Kā regulāra izkustēšanās var mazināt stresu
Foto: Shutterstock

Nereti sportošanu saistām ar kādas vēlamās fiziskās formas iegūšanu, taču patiesībā sports ir arī lielisks veids, kā parūpēties par savu garīgo veselību. Regulāras izkustēšanās, kas sagādā prieku, ir arī efektīvas stresa mazinātājas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sportošanai ir daudz priekšrocību, un tās nav saistītas tikai ar muskuļu stiprināšanu vai sirds un asinsvadu sistēmas uzlabošanu. Ja kādreiz esi dzirdējusi par endorfīniem, kas izdalās pēc treniņa, tad zini, ka izkustēšanās pozitīvi ietekmē arī tavu garīgo veselību. Turklāt, izrādās, ka treniņš sniedz vairāk nekā īslaicīgu mirdzumu, tas var palīdzēt pārvarēt stresu arī ilgtermiņā.

"Stress" ir vārds, ko daudz lietojam un bieži jūtam, bet ko tas patiesībā nozīmē? Daudzos avotos tas definēts kā spiediens – neatkarīgi no tā, vai to izraisa notikumi, kas ir ārpus mūsu kontroles un raisa pārdomas, vai situācijas, kas prasa daudz laika un cīniņu, lai tās pārvarētu, raksta "Stylist". Garīgā veselības fonda 2018. gadā apkopotā statistika liecina, ka 74% pieaugušo pēdējā gada laikā kādā brīdī ir jutušies tik saspringti, ka kļuvuši nomākti. Un, lai gan mēs vēl nezinām koronavīrusa pilno ietekmi uz mūsu garīgo labsajūtu, varam visai droši pieļaut, ka pēdējos mēnešos šie skaitļi nav mazinājušies.

Kā treniņi var uzveikt stresu?


"Regulāra fiziska izkustēšanās ir saistīta ar kopumā samazinātu spriedzi, labāku garastāvokli, kvalitatīvāku miegu un uzlabotu pašvērtējumu, kas ietekmē to, kā tu uztver un pārvaldi stresa situācijas," skaidro garīgās veselības speciāliste Foluša Oluvījana. Bet kā tieši kustības ir saistītas ar pozitīvajiem efektiem? Atbilde ir meklējama neiroķīmijā un hormonos. Sportošana stimulē serotonīnu, dopamīnu un oksitocīnu, un tiem visiem ir pozitīva ietekme uz smadzenēm, tie darbojas kā dabiski pretsāpju līdzekļi, turklāt rada vēl laimes sajūtu. Lūk, par ko ir runa, kad piemin endorfīnus. Ikvienam vajadzētu domāt par regulāru fizisko aktivitāšu iekļaušanu savā dzīvesveidā, jo tās var būt lieliskas stresa mazinātājas un laimes vairotājas. Pat viens treniņš var radīt brīnumus, tomēr visefektīvāk stress un kortizols mazinās, ja vingrošana ir regulāra.

Kas ir kortizols un kā sportošana ietekmē hormonu līmeni?


"Regulāra sportošana var palīdzēt samazināt adrenalīna un kortizola daudzumu, kas izdalās no mūsu virsnieru dziedzeriem. Tie negatīvi ietekmē ķermeni, kā arī prātu, un tam ir tādas fiziskas sekas kā paaugstināta asinsspiediena vai diabēta risks," atklāj Oluvījana. Ja vēlies iekļaut fiziskas aktivitātes savā ikdienā, vari mēģināt sekot pavisam vienkāršai idejai – iekļaut savā dienā piecas nelielas pauzes, kuru laikā pievērsies savai fiziskajai un garīgajai veselībai. Viens no šiem pārtraukumiem var būt vērsts uz izkustēšanos – vienalga, vai tas būtu nopietns treniņš, pastaiga svaigā gaisā vai kārtīga izdancošanās pie iemīļotākās mūzikas. Der jebkas, kas palielina tavu enerģijas līmeni un ļauj endorfīniem plūst.

Protams, runājot par sportošanu, kā stresa mazinātājus jāpiemin arī dažādus sociālus un psiholoģiskus aspektus. Izkustēšanās ir veids, kā iespējams būt kopā ar citiem cilvēkiem, iespējams, arī veids, kā pavadīt laiku svaigā gaisā vai kā būt daļai no kopienas. Turklāt, sportošana arī novērš domas no jebkādām problēmām, kas sagaida mājās vai darbā.

Kāda veida fiziskās aktivitātes ir visefektīvākās?


Par laimi – jebkura izkustēšanās ir vērtīga. "Daudzi pētījumi norāda uz aerobajiem vingrinājumiem, kas ietver darbības, kurās izmanto lielos muskuļus. Šādi treniņi ir, piemēram, skriešana vai riteņbraukšana," teic Oluvījana. "Taču patiesībā jebkurai aktivitātei jebkurā laikā var būt stresu mazinoša ietekme." Tas nozīmē, ka pirmais solis, kad vēlies atgūt mieru, ir padomāt, kādas kustības tev sagādā prieku. Ja tu ienīsti jogu, bet mēģini sevi piespiest pavadīt 30 minūtes, staipot savus muskuļus, tad apstājies! "Daudz svarīgāk ir darīt kaut ko tādu, kas tev patiešām patīk, nevis darīt to, kas šķietami būtu labāk. Ja darīsi kaut ko sev netīkamu, tavs stresa līmenis celsies," atgādina Oluvījana.

Vai sportošana var palielināt stresu?


Ir jāsaprot, ka sportošana kopumā rada stresu ķermenim, jo uz īsu laiku saasinās stresa reakcijas, kas nepieciešamas treniņa veikšanai. Pēc brīža stresu aizstāj endorfīni. Oluvījana skaidro, ka tikai tad, ja vingrinājumus veic nepareizi, var ilgtermiņā palielināties stresa līmenis. "Tas ir atkarīgs no konteksta. Piemēram, ja tu ciet no sociālās trauksmes un tu pievienojies grupu nodarbībām, tad tas, protams, radīs vairāk stresa nekā miera. Tiem, kuri sporto un kam ir veselības problēmas, kas ir saistītas, piemēram, ar sirdi, locītavām vai muskuļiem, izkustēšanās rezultātā var saasināties problēmas, kas netieši ietekmē stresa līmeni." Speciāliste piebilst, ka pārmērīga fiziskā slodze bez pietiekamas atpūtas un atbilstoša uztura arī var nodarīt kaitējumu. Tieši tāpēc, lai nenodarītu pāri nedz savai garīgajai, nedz fiziskajai veselībai, konsultējies ar ārstu vai fitnesa speciālistu, kurš sniegs tev precīzu informāciju par to, kā veselīgi iekļaut sportošanu savā ikdienā.

Tags

Labsajūta Fitness Psihoemocionālā veselība Sports Garīgā veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form