Mēs ikviena vēlamies atklāt maģisko diētu, kas palīdzētu bez piepūles uzturēt mūs formā, ļautu mums izskatīties slaidām un pievilcīgām. Bet būsim atklātas – tādas maģiskās diētas nav. Un vislabākā diēta vispār nav diēta, bet gan veselīgs dzīves veids, kas sevī iekļauj ne tikai pareizus ēšanas paradumus, bet arī dažādas fiziskās aktivitātes un pietiekamas atpūtas un miega stundas.
Viena no zināmākajām veselīgajām virtuvēm ir Vidusjūras diēta, bet tā nav vienīgā. Pēdējā laikā visi pievērsuši uzmanību Skandināvijas diētai jeb Vikingu diētai. Jau vairākus gadus pirms jēdziena Jaunā Skandināvijas diēta ziemeļu šefpavāri ir pievērsuši sev pasaules uzmanību un, vai tu apmeklētu Islandi, vai Zviedriju, Norvēģiju vai Dāniju, šajās valstīs varēsi apmeklēt ļoti smalkus un stilīgus restorānus ar izsmalcinātām ēdienkartēm. Tomēr pēdējos gados modernā Skandināvijas virtuve ir devusies jaunā virzienā, "pagriežot muguru" elites izsmalcinātajiem kulinārijas brīnumiem, tās vietā pievēršoties tradicionāliem vietējiem produktiem un garšu salikumiem. Piedāvājums ir kļuvis mājīgāks, ikvienam cilvēkam saprotamāks.
Oficiāli jēdziens Jaunā Skandināvijas diēta jeb Vikingu diēta ir radies 2004. gadā, kad izcilie pavāri Rene Redzepi un Klauss Meijers sapulcināja reģiona labākos šefpavārus, lai apspriestu arvien pieaugošos, bet neveselīgos ātrās ēšanas ieradumus un produktus, kuri cilvēkam nebūtu jāēd. Tikšanās noslēgumā tika izstrādāts mūsdienu Skandināvijas virtuves manifests, kas ietvēra 10 pamatprincipus:
- vairāk augļu un dārzeņu katru dienu (daudz vairāk ogu, kāpostu, sakņu, pākšaugu, kartupeļu un zaļumu);
- vairāk pilngraudu, īpaši vairāk auzu, rudzu un miežu;
- vairāk jūras, ezeru un upju produktu;
- augstākas kvalitātes gaļu, bet mazāku daudzumu;
- vairāk vietējo meža produktu;
- vairāk bioloģiski audzēto produktu, izmantojot tos, kad vien tas ir iespējams;
- izvairīties no ķīmiskajām pārtikas piedevām;
- ēdienkarti galvenokārt balstīt uz sezonālajiem vietējiem produktiem;
- lietot pēc iespējas vairāk pašu gatavotas ēdienu sastāvdaļas, izvairoties no pirktiem, iepriekš sagatavotiem produktiem, pusfabrikātiem;
- pēc iespējas mazāk neizlietotu, izmestu produktu sastāvdaļu.
Protams, šie principi nav kaut kas tāds, ko iespējams realizēt tikai Skandināvijas virtuvē - tos var izmantot jebkur un jebkurš. Vikingu diētas pamatā ir gudri noformulēts uztura plānošanas "špikeris", ko būtu ieteicams izmantot ikvienam cilvēkam.
Uztura speciālistes Līgas Balodes komentārs
Vikingu diēta, saukta arī par Ziemeļu diētu, nav uzskatāma par diētu tās vispārpieņemtajā nozīmē, tā faktiski ir daļa no veselīga dzīvesveida, kas nodrošina sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu. Šī diēta, līdzīgi kā Vidusjūras diēta, nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus, minerālvielas un enerģiju, turklāt ieteicamo produktu sarakstā ir iekļauti augu valsts produkti ar augstu šķiedrvielu saturu.
Atšķirībā no Vidusjūras diētas, kur svarīgu lomu spēlē olīveļļa, Vikingu diēta iesaka izmantot mūsu platuma grādos daudz pieejamāko rapšu eļļu, kuras sastāvā ir mazāk piesātināto tauku, bet vairāk neaizstājamo omega-3 taukskābju.
Vikingu diēta iesaka uzturā lietot vietējas izcelsmes, sezonai atbilstošus produktus - pilngraudus, dārzeņus, sakņaugus, ogas, augļus, kā arī zivis, gaļu un medījumus un piena produktus, izslēdzot pusfabrikātu vai pāstrādātu produktu un rafinētu graudaugu lietošanu. Vienīgi, ja agrāk vikingi uzturā pārsvarā iekļāva sālītu, kūpinātu gaļu un zivis, šādu pagatavošanas veidu ieteicams aizstāt ar veselīgāku - tvaicēšanu vai vieglu apcepšanu, kā arī vairāk lietot zivis (diēta iesaka zivis lietot trīs reizes nedēļā).
Kopumā Vikingu diēta nodrošina augstu omega-3 taukskābju daudzuma uzņemšanu,daudz šķiedrvielu, vitamīnu un antioksidantu, samazinot hronisku slimību risku.
Jaunās Skandināvijas diētas spēks nav konkrēti superprodukti, bet dzīves filozofija. Ja gribi ievērot Vikingu diētu, tad domā par to, kas aug vietā, kurā tu dzīvo, kādi dārzeņi un augļi, kādi graudi, kādas zivis, kāda gaļa raksturo tavu dzīves vietu katrā gadalaikā. Jo produkts būs audzis tuvāk tavai virtuvei, jo tu dzīvosi veselīgāk.
