt vielmaiņu. Pie tam kortizols ne tikai stimulē apetīti – tas mudina izvēlēties cukurotu un treknu ēdienu. Augsts kortizola līmenis uztur arī augstu insulīna līmeni, liekot organismam uzkrāt taukus vēdera zonā.

Tauku uzkrājums uz vēdera, ko sauc arī par "stresa taukiem" jeb metabolisko sindromu, ir ne tikai neestētisks, bet arī liecina par paaugstinātu sirds slimību, diabēta, augsta asinsspiediena holesterīna līmeņa risku. Ārsti to uzskata par vienu nopietnākajām veselības problēmām 21. gadsimtā.

Svarīgi ir atcerēties, ka, ja stress netiek mazināts un vadīts, kortizola līmenis nesamazinās, tāpēc jebkuras pūles notievēt un saglabāt optimālu svaru būs cīņa ar vējdzirnavām. Turklāt katrs jauns svara zaudēšanas mēģinājums, kas neizbēgami beigsies ar neveiksmi, pastiprinās tavu zaudētājas sajūtu un mazinās pašapziņu, atkal arī radot iemeslu stresam.

Vairāk informācijas par stresa menedžmentu un tā ietekmi uz liekā svara veidošanos lasi šeit.

Tags

Liekais svars
0
Stress
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form