Foto: DELFI

Tomass ir HIV pozitīvs. Viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kas nebaidās par savu slimību runāt, atklājot seju. Viņa stāsts ir skaudrs un drūms, bet pēdējos gados Tomasa dzīve ir iekrāsojusies gaišākos toņos. Pēc smagas bērnības un mēģinājumiem aizmirst savas problēmas ar narkotiku palīdzību viņš ir sācis jaunu dzīvi – brīvu no atkarībām un ar cerību uz laimi un mīlestību.

Tuvojoties Pasaules AIDS dienai, ko tradicionāli atzīmē 1. decembrī, piedāvājam rakstu sēriju, kurā HIV pozitīvi cilvēki uztic savu stāstu kādam sabiedrībā zināmam cilvēkam. Sarunājoties par dzīvi, infekciju un citām tēmām, šie cilvēki mēģina atklāt, kāda ir HIV seja pašlaik un kā tā atšķiras no stereotipiem un priekšstatiem, kas valda sabiedrībā. Ar Tomasu tikās un viņa stāstu uzklausīja žurnāliste un pasniedzēja Ieva Adamss.

Tomass ar HIV inficējās, lietojot narkotikas. Tas notika pirms 13 gadiem. Lai arī valda uzskats, ka šādi inficējas ļoti daudzi HIV slimnieki, pēdējo gadu laikā situācija ir strauji mainījusies un visbiežākais inficēšanās veids ir heteroseksuāli dzimumsakari, slimība var skart ikvienu. Pašlaik Tomass no narkotiku un alkohola atkarības ir atbrīvojies un dara visu, lai sakārtotu savu dzīvi. Viņš ir atradis darbu, viņam ir draugi, kam var uzticēties. Tomass atklāj, ka pašlaik mēģina sakārtot arī savu emociju pasauli, un kā vienu no lielākajiem panākumiem viņš min to, ka ir iemācījies mīlēt sevi un spēj iemīlēt arī citus.

Mācīties just un saprast: bērnībā piedzīvotais neļauj būt laimīgam šodien

Foto: DELFI
Jau pašā sākumā Ieva ar Tomasu ir tieša. Pirmajās pazīšanās minūtēs noskaidro gan to, kā Tomass ieguvis infekciju virs kreisās acs, gan to, kāda ir bijusi viņa bērnība. Tomasa ģimeni varētu saukt par nelabvēlīgu – viņš auga trūkumā, tēvs lietoja alkoholu un mēdza pacelt roku gan pret Tomasu, gan viņa mammu. "Viņš nespēja justies kā vīrietis, jo viņš nevarēja pabarot ģimeni, nevarēja mani aprūpēt," stāsta Tomass, paskaidrojot, ka viņa tēvs bija nonācis apburtajā lokā – viņš dzēra problēmu dēļ, bet alkohols radīja arvien jaunas grūtības.

"Tev nebija pietiekama vecāku ideāla, kam līdzināties? Kā tu domā, cik ļoti tas ietekmēja tavas dzīves izvēles, par kurām mēs šodien runāsim?" vaicā Ieva. Tomass savu atbildi iesāk ar paskaidrojumu, ka ļoti mīl savu tēvu, ka viņš bija labs cilvēks un viņam piemita daudz lielisku īpašību. "Vienkārši alkoholisms lika viņam dažos brīžos rīkoties ļoti neadekvāti. Tagad es to saprotu, bet man kā bērnam to bija ļoti grūti saprast – kāpēc es dabūju pa muti, kāpēc mamma "atraujas"."

Foto: DELFI
Notikušais Tomasu ļoti ietekmējis un ietekmē joprojām. Viņš bērnībā apguva sirsnību, bet neiemācījās veidot romantiskas attiecības. Piemēra trūkums bērnībā arī viņam pašam neļauj izveidot veiksmīgu savienību. Tomass norāda, ka tas viņam ir jāmācās – sajūtu līmenī viņš joprojām daudzas lietas attiecībās neizprotot.

"Kā tu domā, vai tev izdosies atrast mīlestību? Un cik lielam riskam no fiziskā aspekta šī mīlestība tiks pakļauta?" jautā Ieva. "Riskam nekādam, absolūti," norāda Tomass, paskaidrojot, ka, lietojot zāles, vīruss ir nomākts, viņš nevar nevienu inficēt. Tomass ir pārliecināts, ka no laimīgām attiecībām viņu pašlaik attur bailes uzticēties un viņa emociju pasaule.

