Alus, degvīns, vīns, liķieri: kurš alkoholiskais dzēriens ir visnekaitīgākais?

Kas reibina vairāk? Daudzi uzskata – jo stiprāks dzēriens, jo spēcīgāks un ātrāks būs tā efekts. Un pretēji: jo vairāk atšķaida alkoholu, jo lēnāk tas uzsūcas un ātrāk tiek izvadīts. Tomēr viss nav tik vienkārši. Patiesībā alkohols no degvīna uzsūcas tikpat lēni kā no vīna un alus. Daudz ātrāk tas nokļūst asinīs, ja tiek dzerts liķieris, stiprinātais vīns vai kokteiļi ar alkohola sastāvu 15-20%. Četrdesmitgrādīgais alkohols pārāk spēcīgi kairina kuņģa sieniņas, kā rezultātā kuņģa apakšējais sfinkters noslēdzas un neielaiž šķidrumu divpadsmitpirkstu zarnā, kas ir atbildīga par alkohola pārstrādāšanu. Savukārt liķieri nav tik kodīgi, lai izraisītu sfinktera noslēgšanos. Tieši tādēļ, dzerot "Martini" ar vodku, jūs noreibsiet ātrāk nekā no tīra degvīna. Arī šampanietis, proseko un citi dzirkstošie vīni nedaudz paskubina apreibšanu, jo alkohols no kuņģa tiek iespiests divpadsmitpirkstu zarnā ar burbulīšiem. Bet tādēļ mēs šai dzērienu grupai neliksim mīnusu.

Kurš dzēriens tīrāks? Loģiski domājot, tas ir alkohols ar vismazāko sastāvdaļu skaitu. Tieši tādēļ Kalifornijas biohakeris Deivids Esprijs izvēlas vodku, kurā ir tikai etilspirts un ūdens, vismaz tā viņš norāda "Bulletproof" rakstā par "veselīgākajiem" alkoholiskajiem dzērieniem un paģiru apiešanas metodēm. Biohakera galvenā pretenzija pret alu un vīnu – mikotoksīni. Šīs kaitīgās vielas dzērienos nonāk no graudiem, vīnogām un citiem augu izcelsmes produktiem, ko skar pelējuma sēnītes. Tomēr Esprija bažas ir pārspīlētas: gan vīnā, gan alū mikotoksīnu sastāvs ir desmitiem reižu zemāks par maksimāli pieļaujamo, bet to galvenais avots ir graudaugi, rieksti, žāvēti augļi un kafija. Starp citu, vodka kā graudu pārstrādes produkts arī var būt ar mikotoksīniem – 40 grādi tiem nav nekāds šķērslis.

Otrs bažu iemesls – bioaktīvās vielas, kas izstrādājas fermentācijas procesā. Daudzi uzskata, ka tieši tās "indē" organismu. Jā, šo vielu tik tiešām ir vairāk alū un vīnā, taču tās nepadara šos dzērienus "netīrākus". Pašas bīstamākās vielas – metanola – līmenis degvīnā ir augstāks nekā alū. Un apmēram tāds pats tas ir arī vīnā. Vai apelsīnu sulā. Bioaktīvās vielas var izraisīt alerģisku reakciju, ja jums ir glutēna nepanesamība (tas ir alus sastāvā), alerģija pret sēra dioksīdu un flavonoīdiem (tie atrodami vīnā).

Trešā problēma – piedevas. Visvairāk to ir liķieros, kuru sastāvā var sastapt jebko – no garšas esencēm, aromatizētājiem un krāsvielām līdz pat taukiem un cukuram. Taču arī degvīnam mēdz pievienot piedevas, piemēram, fruktozi vai glicerīnu maigākai garšai (turklāt daudzviet ražotājiem nav pienākuma to norādīt uz produkta etiķetes).

