Mūsdienu cilvēku izpratnē gavēnis un vispārīgie ēšanas paradumi ir stipri mainījušies. Tuvojoties pavasarim, sākam ievērot dažādas atslodzes dienas, diētas, kūres un gavēni, jo vēlamies palīdzēt organismam tikt galā ar ziemas nogurumu, liekajiem kilogramiem un vienkārši izskatīties lieliski, kaut gan sākotnēji gavēņa ieturēšanai ir bijusi reliģiska nozīme ar mērķi veicināt cilvēka kā miesas, tā dvēseles attīrīšanos.
Pirmā gadsimta "Divpadsmit apustuļu mācībā" ir minēts, ka gavēni ievēroja ne tikai īpašos gadījumos, bet to praktizēja ik nedēļu. Savukārt 40 dienu attīrīšanās laiks pirms Lieldienām bija uzskatāms par lūgšanas un tuvākā mīlestības darbu laiku.
Tagad cilvēki šo nosacīti intīmo procesu tiecas komercializēt. Cik daudz ir dzirdēts stāstu, ka atslodzes dienas tiek ieturēts tikai tādēļ, ka darba vietā visi to ievēro, ka puse kolēģu neēd gaļu, bet otra puse neēd saldumus un sacenšas savā starpā, kurš ilgāk izturēs. Citi atkal piedalās divu nedēļu kūrē, taču tās laikā jūtas it kā dzīvotu pusbadā. Turklāt, atbraukuši mājās, atgriežas pie vecajiem ieradumiem. Tas liecina par to, ka organisms nav bijis sagatavots šādām pārmaiņām un cilvēks sevi ir pakļāvis tikai liekam stresam. Vai šāds pasākums dod cerētos rezultātus? Kāds tam ir mērķis? Vai rezultatīvas ir dažas dienas kādā atslodzes kūrē, ja nemainām domāšanu, izpratni par ikdienas aktivitātēm un sevi?
Pati daudzus gadus ievēroju gavēni un regulāras atslodzes dienas. Tā ir mana pārliecība, personīgā pieredze, kuru nevienam neuzspiežu, nemudinu obligāti ievērot. Esmu par to, lai gavēnis un atslodzes dienas tiek ieturētas apzināti un tā nav akla kolektīva sekošana modei.
Mūsdienu ēdienkartē nereti ir daudz rafinēti, rūpnieciski sagatavoti ēdieni, kas satur pārtikas piedevas, konservantus, ir alkohols, cigaretes un tamlīdzīgi ieradumi, kas mūs nepadara ne jaunākus, ne veselākus. Atslodzes diena, kurā tiek ēsti, piemēram, mono produkti – skābpiena dzērieni, rīsi, saknes – siltas un salātos, veģetāras zupu dienas, sulu dienas, radikālākos gadījumos arī ūdens dienas – tā ir kā "pavasara tīrīšana" organismā.
Sākumā ir grūti pierast pie fiziskas atteikšanās no ierastajiem ēdieniem, ir "jāpieslēdz" prāts, kas palīdzēs saprast, kāpēc to daru. Organisma pretreakcijas var būt nogurums, galvassāpes, vēdera aizcietējumi, asinsspiediena svārstības. Tas tādēļ, ka organisms strādā pastiprinātā režīmā, jo nesaņem ierastos ēdiena "kalnus", saldumus. Tāpēc ieteikums ir pirms atslodzes dienām konsultēties ar ārstu, vai jūsu veselības stāvoklis jums atļauj ievērot šādas dienas.
Atslodzes diena ir atpūta gremošanas traktam, atpūta un vienlaicīgi stress organismam. Šajās dienās nebūtu ieteicama pārāk liela fiziskā slodze, jo cukura līmenis, ja ir ierasts patērēt daudz ogļhidrātu, būs zemāks, bet slodzes laikā cukura līmenis pazeminās. Ja kādu laiku ir ievērotas atslodzes dienas, konstatēsiet, ka pašsajūta uzlabojas, nākamā dienā ir vēlme pēc mazākām porcijām, jūs nevēlēsieties našķoties starp ēdienreizēm, bet katram šīs sajūtas ir individuālas.
Atslodzes diena nebūs brīnumu diena, kas izārstēs visas kaites, bet, ja objektīvi tā jūtaties labāk, tad ir iemesls ieviest tās iknedēļas plānā.
Lai rastu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem un paplašinātu zināšanas par atslodzes dienām, fizioloģiskiem procesiem, kas ar to ir saistīti, gūstot pārliecību par savu izvēli, ieteikumus un praktiskus padomus, aicinu apmeklēt Veselības centra "Vivendi" organizēto uztura meistarklasi, kas norisināsies 7. martā.
Vairāk informācijas: www.vivendicentrs.lv