"Es agrāk jutos ļoti nevērtīgs un nevienam nevajadzīgs," atklāj Tomass. Viņš kādreiz nedomāja par to, vai viņam meitene patiešām patīk, bet priecājās par to, ka vispār kāda viņam pievērš uzmanību. Pats viņš vienmēr ir vairījies uzrunāt meitenes, kas viņam patīk, jo baidījās viņām sabojāt dzīvi. "Es domāju, ka es tagad varētu mīlēt. Kādreiz es nemaz nevarēju, es vienkārši mēģināju kaut kā izdzīvot, kaut kā "izkruķīties". Man šķiet, ka tagad es spētu iemīlēt, un tas jau ir tas galvenais," viņš atzīst.

Foto: DELFI
Tomass norāda, ka līdz šim nav sastapis sievieti, kas nebaidītos no viņa diagnozes, lai arī medicīniski tam nav nekāda pamata. Tomasa asinīs vīrusa slodze ir nenosakāma, un tas nozīmē, ka viņš nekādā veidā nevar inficēt līdzcilvēkus, un, ja viņam kādreiz būs bērni, viņi piedzims veseli. Neskatoties uz to, ka no viņa nereti baidās, Tomass uzsver, ka HIV ir viņa mazākā problēma, veidojot attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņš pat baidās par to, vai spētu izveidot veiksmīgas attiecības pēc visa tā, ko ir pārdzīvojis. "Tā ir tā lielākā problēma, par ko es baidos… Tikai tāpēc, ka es neesmu īpaši mierā ar savām jūtām, bet ne veselības dēļ."

Atraidījumi un patiesas draudzības, ko pārbauda ziņa par HIV

Foto: DELFI
Ieva lūdz Tomasu pastāstīt, kā vispār ir iespējams inficēties ar HIV. Viņam šī slimība ir 13 gadus, un jau vairākus gadus Tomass lieto zāles, kas vīrusu nomāc. Tomass teic, ka tas nav iespējams. "Jūs varat apēst manus limfmezglus, uzdzert asinis, jūs nedabūsiet viņu – nu nekādi. Tas vienkārši nav iespējams," viņš saka. Vesels gan viņš nav. "Ja es pārtraukšu lietot zāles, tad pēc kāda gada viņš atkal sāks augt un vairoties. Šobrīd viņš man ir klusi nolīdis maliņā, un mēs ar viņu pagaidām sadzīvojam." Tad, ja zāles vairs netiks lietotas, parādīsies arī risks inficēt citus.

Tomasam ir draugi, kas viņu atbalsta un ir blakus. Uz Ievas jautājumu par to, vai viņi arī ir HIV inficēti, Tomass atteic, ka tikai daži no viņiem ir HIV pozitīvi. "Es tā nedalu draugus," nosaka Tomass. Ieva piebilst, ka arī viņa savus draugus nešķiro pēc diagnozes: "Man ir draugi ar HIV un ir draugi bez."

Foto: DELFI
Tomass norāda, ka ir bijuši cilvēki, kas, uzzinot viņa diagnozi, no viņa dzīves ir izgaisuši. "Varbūt par labi, jo tie, kas man tagad ir, tie ir īsti draugi," viņš secina. HIV viņam ir ļāvis iepazīt šķietami tuvu cilvēku personības puses, par kurām pirms tam viņam nebija ne jausmas.

Kad Tomass uzzināja, ka ir inficēts, viņš bija attiecībās. Pirms diagnozes viņš bija apsvēris domu ar draudzeni apprecēties. Deviņus mēnešus viņam ar partneri bija ļoti aktīva seksuālā dzīve, tad viņš uzzināja, ka ir HIV pozitīvs. Pēc ziņas, ka Tomass ir inficēts, draudzene kļuva nikna, jo baidījās, ka viņa būs inficējusi vairākus citus vīriešus, ar kuriem viņai tajā laikā bija intīmas attiecības. Ja Tomass nebūtu uzzinājis par savu infekciju, arī par partneres sānsoļiem nebūtu uzzinājis. "Redz, man parādīja, ar ko es vispār gribēju būt kopā," notikušajā pozitīvo cenšas saskatīt Tomass.