Kurš alkohola veids vismazāk ietekmē svaru un vielmaiņu? Kalorijas ir jebkurā alkoholā. Piemēram, pudele vīna ir līdzvērtīga diviem kruasāniem ar šokolādes pildījumu. 100 grami degvīna enerģētiski ir līdzvērtīgi omletei no trīs olām. Taču šīs kalorijas ir "tukšas". Jo tās nav barības vielās. Alkoholiskajos dzērienos nav olbaltumvielu un tauku, savukārt ogļhidrātu daudzums ir ļoti niecīgs. Degvīnā un viskijā to nav gandrīz nemaz. Pat pudelē kviešu alus – mazāk nekā 100 gramos maizes. Tīros alkoholiskajos dzērienos galvenais kaloriju nesējs ir pats etilspirts. Organisms ar to dara to pašu, ko ar jebkuru indi – cenšas neitralizēt un pēc iespējas ātrāk izvadīt ārā.

Daļa alkohola (2–5%) no mums iznāk tīrā veidā – ar sviedriem un elpošanu. Pamatmasa izšķīst, pārvēršoties nekaitīgā etiķskābē, kas galu galā pārtop ogļskābajā gāzē un ūdenī. Līdz pat 80% kaloriju, kas uzņemtas ar alkoholu, tiek izmantotas tā pārstrādei, savukārt atlikušie procenti sasilda ķermeni. Secinājums: lai cik bagāti ar kalorijām nebūtu vīni, viskijs un konjaks, tie var jūs vien uz laiku sasildīt, bet nepievienos vidukļa līnijai liekus centimetrus.

Bet kā tad ar slaveno alus vēderu? Vai tad tas nerodas no ogļhidrātiem un sievišķajiem hormoniem? Nē! Lai gan apiņos esošie fitoestrogēni skan līdzīgi kā estrogēni, tomēr tiem ir maz kopīga. Fitoestrogēni organismā sadalās tik zibenīgi, ka, lai uzņemtu bioaktīvo devu, vajadzētu izdzert cisternu alus.

Īstā problēma ir tas, ko mēs uzkožam. Kad organisms jau saņēmis pietiekamu kaloriju daudzumu ar alkoholu un ķēries pie tā apstrādes, ķermenis sāk automātiski pārvērst visas tobrīd uzņemtās barības vielas taukos. Bet to var būt ļoti daudz. Pirmkārt, tādēļ, ka reibums vājina paškontroli – mēs sākam ēst vairāk un atļaujam sev tādus produktos, no kuriem parasti atsakāmies. Otrkārt, alkohols veicina apetīti tādēļ, ka pats par sevi nespēj nodrošināt sāta sajūtu – jau minētās barības vielu neesamības dēļ.

Ar degvīnu ir nedaudz sarežģītāk. Spriežot pēc eksperimentiem, kas veikti ar laboratorijas pelēm, stiprais alkohols veicina aknu aptaukošanos, bet tas ir viens no metaboliskā sindroma attīstības iemesliem. Savukārt ļaunākie metabolisma ienaidnieki ir saldie liķieri – tajos ir 2-6 reizes vairāk cukura nekā kokakolā!

No kura alkohola veida visātrāk rodas atkarība? Tiek uzskatīs, ka ātrums, kādā pierodam pie alkohola, nav saistīts ne ar dzēriena stiprumu, ne sastāvu. Taču pirms kāda laika Indianas Universitātes Medicīnas skolas pētnieki atklāja, ka tomēr ir viens klupšanas akmens – alus! Bairīša garša izraisa baudas hormona dopamīna izdalīšanos, tādēļ var kļūt par papildu stimulu alkohola atkarības attīstībai.

Kopsavilkums: vismazāk mīnusu ir sausajam vīnam. Tas nav tik reibinošs kā liķieri, no organisma izvadās ātrāk nekā degvīns, tajā nav cukura un tā aromāts nav tik vilinošs kā alum. Sarkanais vai baltais? Ja jums nav alerģijas, izvēlieties, kas labāk garšo. Savukārt svētku reizei noderēs jebkurš kvalitatīvs alkohols – ar mēru. Lai gan ir cilvēki, kas uzskata, ka katram dzērienam ir citāda ietekme uz noskaņojumu (vīns atslābina, degvīns un viskijs uzmundrina, alus veicina sabiedriskumu), pētījumi rāda: alkohola emocionālais efekts ir atkarīgs nevis no dzēriena sastāva un stipruma, bet gan kompānijas un noskaņojuma. Cilvēki viens otram "pielipina" ne tikai negatīvās emocijas, bet arī prieku un eiforiju. Svētki ir galvās, nevis glāzēs!

Kopā: