Ar autora atļauju pārpublicējam viņa pieredzes ierakstus. Uzsveram, ka šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju. Iesakām izlasīt informāciju raksta noslēgumā par to, kā atpazīt depresiju, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties krīzes situācijās.
Jā, esmu smagas depresijas atkarīgais jau 14 gadus. Izmēģināts viss – medicīna, medikamenti, reliģija, joga, meditācijas, gongi, kaņepes, halo sēnes, psihiatrs un psihoterapeits, tantiņas ar māžiem, alkohols u.c.
Daudzi pazīst tādu dzīvi, bet retais spēj iznākt no "skapja".
Jums pat nav ne mazākā priekšstata, kādās šausmās katru dienu dzīvo šādi cilvēki!
Mans mērs pēc visiem mēģinājumiem glābties bija pārsniedzis gribu un iespējas dzīvot. Jā, es to darīju divas reizes vienlaicīgi un abas reizes tiku noraidīts. Neaprakstāmi sāpinādams tos, kas man ir tuvi un mani mīl.
Jā, tagad esmu atgriezies dzīvē, pateicoties sievietei, Evijai, kura mani mīl un pieņem mani tādu, kāds es esmu. (Paldies tev, mana Mīļotā!!!) Pateicoties mākslai un fotogrāfijai, kuru savukārt mīlu vairāk par visu!
Tagad dzīvoju alkaini, kampdams katru skābekļa molekulu, katru gaismas fotonu, katru spektra krāsu.
Pasaule, kurā dzīvojam, IR Brīnums! Nekas šeit nav apsolīts vai garantēts. Es vēlos iedrošināt, atbalstīt, uzmundrināt tos simtus vai pat tūkstošus, kuru dzīve ir Elle depresijas dēļ! Es jūs saprotu, es biju viens no jums!
Ir IZEJA! Ir gaisma tuneļa galā! Mīlestība un radoši meklējumi mākslā! Ejiet tur dziļi, ejiet Neatskatīdamies. Tas būs sāpīgi, bet tas ir Ceļš!
Izmetiet tabletes, atsakiet vizītes pie psihoterapeita, beidziet lūgties baznīcā stundā ilgi! Ejiet Mīlestībā un Mākslā! Tur ir Patvērums. Tur IR Cita Realitāte. Silta, skaista, mīloša, saprotoša, piedodoša, pieņemoša, pilnveidojoša.
Lai jums veicas! Nekas nav zaudēts, par spīti tam, ka visi apgalvo pretējo.
Par Mākslu un Mīlestību!
MM!
Es jūs mīlu! Un pasauli, kurā dzīvoju.
Waho. Salute.
..
Tā gadās. Mākslā dzīvojošiem stīgas ir pārāk nospriegotas. To skanējums kļūst arvien dzidrāks un skaistāks.
Bet. Pienāk brīdis, kad materiāla pretestība, no kā esi veidots, vairs neiztur. Tad notiek katastrofas, kurās nav neviens vainojams, bet tiek iesaistīti visi. It sevišķi paši tuvākie un mīļākie. Tā ir katra radoša cilvēka Golgāta.
To tādā vai citādā mērā pazīst katrs, kurš kaut reizi ir sajutis pārcilvēcisku vajadzību būt daļa no Visuma.
Jā. Tādi esam. Un savādāki nespējam būt.
Tā ir mūsu Laime un Nelaime, ar kuru jādzīvo katra Dieva dotā diena.
Tas nav ne attaisnojums, lūgums vai piedošana. Tas ir žiletes asmens, mūsu vienīgais ceļš, kuru savā dzīvē ejam.
Solis pa labi vai kreisi nav opcija. Tā ir gan mentāla, fiziska, garīga u.c. nāve.
Dzīvot. Tas ir vienīgais veids, kā būt dzīvam.
Un par to nav jālūdz kādam atļauja vai pareizas dzīves padoms.
Lai viss labi. Visiem.
..
Depresija nav vientulības cietums!
Depresija nav kauns jums un jūsu mīļotajiem!
