Foto: Shutterstock
Jebkuras lietas kalpošanas ilgumu nosaka ne tikai tās kvalitāte, bet arī lietošana un kopšana. Sporta apģērbam tomēr ir savas specifiskās īpašības, tādēļ to kopšanā jāievēro zināmi principi un nianses, lai izstrādājumi godam pildītu savu funkciju slodzes laikā. Tāpat aplūkojam šo jautājumu arī no higiēnas viedokļa, proti, cik bieži rekomendējams mazgāt sporta apģērbu un dezinficēt apavus.

Konsultē Zeltīte Cēderštrēma, Dr.med., Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore un Salvis Gruševs, sporta klubs "Skriešanas Akadēmija".

Svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus. Ik dienu no organisma izdalās aptuveni puslitrs sviedru, to dēvē par nemanāmo svīšanu, bet slodzes laikā šis daudzums pieaug. Silta un mikla vide ir labvēlīga ne tikai cilvēka dabīgajai mikroflorai, no tās barojas arī citi mikroorganismi, kuru savairošanās nav vēlama, tādēļ, ko būtu svarīgi likt aiz auss?

Vislabāk tomēr sintētikā

Sportam domātais apģērbs ir gatavots no tehniskajiem jeb sintētiskajiem materiāliem – poliestera, poliamīda, akrila, elastāna. Cik daudz un kādā kombinācijā tie ir katrā izstrādājumā, norādīts uz apģērba etiķetes. Tāpat uz etiķetes jābūt norādēm, kā konkrētais apģērba gabals kopjams. Tas, ko ražotāji lielākoties nenorāda, vismaz attiecībā uz pieaugušajiem domāto apģērbu, ir audumam pievienotās krāsvielas, kaut gan tas ir pietiekami svarīgs faktors. Kā skaidro Latvijas Sporta Pedagoģijas profesore un ārste Zeltīte Cēderštrēma, sviedru sastāvs lielā mērā ir atkarīgs no dzīvesveida – ko ēdam, dzeram – arī kopējā veselības stāvokļa, vielmaiņas. Mēdz būt, ka sviedri reaģē uz sintētiskajiem materiāliem un to sastāvā esošajām krāsvielām – atsevišķos gadījumos var veidoties specifiska smaka un toksiski savienojumi, kas provocē ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, kā arī, audumam berzējoties gar ādu, var iekļūt dziļāk tās slāņos. "Ar studentiem esam par šo jautājumu diskutējuši. Skaidrs, ka treniņiem un sacensībām vispiemērotākais apģērbs ir tas, kas izgatavots no sintētiskajiem materiāliem, jo palīdz efektīvi novadīt sviedrus. Kokvilnas audums, pievelkoties ar sviedriem, kļūst smags, tādēļ nebūs labākā izvēle. Bet! Kad fiziskās aktivitātes ir beigušās, esam noskalojušies dušā, rekomendējams uzvilkt apģērbu, kas izgatavots no pēc iespējas dabīgāka un elpojošāka materiāla," iesaka profesore Cēderštrēma.

Ne vienmēr veļas mašīnā

Ļoti svarīga ir sporta apģērbu pareiza mazgāšana. Sporta apģērbu mazgāšanai nevajadzētu lietot tos pašus mazgāšanas līdzekļus, kas domāti ikdienas apģērbu mazgāšanai, kā arī veļas mīkstinātāju. Šo līdzekļu spēcīgais sastāvs var sabojāt izstrādājumu elpošanas spēju un elastību. Tādēļ apģērbs jāmazgā ar maksimāli mīkstiem, ne-agresīviem līdzekļiem. Kā viens no variantiem ir sporta preču veikalos pieejamie speciālie mazgāšanas līdzekļi īpaši sporta apģērbam.

Foto: Shutterstock
No svara ir arī mazgāšanas biežums. Veļas mašīnā sporta apģērbu var mazgāt, bet noteikti ne augstā temperatūrā, optimāls variants būtu 30 līdz 40 grādos, piekodina sporta kluba "Skriešanas Akadēmija" dibinātājs Salvis Gruševs. Cik bieži – tas atkarīgs no katra individuālajām higiēnas prasībām, izdalīto sviedru daudzuma un treniņu intensitātes. Ja runājam par vieglu vai mērenu fizisku slodzi pāris reižu nedēļā, būs pilnīgi pietiekami, ja aktivitāšu starplaikos piesvīdušos apģērba gabalus vienkārši izskalosiet siltā un pats galvenais – tekošā ūdenī, lai paskalotu ārā sviedru mikrobus, nelietojot mazgāšanas līdzekli. Profesore Cēderštrēma norāda, – ja laikapstākļi to atļauj, izmazgāto apģērbu vislabāk žāvēt ārā. Ultravioletais starojums iedarbojas kā dabīgais dezinfektors, savukārt vējš palīdz labāk izpurināt ārā visus mikroorganismus, kas palikuši auduma šķiedrās. "Tā saku arī saviem studentiem: "Izmantojiet dabas stihijas savā labā, tās palīdz apģērbu attīrīt kā fiziski, tā enerģētiskā līmenī!"

Viņa atgādina, ka vislabākais allaž ir zelta vidusceļš, tas attiecas arī uz ķermeņa higiēnu. Pārlieku bieža mazgāšanās, turklāt katru reizi bagātīgi lietojot mākslīgos līdzekļus, var novājināt dabisko ādas aizsargbarjeru, pārsausināt ādu, respektīvi, noplicināt imūno sistēmu. Protams, šeit mēs nerunājam par specifiskiem gadījumiem vai medicīniskām indikācijām.

Izmantojam dabas veltes

Runājot par apavu kopšanu, te no svara ir materiāls, izmantotās tehnoloģijas. Ja apavi nav ļoti novārtīti, bet vienkārši iekšpusē mitri no sviedriem, tos var žāvēt istabas temperatūrā. Vēl labāks efekts būs, ja telpa ir labi vēdināta, caurvējš šajā reizē ir pat vēlams. Dezinfekcijas nolūkos var apavus uz pusstundu novietot saulē. Vai ziniet, kas vēl ļoti labi palīdz likvidēt sviedru aromātu un dezinficēt apavus? Dabas veltes! Apavos var droši likt kadiķa vai priedes zariņu vai kādu no ārstniecības augiem ar izteiktu aromātu, piemēram, piparmētras, kliņģerītes, kumelītes. Mikroorganismiem netīk arī lavanda un tējaskoka, bazilika, krustnagliņu ēteriskās eļļas, zina stāstīt profesore Cēderštrēma.

Ja apavi kļuvuši pārāk netīri, tie, protams, jāmazgā, bet noteikti ne veļas mašīnā, teic Gruševs. To dara šādi: izņem pēdiņas, izver auklas un mazgā lielā ūdens daudzumā, vislabāk zem dušas ar švammīti gan no ārpuses, gan iekšpuses. Jāatceras, ka slapjos apavus nedrīkst likt veļas žāvētājā, tieši uz radiatoriem, atstāt tiešos saules staros – riskējat apavus pārāk izkaltēt, kā rezultātā to zole var zaudēt amortizējošās īpašības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!