Pasaulē vairāk nekā 1,4 miljardiem pieaugušo, vecākiem par 20 gadiem, ir liekais svars. Turpretim vairāk nekā 200 miljoni vīriešu un 300 miljonu sieviešu cieš no aptaukošanās un tās izraisītām veselības problēmām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem (PVO) vairāk nekā 40 miljonu bērnu, vecumā līdz pieciem gadiem, ir aptaukojušies. Izrādās problēmas sakne ir kompleksa un var būt galvā.
Arī Latvijā pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no aptaukošanās, un līdz ar to - virssvara izraisīto saslimšanu biežums. Tas norāda uz faktu, ka aptaukošanās un liekais svars ir globāla problēma, kas skar arī Latviju un kuru nepieciešams risināt, lai ilgstoši tā neapdraudētu veselību kopumā, iedragājot, cilvēku pašsajūtu,dzīves kvalitāti un jau tā niecīgo veselības aprūpes finansējumu.
Aptaukošanās jeb adipozitāte ir slimība, kas neārstēta pasliktina sirds un asinsvadu veselību, izraisa gremošanas orgānu saslimšanas, no tās rodas elpceļu, kustību un balsta aparāta traucējumus, tiek bojāta arī perifēro nervu sistēma, kā arī palielinās risks saslimt ar onkoloģiskām slimībām.
Izprast ēšanas traucējumus, lieko svaru, aptaukošanos un ēšanas atkarību palīdz biopsihosociālais modelis. Tas nozīmē, ka neveselības saknes meklējamas trīs līmeņos: bioloģiskajā (iedzimtas vielmaiņas tendences), sociālajā (attiecību veidošanas un konfliktu risināšanas stils) un psihiskajā (iekšējie priekšstati par sevi un citiem, tipiskās emocionālās reakcijas). Strādājot tikai ar vienu no virssvara cēloņiem, centieni nokristies svarā visbiežāk cieš neveiksmi.
No psihiskās veselības viedokļa cilvēkiem ar virssvaru bieži ir no bērnības saglabājusies tendence - baudu gūt orāli, jo psihē notikusi fiksācija agrīnās attīstības stadijā, kuras dēļ labsajūtu, drošības izjūtu, un apmierinātība tiek gūta bērna apziņai viegli uztveramā veidā - ar ēšanu, kuras mērķis ir kompensēt iekšējo emocionālo izsalkumu, trauksmi, neapmierinātību ar sevi vai citiem.
Ēšanas atkarības izraisīti traucējumi saistāmi ar pacienta iekšējo nedrošības izjūtu, kuras rezultātā nekas no apēstā nedod sāta izjūtu. Bieži tas kombinējas ar sāta trūkumu arī citās jomās – nekad sasniegumi nav gana labi, mantu – gana daudz un tamlīdzīgi. Tā ietvaros pacients izjūt dažādu vajadzību pastiprinātu apmierināšanu, uzņemot pārtiku. Lai cik daudz tiktu apēsts - saglabājas izsalkuma un tukšuma sajūta, kā arī vēlme attiecīgās kompulsīvās darbības turpināt, pat, ja pēc tam ieslīgstam pašpārmetumos.
Ja tiek īstenoti centieni ietekmēt ēšanas paradumus, bet netiek mainīta to pamatā esošo jūtu intensitāte, tad agrāk vai vēlāk vadzis lūst: cilvēks vai nu atgriežas atkal pie ēšanas bez robežām, vai attīstās kāda cita kompensējoša atkarība - pārmērīga iepirkšanās, smēķēšana un citas.
Atšķirībā no virssvara, ko no malas var novērot, kompulsīvā ēšana ir grūtāk diagnosticējama, jo svars var būt normāls vai tuvu normai. Pārsvarā cilvēki nemaz neapzinās to kā problēmu, piemēram, kas tur slikts, ja satraukumā noēd divas lielās šokolādes tāfelītes? Arī kompulsīvā ēšana ir saistīta ar iekšējām grūtībām regulēt emocijas.
Cilvēkiem, kuru agrīnā barošanas pieredze ir traucēta, pastāv lielāka dažādu atkarību veidošanās varbūtība, piemēram, pastiprināta ēšana, ar kuru tiek kompensēta trauksmes, vainas un mazvērtības sajūta, nagu graušana, alkoholisms, smēķēšana un citas. Turpretim pozitīva barošanas pieredze bērnībā rada mīlēta, mīloša un apmierināta cilvēka paštēlu attiecībās ar sevi un apkārtējiem.
No malas skatoties, šķiet - kas var būt vienkāršāk kā ēst mazāk, pareizāk vai vairāk kustēties? Tomēr cilvēkiem ar virssvaru bieži vien nākas saskarties ar tuvinieku un apkārtējo cilvēku neizpratni, nosodījumu, kas tikai pastiprina sevis vainošanu, nosodīšanu un ar ēšanu saistīto patoloģisko uzvedību. Katrs, kam tuva šī tēma, zina, cik ārkārtīgi smagi ir pārraut apburto loku, skaidri redzot un apzinoties savas kļūmes.
Tādēļ ir tik svarīgi saredzēt un palīdzēt pacientiem saprast to bezspēcību, kas ir daļa no virssvara - redzēt, ka īstenībā patoloģisko uzvedību aktualizē ilgstošs saīgums, dusmas, neapmierinātība, garlaicības un tukšuma, apdraudētības sajūta, ilgstošs sasprindzinājums, emocionāli tuva cilvēka zaudējums vai atšķirtība.
Vienīgais veids, kā strādāt ar virssvaru efektīvi, ir strādāt kompleksi, padomājot gan par bioloģiju (uzturs, kustības, medikamenti, ja nepieciešams), gan sociālo sfēru (attiecības ar citiem, lekcijas, grupas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības) un psihoemocionālo (atbalsta grupa, psihoterapeita konsultācijas).
Vairāk informācijas: www.vivendicentrs.lv
