Mātes piens ir vispiemērotākais uzturs mazuļa pirmajos dzīves mēnešos, tomēr, bērniņam kļūstot vecākam, palielinās vajadzība pēc enerģijas un uzturvielām, kuru vairs nav iespējams pilnībā nodrošināt ar mātes pienu. Turklāt bērnam pakāpeniski attīstās spēja košļāt un rodas interese arī par pārtikas produktiem, kurus ēd pārējie ģimenes locekļi. Tādēļ, lai veicinātu zīdaiņa pilnvērtīgu attīstību un iepazīstinātu viņu ar jaunām garšām, smaržām un tekstūrām, ap sesto dzīves mēnesi paralēli zīdīšanai bērnam pakāpeniski jāuzsāk dot papilduzturu.

Veselības ministrijas (VM) speciālisti sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Latvijas Pediatru asociācijas, Latvijas Diētas ārstu asociācijas, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas un Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības speciālistiem šovasar aktualizējuši veselīga uztura ieteikumus bērniem līdz divu gadu vecumam. Jaunie ieteikumi izstrādāti, balstoties uz Eiropas Bērnu gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura biedrības (ESPGHAN) vadlīnijām zīdaiņu papilduzturam, kurās apkopoti jaunāko pētījumu dati, teikts VM mājaslapā.

Salīdzinot ar iepriekš izstrādātajiem un publicētajiem ieteikumiem 2003. gadā, aktualizētajos ieteikumos detalizētāk aprakstīta zīdaiņu papilduztura ieviešana un piebarošanas uzsākšana, dažādu pārtikas produktu grupu (tostarp iespējamu alerģisku produktu) ieviešanas secība bērna ēdienkartē un to optimālie daudzumi, kā arī apkopoti pārtikas produkti, kurus nebūtu ieteicams iekļaut bērnu līdz divu gadu vecumam uzturā. Šajā rakstā atspoguļosim speciālistu ieteikumus par alternatīviem ēšanas veidiem un to, kurus produktus nebūtu ieteicams iekļaut mazuļa ēdienkartē.

Jaundzimušais un vissvērtīgākā barība – mātes piens

Zīdainis no dzimšanas līdz četru sešu mēnešu vecumam saņem tikai mātes pienu (ekskluzīvā zīdīšana). Mātes piens ir vispiemērotākais uzturs pirmajos dzīves mēnešos. Tas veidojas speciālās piena dziedzeru šūnās (laktocītos) un izdalās, zīdainim uzsākot krūts zīšanu. Mātes piens satur visas augšanai un attīstībai nepieciešamās uzturvielas – piena cukuru (laktozi), pilnvērtīgas olbaltumvielas un taukvielas, kuras ir viegli sagremojamas, kā arī vitamīnus un minerālvielas. Mātes piens palīdz zīdaini pasargāt no infekcijas slimībām un alerģijām, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru, kā arī veicina bērna fizisko un intelektuālo attīstību. Zīdīšana veicina savstarpējo attiecību un ciešas emocionālās saiknes veidošanos starp bērnu un māti.

Retos gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt ekskluzīvu zīdīšanu, piemēram, saistībā ar mātes slimību un/vai atsevišķu zāļu lietošanu, mātes prombūtni vai retu slimību bērnam, ārsts var ieteikt piemērotu mākslīgo maisījumu zīdaiņiem. Vienlaikus jāapsver pēc iespējas ātrāka atgriešanās pie krūts zīdīšanas, ņemot vērā tās priekšrocības, salīdzinot ar ēdināšanu ar mākslīgiem maisījumiem.

Zīdīšana, vadoties pēc bērna pieprasījuma, veicina piena veidošanos un izdalīšanos, tādēļ speciālisti iesaka bērnu zīdīt ikreiz, kad viņš to vēlas (arī naktī):

• pirmajā dzīves nedēļā aptuveni ik pēc stundas vai līdz trīs stundām jeb līdz 12 reizēm diennaktī,
• sešu mēnešu vecumā – no piecām līdz septiņām ēdienreizēm diennaktī.

Ja bērns attīstās atbilstoši savam vecumam, ļauj zīdainim pašam regulēt ēšanas režīmu un nepārtrauc zīdīšanu, pirms bērns pats nav beidzis zīst, jo tieši zīdīšanas beigās bērns saņem pienu ar augstāku tauku saturu, kas sniegs nepieciešamo enerģiju un sāta sajūtu. Tomēr ne visiem bērniem ir piemērots brīvs ēdināšanas režīms, tāpēc, ja bērna ķermeņa masas pieaugums ir nepietiekams, jākonsultējas ar ārstu par ēdināšanas režīmu.