Viņš norāda, ka saprot bijušās draudzenes bažas, jo arī pašam pirmā doma bija par to, ka viņš kādu varētu būt inficējis: "Ne par sevi, pirmais bija par citiem." Par laimi, viņa partnere nebija inficējusies. Ieva atklāj, ka arī viņa vienreiz nolēmusi pārbaudīt, vai nav inficējusies ar HIV, – kāpēc gan ne? Atbilde bija jāgaida vairākas dienas. "Es nekad neaizmirsīšu tās trīs dienas savā mūžā, to paniku, ko es pārdzīvoju." Arī Ieva satraukusies par visiem, ko viņa būtu varējusi inficēt, un domājusi – ja viņa būtu HIV pozitīva, tad tas skartu ne tikai viņu, bet arī viņas bērnus.

Stereotipi un nosodījums, no kā nav iespējams izbēgt

Foto: DELFI
"Šodien ne. Es agrāk ļoti daudz lietoju narkotikas, ļoti daudz lietoju alkoholu," uz Ievas jautājumu par to, vai viņš lieto alkoholu tāpat kā viņa tēvs, atbild Tomass. Viņš mēdza lietot heroīnu, lai aizmirstos. "Piecpadsmit gadu vecumā es pirmo reizi iedūros. Tas bija 2000. gada 24. maijs," stāsta Tomass. Viņš bija atkarīgs vairāk nekā 10 gadus, un, tieši lietojot intravenozās narkotikas, Tomass inficējās.

Uz Ievas jautājumu par to, vai HIV skar tikai cilvēkus ar noteikta veida paradumiem, atkarībām vai seksuālo orientāciju, Tomass atbild: "Tā bija agrāk." Pašlaik situācija ir mainījusies, lielākā daļa cilvēku inficējas heteroseksuālu kontaktu ceļā, jo neizsargājas. Viņš norāda, ka sabiedrībā ir ļoti liels nosodījums pret cilvēkiem ar HIV, kas neļauj viņiem būt atklātiem pret saviem partneriem, kā arī kavē cilvēkus no testu veikšanas.

Arī Tomass ir saskāries ar atraidījumu un nosodījumu pēc tam, kad cilvēki uzzināja par viņa diagnozi. "Kas šobrīd ir mainījies? Kāpēc tu ne tikai piekriti intervijai, bet arī nolēmi parādīt savu seju? Tu nedomā, ka tas atkal radīs jaunas grūtības, kuru, kā šķiet, tavā dzīvē netrūkst?" vaicā Ieva.

Foto: DELFI
"Pirmkārt, man ir tāda izdevīga situācija, ka man nav daudz ko zaudēt. Kā es jau teicu, man nav attiecību – īstais brīdis," nosmej Tomass. Viņam nav partneres, kam būtu jācieš tāpēc, ka viņš publiski izstāstījis savu stāstu. Vienīgais, pat ko Tomass satraucas, ir darbs. Viņš strādā par sētnieku kādā skolā un ir pārliecināts, ka viņam lūgs aiziet, jo atlaist cilvēku veselības stāvokļa dēļ ir pretlikumīgi. Turklāt Tomass nevar nevienu inficēt. Viņš norāda, ka arī tad, ja nelietotu zāles, viņš risku neradītu, jo HIV var nodot tikai seksuālu kontaktu ceļā vai ar asinīm.

"Līdz brīdim, kamēr neviens nezina, ka es esmu HIV inficēts, viss ir labi – super čalis Tomass! Tikko uzzina, ka man ir diagnoze, – nē, šo mums nevajag," par attieksmi pret sevi stāsta Tomass. "Sabiedrībā tas stāv uz vietas." Tomass ir pārliecināts, ka par šo tēmu vajadzētu vairāk runāt, jo pat ārstu attieksme bieži ir neizprotama. Tomass ir saskāries ar situācijām, kad nevar saņemt medicīnisko palīdzību, jo ir HIV pozitīvs. Viņam bija smaga infekcija kājā, bet ārsti ieteica to dziedēt pašam, nevis doties uz slimnīcu. Tikai viņa neatlaidība un uzstājība ļāva viņam satikt ārstu, kas sniedza palīdzību un izrādīja neizpratni par to, kāpēc tas netika darīts nekavējoties.

