Foto: Itar-Tass/Scanpix

Ziemas prieku baudīšana – slēpošana, slidošana vai braukšana ar ragaviņām sagādā milzum daudz pozitīvu emociju gan lieliem, gan maziem. Tomēr vienlaikus ir jāatceras, ka ziemā ir arī visaugstākais traumu risks. Par to, kā rīkoties, ja gadījusies ziemas trauma, un kādi līdzekļi no mājas aptieciņas palīdzēs sāpju remdēšanai, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un klīnikas Premium Medical traumatologs-ortopēds profesors Konstantīns Kalnbērzs.

Pārsēji, aukstuma kompreses, pretsāpju līdzekļi

Ziemai raksturīgas nelielas traumas gadījumā (sasitums, nobrāzums, mežģījums, sastiepums) jāsāk ar miera un nekustīguma nodrošināšanu traumētajai vietai. "Te lieti noderēs gan elastīgās saites, gan pārsēji un plāksteri. Elastīgie pārsēji nodrošinās arī asins pieplūduma mazināšanos cietušajai vietai, tādējādi mazinot hematomu un tūsku," stāsta farmaceite Ivanda Krastiņa.

Pirmās 24-48 stundas būtisku lomu sāpju mazināšanai var spēlēt aukstuma kompreses - pie traumētās vietas tās jāliek ik pēc 15-20 minūtēm. Noderēs aukstuma maisiņi, aukstuma gēli un aerosoli. Tie mazinās asinsizplūdumu un pietūkumu traumētajā vietā, tādējādi atvieglojot arī sāpes. Ja tādu nav pie rokas, ielieciet plastmasas maisiņā ledu vai saldētu dārzeņu iepakojumu no ledusskapja, ietiniet to sausā dvielī un izmantojiet kā kompresi. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot karstas kompreses!

Lielāku sāpju gadījumā der padomāt arī par atsāpināšanu. Var lietot pretiekaisuma
vielas saturošus gelus, kas mazinās iekaisumu un sāpes, bet, ja trauma ir nopietnāka, gelus var arī kombinēt ar iekšķīgi lietojamajiem pretiekaisuma un pretsāpju medikamentiem. Tūskas mazināšanai noderēs geli un krēmi ar heparīnu, dimetilsulfoksīdu, dimeksīdu vai augu valsts ekstraktiem, kas uzlabo asinscirkulāciju un veicina ātrāku asinsizplūduma uzsūkšanos. Šādos gadījumos labāk konsultēties ari ar ārstu.

Ja brūce ir vaļēja, to var dezinficēt ar 3% ūdeņraža šķīdumu, kliņģerīšu tinktūru vai briljanta zaļā šķīdumu. Pēc tam brūce jāpārsien ar sterilu pārsēju vai plāksteri. Nobrāzumus savukārt labi dziedēs krēmi vai putas ar dekspantenolu.

Krastiņa norāda, ka lai arī bieži vien pirmo palīdzību varam sniegt sev paši, situācija ir uzmanīgi jānovērtē un nopietnāku traumu gadījumā, piemēram, ja ir aizdomas par lūzumu vai smadzeņu satricinājumu, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamos izmeklējumus un piemērotu atbilstošu ārstēšanu.

Funkcionālu traumu gadījumā jāvēršas pie ārsta

Farmaceites viedoklim piekrīt arī profesors Konstantīns Kalnbērzs, vienlaikus uzsverot, ka ziemas sezonā gūtās traumas mēdz būt ļoti atšķirīgas. Var būt arī tā, ka zem sapampuma slēpjas lūzums, bet paliels zilums norāda uz nopietnu asinsizplūdumu. Arī šķietami niecīgi savainojumi var būtiski ietekmēt mūsu veselību.

Gadījumos, kad rodas funkcionāli traucējumi vai ir acīmredzama ekstremitātes deformācija, ir īpaši svarīgi konsultēties ar ārstu, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes. Gadījumā, kad kāja ir sapampusi un, sperot soli, rodas sāpes, vai kad roku ir grūti vai praktiski nav iespējams salocīt, ieteicams sazināties ar ārstu, kas ar rentgena uzņēmuma palīdzību novērtēs, vai tas ir spēcīgs sasitums vai lūzums. Galvas sasitumu gadījumos ir jābūt īpaši piesardzīgiem – zem neliela puna var slēpties smadzeņu satricinājums.

Kalnbērzs uzsver, ka traumas, kas netiek pareizi ārstētas, var radīt komplikācijas nākotnē, piemēram, lūzums, kas nav laicīgi pamanīts un ir saaudzis nepareizi, vai "izstaigāts" galvas satricinājums var radīt sāpes un lielākas problēmas pēc kāda laika.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!