Foto: PantherMedia/Scanpix

Fizisks nogurums parasti vērojams vakarā, pēc garas darba dienas vai kādas citas nodarbes, savukārt emocionālais par sevi atgādina no rīta. Ilgstoša spriedze neļauj atpūsties un no rīta cilvēks jutīsies sliktāk, bet vakarpusē spēs atgūt tonusu un sāks darboties aktīvāk, par pazīmēm, kas ļauj atpazīt emocionālo un fizisko nogurumu, raksta Dace Marcinkeviča savā jaunajā grāmatā "Mājas aptieciņa. Augi un dabas veltes", ko izdevusi "Jumava".

Skaidrs, ka fiziskais nogurums ir normāla un pat patīkama sajūta, savukārt emocionālais ir daudz viltīgāka parādība, tas, tieši pretēji, grauž cilvēku kā ķirmis un neļauj baudīt dzīvi. Tas izpaužas ar ātru nogurdināmību un spēku izsīkumu, nespēju koncentrēties. Nopietnākos gadījumos var būt vērojami arī gripai raksturīgi simptomi: pastāvīgs nogurums, galvas un muskuļu sāpes, vājums, sāpes limfmezglos, iekaisis kakls un koncentrēšanās spēju trūkums. Emocionāli noguris cilvēks grūtāk panes arī fiziskas aktivitātes un pēc tām bieži nevar attapties pat veselu diennakti. Var rasties problēmas arī ar ilgtermiņa atmiņu, kā arī var būt hronisks drudzis, ko izraisa pastāvīgais nervu sasprindzinājums.

Kas jādara?

  • Ja nogurums ir hronisks un pašu spēkiem nevar tikt galā, jādodas pie ārsta;
  • Fiziskā noguruma gadījumā atrodi laiku atpūtai un miegam. Tomēr nav ieteicams gulēt diendusu, labāk katru nakti miegam atvēlēt 7 – 9 stundas. Par to, cik stundas miegam nepieciešamas cilvēkam atbilstoši viņa vecumam, lasiet šeit;
  • Jūtot nogurumu, noskalojies dušā ar vēsu ūdeni un izdzer krūzīti piparmētru vai kumelīšu tēju ar medu;
  • Ja nogurums vēl nav tik izteikts un nav ilgstošs, labākais līdzeklis pret to būs aktīva atpūta svaigā gaisā, kas novērsīs domas un uzlabos asinsriti, kas, savukārt, ar skābekli apgādās smadzenes. Pēc tam ļaujies miegam, un nākamajā dienā visam vajadzētu būt vecajās, labajās sliedēs;
  • Telpām, kur uzturies, jābūt izvēdinātām, tās nedrīkst būt par daudz karstas, mitras vai aukstas;
  • Ēd vitamīniem bagātu un sabalansētu uzturu. Pielūko, lai uz šķīvja būtu produkti, kas satur olbaltumvielas, minerālvielas (dzelzi, magniju, kalciju, selēnu un kāliju), ogļhidrātus un taukvielas. Kā našķus var izvēlēties riekstus;
  • Nebūtu pareizi nogurumu ilgstoši mazināt, lietojot tādus stimulatorus kā kafija vai stipra tēja, alkohols vai cigaretes, jo tie samazinās nogurumu tikai uz īsu brīdi, bet organismam uzliks vēl papildu slodzi;
  • Lieto pietiekami daudz ūdens. Par to, kā atpazīt dehidrāciju un kā to novērst, lasiet šeit.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no apgāda "Jumava" izdotās Daces Marcinkevičas grāmatas "Mājas aptieciņa. Augi un dabas veltes".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!