Līdz brīdim, kamēr neviens nezina, ka es esmu HIV inficēts, viss ir labi – super čalis Tomass! Tikko uzzina, ka man ir diagnoze, – nē, šo mums nevajag.
Tomass
"Vai tev šķiet, ka kaut kas vēl ļaunāks tavā dzīvē var notikt? Vai tev šķiet, ka tu to visu esi izdzīvojis, lai paliktu stiprāks un lai izdarītu kaut kādus secinājumus par saņemšanos dzīvot, mīlēt, strādāt vai palīdzētu citiem ar šo sarunu? Arī tas, ka tu piekriti sarunai, ir būtiska lieta," teic Ieva.

Tomass norāda, ka tie draugi, kuri arī ir HIV pozitīvi, ļoti priecājas par viņa drosmi runāt atklāti un ir aicinājuši viņu stāstīt par dažādām situācijām, kurās viņš saskāries ar diskrimināciju un stereotipiem, – tādu nudien nav maz. Viņš ļoti cer, ka viņa atklātība būs kaut neliels solis pretim attieksmes maiņai. Viņš saprot, ka viss neizmainīsies vienas dienas laikā, bet katrs solis uz to ir nozīmīgs.

Man ir dota otra iespēja, un es negribu to sabojāt

Foto: DELFI
Tomass narkotikas lietoja 15 gadus, lai aizbēgtu no realitātes un problēmām savā dzīvē. "Es lietoju, un tad kādā brīdī es sapratu, ka man ir tik daudz problēmu, ka lietošana – tas nav variants," par to, kā nolēma mainīt savu dzīvi, stāsta Tomass. Tomēr viss nenotika tik ātri un viegli, kā varētu šķist.

Viņš izmēģināja dažādus rehabilitācijas veidus, apmeklēja atbalsta grupas un darīja daudz citu lietu. "Visu, ko vien es varēju," norāda Tomass. Veselības dēļ viņš neredzēja jēgu dzīvot – Tomass bija slims un lēnām mira. "Tad es turpināju vienkārši lietot un domāju tā arī nomirt. Nu, bet ko?" viņš atklāj.

Tomass norāda, ka nevēlas ieslīgt detaļās par to, kā tieši izpaudās viņa slimība, bet stāvoklis bija ļoti slikts. "Es miru, un man bija ļoti slikti, bet es miru ļoti lēni. Ar tādām mokām." Tomass atceras laiku, kad gulēja slimnīcā un sāpju dēļ varēja zaudēt samaņu, pat diennakti. Ārsti un medmāsas brīžiem regulāri nāca pārbaudīt, vai Tomass nav jau miris.

Foto: DELFI
Tad kāds no ārstiem ieteica viņam uzsākt terapiju. "Es nevarēju nomirt, es redzēju, ka es nemirstu, un mocīties es vairs negribēju. Tad es sāku dzert zāles, īpaši tām neticot," atceras Tomass. Pirmos trīs mēnešus viņš joprojām jutās šausmīgi. "Tad man palika ļoti labi. Es tiešām kā no jauna piedzimu, godīgi, meitenes. Pirms tam viņš (HIV) mani sita nost pa pilītei."

Tomass atklāj, ka veselības stāvoklis pasliktinājās pakāpeniski, tāpēc viņam bija sācis šķist, ka nespēks un visas pārējās sajūtas ir normālas. Pirms terapijas uzsākšanas viņš svēra mazāk nekā 55 kilogramus. "Es jau vairs neatcerējos, kā tas ir, kad ir labi." Tomass nespēja noticēt, ka jūtas tik labi. Uzzinot, ka vīruss viņa asinīs nav atrodams, viņš pārstāja lietot narkotikas. Jaunais vīrietis norāda, ka ir saņēmis otru iespēju un nevēlas to izniekot.

"Es negribu savā jaunajā, foršajā dzīvē visu bojāt ar narkotikām, jo es zinu, ka ne jau narkotikas, bet es pats esmu savu dzīvi bendējis," noteic Tomass.

Materiāls tapis sadarbībā ar atbalsta grupu inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem "Agihas" un apvienību "HIV.LV", atbalsta "Glaxo Smith Kline Latvia".

LV/HIV/0058/17

11/2017

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!