Tā Ir slimība no sociuma, mietpilsoņu viedokļa.
Depresija ir elle, kurā kausē dzintaru, lai tas kļūtu par apmaiņas vērtību. Tā darīja vikingi.
Ja tu esi ar depresiju pēc būtības, ne idiotisma un gļēvuma dēļ, tad tici – IR ceļš un glābiņš.
Viss tava paša ziņā, lai arī tavas paša bioķīmiskās reakcijas signalizē par pretējo.
Pieņem atziņu, kura man ļoti palīdzēja, ka es esmu stiprāks par to, kas ar mani notiek!
..
Valts Kleins arī gatavs ar cilvēkiem, kam tas nepieciešams, runāt privāti.
Fotogrāfs arī izveidojis foto ciklu par pakāršanās tēmu, un paskaidro: ""Pakārties" manā fotociklā nozīmē tā pretmetu. Būt drosmīgam un smieties tad, kad Nāve piedāvā savus pakalpojumus un brīvdienu atlaides. Āmen!"
Kas ir depresija un kad par to var būt aizdomas
Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) kampaņā "Depresijas cena" skaidroja, ka depresija ir psihiska saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un ķermeņa fiziskās reakcijas. Tā izteikti negatīvi ietekmē spēju strādāt, mācīties, rūpēties par sevi vai citiem. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija, definē SPKC. To apstiprina arī ārsti.
Kā liecina Latvijas Psihiatru asociācijas veiktais pētījums, pacienti paši neatpazīst slimību un arī ilgstošus simptomus pieņem kā normālu, pārejošu emocionālo stāvokli. Ārste skaidro: par depresiju var runāt, ja vismaz divas nedēļas cilvēks izjūt tādu simptomu kopumu kā pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, interešu, dzīvesprieka un enerģijas trūkums, izteikta vainas vai nevērtīguma sajūta, grūtības koncentrēties darbam vai pieņemt lēmumus, kavētas reakcijas, kam var pievienoties jebkādi miega traucējumi (gan bezmiegs, gan pārmērīga miegainība), apetītes izmaiņas, nevēlēšanās baudīt intīmu tuvību, domas par pašnāvību. Dažādiem cilvēkiem var būt dažādi depresijas simptomi un atšķirīgs simptomu smagums. Ne visiem, kuri slimo ar depresiju, ir pilnīgi visi simptomi, tāpēc, ilgstoši jūtot kaut vai dažus no tiem, būtu ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai psihiatra, kurš noteiks diagnozi.
Tie, kas dzīvo līdzās, var arī nepamanīt, ka cilvēka uzvedība pakāpeniski mainās, liecina ārstu pieredze. Cilvēks var kļūt klusāks, noslēgties sevī, izjust sevi kā apgrūtinājumu citiem, katrā situācijā saskatīt tikai to, kas varētu noiet greizi, vairs neinteresēties par nodarbēm, kas iepriekš sagādājušas prieku. Kāds, kurš bijis dzīvespriecīgs, kļūst drūms, vairs nejoko un nesmejas par jokiem.
"Šīs pārvērtības nenotiek vienā dienā," "Delfi" skaidroja Dr. Ieva Everte. "Tas notiek pakāpeniski, un tie, kuri ikdienā dzīvo blakus, gluži nemanot pierod pie šīm pārmaiņām. Jautājot pacienta tuviniekam, kad sākušies simptomi, nereti dzirdam atbildi – es pat nepamanīju, varbūt pirms diviem vai trim mēnešiem."
