Foto: Privātais arhīvs
Pēc nopietnas ceļa traumas un ilgstoša atveseļošanās procesa Evita Žvagiņa-Jākobsone nu var iet un skriet bez sāpēm. Bet ar to viņai nepietiek – galvenais bija atgriezties iemīļotajā amatieru sporta veidā – "pole dance" jeb dejošanā uz pilona. Tur celis joprojām sāp, bet kaut kas šajā sporta veidā ir tāds, ka to pamest Evita nespēj.

Viņa nav no vieglo risinājumu meklētājām un sākumā cītīgi izmēģināja ārsta ieteikto rehabilitāciju. Tomēr cerētā rezultāta tā arī nebija un operāciju nācās veikt. Atgūšanās bija grūtāka, nekā viņa domājusi. Un tikai tagad, pēc diviem gadiem, iemīļotajā sporta veidā sāpju ir mazāk. Izstāstām Evitas stāstu un jautājam speciālistei, kā rehabilitācija palīdz ceļu traumu gadījumos – bez vai ar operāciju.

Ar "pole dance" Evita sāka nodarboties pirms piecarpus gadiem. Tur arī guva traumu, taču neierastos apstākļos: "Mēs ar treniņu grupas meitenēm un treneri bijām piekritušas piedāvājumam piedalīties neparastā fotosesijā – kāda fotostudija bija uztaisījusi jaunu iekārtojumu, kur no griestiem līst ūdens, radot lietus efektu. Protams, izrunājām visus drošības jautājumus – pilons noteikti ir sauss, tāpēc mēs vienmēr rokas iesmērējam ar saķeres līdzekli – lai nenokristu! "Pole dance" ir jābūt saķerei ar ādu vairākos punktos, teiksim, augšdelms, plauksta, sāns, kāja – lai varētu noturēt pozīciju. Tieši tāpēc šajā sporta veidā esam ļoti knapos sporta tērpos – garš apģērbs slīdētu un varētu nokrist," skaidro Evita.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!