Baidījos būt apgrūtinājums. Marina par dzīvi pēc diviem insultiem

"Man pirmā apzinātā doma bija, ka es šķiršos no sava vīra. Kam es tāda invalīde esmu vajadzīga?" par sajūtām pēc piedzīvota insulta stāsta Marina Vorslava. Viņa insultu piedzīvoja divreiz, abas reizes tas notika 43 gadu vecumā, un abos gadījumos viņa laikus saņēma palīdzību. Atlabšana pēc piedzīvotā notiek joprojām, turklāt smags darbs jāiegulda ne tikai fiziskajā, bet arī psihiskajā veselībā. Marina ir pārliecināta, ka bez tā atlabšana nav iespējama, jo pēc insulta jāiemācās dzīvot no jauna.

Katru gadu ar insultu slimnīcā nonāk ap 7000 cilvēku, un tas ir viens no galvenajiem invaliditātes iemesliem pasaulē. Slimību profilakses kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka ik gadu no insulta mirst ap 2000 cilvēku, no kuriem apmēram 15% ir vecumā līdz 64 gadiem. Tā riska faktori var būt dažādi, no kuriem daļa var būt saistīta arī ar dzīvesveidu. Marinas gadījumā viens no galvenajiem riska faktoriem bija iedzimta sirdskaite – maģistrālo asinsvadu transpozīcija. Sieviete gan pieļauj domu, ka insultu varētu būt veicinājis arī paaugstināts stress.

Apmēram 20 gadus viņa nostrādājusi zobārstniecībā, no kuriem 13 pavadīti zobu higiēnista arodā. "Pēdējos divus gadus es domāju, ka gribētu darīt kaut ko citu, un uzsāku mācības, lai kļūtu par ārsta palīgu. Es sapratu, ka man patīk medicīna, ka interesē tā lieta. Patiesībā sevi tajā pieķēru, jau strādājot zobārstniecībā," stāsta sieviete. Iespējams, interesi par medicīnu ārpus stomatoloģijas veicinājusi arī iedzimtā sirdskaite. No ārstiem sieviete sapratusi, ka šī kaite bijusi viens no faktoriem, kas veicināja insultu. "Tam tā vajadzēja būt – nu, kaut kad," viņa paskaidro.

Pirmo insultu viņa piedzīvoja naktī. Tas notika 2019. gada novembrī. Devusies gulēt un piedzīvojusi jocīgu sajūtu – tādu kā elektrības vadu sīkšanu ķermenī. Pakustinājusi roku un sapratusi – kaut kas nav kārtībā. "Tā kā jau mācījos medicīnu, es uzreiz sapratu, kas notiek, bija skaidrs, ap ko lieta grozās. Atvēru acis un secināju, ka nevaru sakoncentrēt skatienu," sajūtas, piedzīvojot insultu, atceras Marina. "Uzreiz vīram prasīju, vai man ir sejas asimetrija, pati jutu, ka nedaudz ir." Vīrs neesot to redzējis, bet Marina norāda – iespējams, tajā brīdī to ievērot varēja tikai mediķis.