Arī izskatā izmaiņas ne vienmēr uzreiz var pamanīt. Cilvēks var censties sapucēties, dodoties uz darbu, un, izejot no mājām, seju savilkt smaidā, kaut gan iekšēji jūtas galīgi sagrauts. Depresijai kļūstot smagākai, jau var kļūt grūtāk parūpēties par savu izskatu un veikt ikdienas higiēnas procedūras – izmazgāt matus, izmazgāt un izgludināt apģērbu, iztīrīt zobus. Miega traucējumu dēļ var veidoties loki zem acīm, var būt ļoti zems enerģijas līmenis, cilvēkam ir grūti koncentrēties darbam. Apetītes trūkuma dēļ cilvēks var zaudēt svaru. "Pacienti mēdz stāstīt, ka nekas vairs negaršo, visas dienas garumā var iztikt ar gabaliņu maizes, kaut arī dzīvesbiedrs atstājis ledusskapī ēdienu, kas būtu tikai jāuzsilda," stāsta ārste. "Tāpēc svara zudums ne vienmēr ir uzskatāms par kaut ko labu un komplimentus par to nevajadzētu izteikt, ja vien neesat pilnīgi pārliecināti, ka cilvēkam ir tiešām laba fiziskā un psihiskā veselība un notievēšana ir bijis viņa mērķis."
Ik gadu pašnāvībās dzīvību zaudē ap 300 cilvēku, vēl daudz vairāk ir salauztu dzīvju tuviniekiem. Apmēram 80% no šiem gadījumiem ir saistīti ar depresiju. Izglābt kaut vai vienu cilvēku no šiem 300 būtu milzīga vērtība.
60 līdz 70% depresijas gadījumu var izārstēt, pārējos gadījumos var uzlabot pacienta stāvokli, lai cilvēks labi justos un dzīvotu kvalitatīvu dzīvi, pat ja tas nozīmē regulāras konsultācijas ar ārstu un ilgstošu medikamentu lietošanu, stāsta Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents.
Pašnāvības riska pazīmes
Ja jums ir domas par pašnāvību, nekautrējieties par to runāt ar sev tuviem cilvēkiem un vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem (ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa, psihoterapeita, krīzes centra speciālista vai sociālā darbinieka), raksta Slimību profilakses un kontroles centrs. Ja kāds no jūsu draugiem, paziņām vai tuviniekiem uztic jums savas domas par pašnāvību un/vai ir redzamas pašnāvības riska pazīmes, un/vai šis cilvēks ir pakļauts vienam vai vairākiem pašnāvības riska faktoriem, neatstājiet viņu bez ievērības un dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai šis cilvēks saņemtu palīdzību. Jūs varat izglābt savu vai cita dzīvību! Smagā dzīves brīdī var šķist, ka aiziešana no dzīves ir vienīgā izeja, taču ir iespējami risinājumi un palīdzība, lai atkal varētu justies labi un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.
Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?
- Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu. ''Es labāk gribētu būt miris'', ''labāk nebūtu nemaz piedzimis'', ''šādai dzīvei nav jēgas'', ''es gribētu aizmigt un nepamosties'' un tamlīdzīgi. Šādi izteikumi nedrīkst tikt atstāti bez ievērības;
- norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālajiem kontaktiem;
- dzīvesveida un režīma izmaiņas – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte;
- izteiktas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu;
- pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, piemēram, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, pārgalvīga auto vadīšana, apzināta fizisko slimību neārstēšana;
- pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes, kolēģiem tā it kā otru personu vairs nekad nesatiks;
- pēkšņa finansiālo jautājumu kārtošana, risināšana (piemēram, testamenta rakstīšana), atsacīšanās no nozīmīga īpašuma, nozīmīgu lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla;
- pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.
Kur vērsties pēc palīdzības
Ja ir aizdomas, ka pašam vai tuviniekam ir depresija vai ir pašnāvnieciskas domas, kur meklēt palīdzību?
Latvijā psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav pat vajadzīgs ārsta nosūtījums. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, uz kuru var pierakstīties jebkurā no ambulatorajiem centriem.
Telefoni, kur zvanīt krīzes situācijās:
- Krīzes situācijās "Skalbes" aicina meklēt atbalstu. To var saņemt, arī zvanot uz centra diennakts krīzes tālruņiem 67222922 vai 27722292.
- Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113.
Lasi te, kas vēl svarīgs bez medikamentiem depresijas ārstēšanā, jo ar vien nepietiek. Lasi, kā palīdzēt tuviniekam, kurš ir depresijā. Informācija šeit.