Lai nodrošinātu, ka zīdainis ar mātes pienu saņem nepieciešamās uzturvielas, sievietei ir jāēd veselīgi un daudzveidīgi, uzturā iekļaujot dažādus produktus no visām pārtikas produktu grupām. Sievietēm, kuras zīdīšanas periodā ietur veģetāru vai vegānisku uzturu, jāpievērš īpaša uzmanība pietiekamai uzturvielu (sevišķi joda, dzelzs, cinka, vitamīna B12, omega-3, dokozaheksaēnskābes un olbaltumvielu) uzņemšanai. Zīdīšanas periodā par papildu uztura bagātinātāju lietošanu vai konkrētu produktu izslēgšanu no uztura, piemēram, ja bērnam ir konstatēta alerģija, jākonsultējas ar ārstu vai uztura speciālistu.

Kad pirmo reizi var pamēģināt iedot papilduzturu

Papilduzturu zīdainim ieteicams ieviesiet ne ātrāk kā četru mēnešu un ne vēlāk kā sešu mēnešu vecumā. Paralēli papilduzturam jāturpina zīdīt bērnu vismaz līdz viena gada vecumam, ja vēlaties, līdz divu gadu vecumam vai ilgāk. Ap sesto dzīves mēnesi zīdainis ir pieradis ieturēt aptuveni sešas ēdienreizes dienā un katrā no tām saņem mātes pienu. Zīdainim kļūstot vecākam, palielinās vajadzība pēc enerģijas un uzturvielām, kuru vairs nav iespējams pilnībā nodrošināt ar mātes pienu. Plānojot papilduztura ieviešanu zīdainim, svarīgi to uzsākt ne ātrāk par 17. un ne vēlāk par 26. dzīves nedēļu, lai veicinātu zīdaiņa pilnvērtīgu attīstību.

Lielākajai daļai bērnu nav nepieciešams uzsākt dot papilduzturu ātrāk kā sešu mēnešu vecumā, izņemot zīdaiņus, kuriem ir medicīniski diagnosticēts dzelzs deficīta risks un kuriem var būt lietderīga papilduztura agrāka ieviešana, piemēram, ja zīdainis tiek barots ar mākslīgo maisījumu (šajos gadījumos vispirms jākonsultējas ar pediatru).

Papilduzturu iesaka sākt dot pamazām, vienu reizi dienā piedāvājot līdz vienai tējkarotei ēdiena. Bērna ēdienkarti ik pēc trim piecām dienām papildini ar vienu jaunu produktu nelielā daudzumā (no vienas līdz trim tējkarotēm jeb aptuveni 15 gramiem). Jauno produktu zīdainim vislabāk piedāvā nogaršot no rīta, lai gadījumā, ja rodas kāda alerģiska reakcija (izsitumi, caureja, vemšana u. tml.), varētu savlaicīgi identificēt un izslēgt konkrēto alergēnu.

Produktus, no kuriem maziem bērniem visbiežāk ir alerģiskas reakcijas (govs piens, olas, zemesrieksti, zivis, kvieši, soja), ievies zīdaiņa ēdienkartē līdz ar citiem pārtikas produktiem, bet iesākumā piedāvā tos pavisam nelielā daudzumā – sākot ar vienu ceturtdaļu tējkarotes. Ja alerģiskas reakcijas nenovēro, katrā nākamajā reizē produkta daudzumu vari pakāpeniski palielināt (piemēram, pustējkarotes nākamajā ēdienreizē utt.). Pie katra jaunā produkta un garšas zīdainis pierod pamazām – no trīs līdz septiņu dienu laikā, un šajā periodā jauno produktu nogaršot zīdainim piedāvā 8–10 reizes. Zīdainis sākumā var atteikties no kāda produkta. Nespied bērnu ēst ar varu un esi pacietīgs, mēģini piedāvāt konkrēto produktu vēlāk (pēc nedēļas vai vēl ilgāka perioda).

Ieviešot papilduzturu bērna ēdienkartē, ir svarīgi nepārtraukt zīdīšanu, jo mātes piens pirmā dzīves gada laikā ir galvenais enerģijas avots zīdainim. Pēc gada vecuma bērnam mātes piens būs papildinājums veselīgam un sabalansētam uzturam, bet citi pārtikas produkti būs galvenais enerģijas un uzturvielu avots.

