Latvijā Sertificēto sporta speciālistu reģistrā 2022. gada beigās bija iekļauti 4904 speciālisti ar tiesībām strādāt par sporta treneri, norāda Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) publiskotajā aizvadītā gada pārskatā par sertifikāciju. Pērn Latvijā izsniegti 807 sertifikāti, 14 speciālistiem atzīta ārvalstīs iegūtā kvalifikācija.
Ar pārskata datiem aicinām iepazīties te: LSFP pārskats par Sporta speciālistu sertifikāciju.
Trenerim uzticam dārgāko – savu veselību
Tiesības strādāt kā sporta trenerim – sporta skolās, sporta klubos vai individuāli – Latvijā ir vienīgi personām, kuras ieguvušas atbilstošu sertifikātu konkrētā sporta veidā, noteiktu laiku līdz ar iegūtu diplomu par augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā, studentiem, kas vēl studē. Ikviens speciālists ar tiesībām strādāt par treneri Latvijā, ir reģistrēts publiskā un bez maksas pieejamā LSFP reģistrā.
"Pirms izvēlēties treneri, aicinātu pārliecināties par viņa profesionālo kvalifikāciju ikvienam pieejamā datu bāzē. Sertifikācija nodrošina, ka trenerim ir noteikts zināšanu un formālās izglītības līmenis, arī federācijas apliecinājums kvalifikācijai. Sertificēts treneris ir mācījies tajā skaitā anatomiju, sporta fizioloģiju, sporta psiholoģiju, sporta pedagoģiju, treniņu teoriju, sporta medicīnu, viņš pilnveidojis prasmes, izstrādājot treniņu plānus. Šī sporta izglītība ir būtiska, ja atceramies, ka trenerim uzticam dārgāko – savu veselību," aicina Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis.
Sertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, bet atbilstoši Sporta likumam, sporta speciālistu sertifikāciju veic biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". Treneru sertifikācija paredz trīs kategorijas – tās atspoguļo trenera izglītību un profesionālo pieredzi, taču visu šo kategoriju speciālistiem ir tiesības strādāt kā sporta treneriem:
- C kategorijas sertifikāta iegūšanai jāapgūst profesionālās pilnveides izglītības programma,
- A un B kategoriju treneri ir ieguvuši atbilstošu izglītību kādā no Latvijas augstskolām, taču A kategoriju saņem treneri, kuru audzēkņi uzrādījuši noteiktus sasniegumus starptautiskās augstas klases sacensībās.
Formālās izglītības prasības veicina treneru darbības sertificēšanu
Iepriekšējā desmitgadē viena gada laikā reģistrētais sporta speciālistu skaits teju dubultojies – no 563 treneriem 2012. gadā līdz pat 1105 sporta speciālistiem pērn. Šajā periodā dubultojies gada laikā reģistrēto treneru skaits augstākajās A un B kategorijās, bet vairāk pieaugoša bijusi C kategorijas treneru sertifikācija (2012. gadā šo sertifikātu īpatsvars bija 20% jeb katrs piektais, pērn – 35,7%), kas daļēji izskaidrojama ar fitnesa jomas popularitāti šajā periodā.
"Dati apliecina – sertifikācijas kārtība sevi attaisnojusi pilnībā. Tā bijis būtisks instruments, kas daudzus mudinājis sertificēt savu profesionālo darbību, veicinājis nozares un sabiedrības izpratni par trenera profesijas lomu gan veselības, gan sportisko sasniegumu veicināšanā," uzsver Fogelis.
Pirms teju pirms divdesmit gadiem izveidotā sertifikācija ir devusi vairākas izvēles iespējas darba tirgū nonākt gan profesionālo karjeru noslēgušiem augstas klases sportistiem, gan cilvēkiem, kas vēlas uzsākt trenera karjeru.
Dati apliecina – liels skaits sporta speciālistu pēc zemākās kategorijas iegūšanas turpina profesionālo pilnveidi, pēc laika iegūstot arī augstāko izglītību sportā. Fitnesa (atlētiskās vingrošanas) sertifikācijas īpatsvara palielināšanās no nepilniem sešiem procentiem 2012. gadā uz 50 procentiem no visiem izsniegtajiem C kategorijas sertifikātiem, tikmēr, ļauj secināt – palielinās arī atbildība par sporta treneru kvalifikāciju ne vien publiskajā, bet arī privātajā sektorā, teikts LSFP pārskatā par sertifikāciju.
Lielākais izaicinājums sertifikācijā – uzraudzība
"Lai arī izpratne par trenera darbam nepieciešamo formālo izglītību pieaug, esošās kārtības uzraudzības trūkums Latvijā aizvien ir izaicinājums," uzsver Fogelis. Viņš norāda, "kamēr valsts finansētajās izglītības iestādēs sertifikācijas kārtības ievērošana ir neizbēgama, tikmēr privātajā sektorā situācija joprojām nav viennozīmīga. Rezultātā atbildību par drošību un veselību sporta zālē vai sekojot publiski pieejamām treniņu programmām uzņemas tikai pats sportists vai klients." Pārskatā norādīti arī citi ar treneru sertifikācijas pilnveidi saistīti jautājumi, tajā skaitā, piemēram, treneru atalgojuma sasaiste ar iegūto kvalifikāciju, profesionālu sportistu vai ārvalstu sporta speciālistu pieredzes un izglītības atzīšana.