Papilduztura konsistence un biežums mainās līdz ar bērna vecumu

No četru līdz sešu mēnešu vecumam ieteicamais papilduzturs ir viendabīgas konsistences, koncentrēts, biezeņveida ēdiens, kuru ieteicams pagatavot, vārot vai tvaicējot nelielā ūdens daudzumā, tad sasmalcinot ar dakšu vai sablendējot. Gatavojot putru, tās konsistencei ir jābūt biezai, tumīgai (tādai, kas nenotek no karotītes), bet ne graudainai. Papilduzturu zīdainim jādod ar karotīti, nelielos apjomos, pirms tam pārliecinoties, ka zīdaiņa ēdiens nav pārāk karsts. Šī vecuma mazuļiem papilduzturu var piedāvāt no vienas līdz pat trīs ēdienreizēm dienā.

No septiņu mēnešu vecuma var sākt piedāvāt nedaudz rupjākas konsistences ēdienu (piemēram, ar dakšu saspaidīts ēdiens). Papilduzturu var piedāvāt no vienas līdz pat trīs ēdienreizēm dienā.

Mazuļiem vecumā no astoņiem līdz 10 mēnešiem svarīgi nodrošināt, ka zīdainis ēd lielākus un cietākus produktu gabaliņus, nevis tikai biezeņus, jo tas veicinās košanas muskulatūras attīstību un
zīdaiņa runas motorās funkcijas. Ir būtiski novērtēt produkta konsistenci un bērna spējas patstāvīgi to sakošļāt, lai novērstu aizrīšanās risku. Papilduzturu var piedāvāt no vienas līdz pat trīs ēdienreizēm dienā.

No deviņu mēnešu vecuma var sākt piedāvāt nelielos gabaliņos sagrieztus produktus, kurus bērns var pats mēģināt ēst ar pirkstiem, piemēram, stienīšos sagriezts vārīts vai tvaicēts burkāns, svaigs gurķis, šķēlīte avokado, bumbiera vai ābola u. tml. Jānovērtē bērna spējas to sakošļāt, lai novērstu aizrīšanās risku. Patstāvīgās ēšanas laikā bērns ir jāpieskata! Šajā vecumā papilduztura ēdienreižu skaits jau var sasniegt trīs vai pat četras maltītes dienā.

Pēc 10 mēnešu vecuma bērns var mēģināt ēst pats ar karotīti, bet no 12 mēnešu vecuma – bērns pats var ēst ar karotīti un dakšiņu, kurai ir noapaļoti zari.

Kopējais papilduztura apjoms, ko bērns var apēst vienā ēdienreizē, ir aptuveni 30 ml ēdiena uz vienu kilogramu bērna ķermeņa svara. Papildus, atkarībā no apetītes un svara pieauguma, bērnam var piedāvāt vienu divas uzkodas.

Svarīgi sekot līdzi un atpazīt pazīmes, kuras liecina par to, ka bērns ir izsalcis vai paēdis. Ēdienu piedāvā tikai tad, kad bērns ir izsalcis. Ēdienreizes laikā nav vēlamas citas aktivitātes, piemēram, spēlēšanās (rotaļāšanās), televizora skatīšanās vai mobilo ierīču lietošana. Ēdienreizes laikā vēlams bērnu ievietot speciālā bērnu ēdināšanas krēsliņā, kurā galva atrodas augstāk par kājām, lai
novērstu aizrīšanās risku. Pievērs uzmanību, lai bērns neiemigtu, ēdot no pudelītes vai ar ēdienu mutē. Tā vietā iemigšanai izlasi bērnam pasaku vai iedod mīļāko rotaļlietu. Nekad nepiedāvā bērnam ēdienu, lai viņu nomierinātu vai kā "balvu" par labu uzvedību, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna ēšanas paradumus.

• 1. Pirmais papilduzturs zīdainim – dārzeņi vai graudaugu putra
• 2. Pieradis pie dārzeņiem un graudaugu putrām? Uzturā pakāpeniski var iekļaut arī augļus
• 3. Kad mazuļa ēdienkartē iekļauj gaļu
• 4. Zivis, olas, pākšaugi, riekstu un sēklu produkti
• 5. Maizi zīdainim varat piedāvāt no deviņu mēnešu vecuma
• 6. Piena produkti