Kā vēstī, portāls "Healthline.com", galvenā "ātro" un "lēno" muskuļu šķiedru atšķirība meklējama to izturībā pret nogurumu un veidu, kā tiek radīta enerģija.
Ilgstošam, bet ne forsētam darbam
Skeleta muskuļus, atkarībā no dominējošā muskuļu šķiedras tipa, iedala fāziskajos (prevalē ātrās glikolītiskās šķiedras, bet kopumā izšķir divus tipus: II a tipa un II b tipa) un posturālajos (jeb toniskajos) muskuļos (prevalē lēnās oksidatīvās šķiedras). Ķermenis izmanto "lēnās" muskuļu šķiedras, lai darītu ilgstošu darbu, savukārt tad, kad jāveic straujas, pēkšņas, eksplozīvas kustības, iesaistās "ātrās" muskuļu šķiedras. "Lēnajām" muskuļu šķiedrā ir raksturīga augsta aerobā aktivitāte, izturība pret nogurumu, jo muskuļi palīdz noturēt stabilitāti ķermenī, visu laiku darot vienu un to pašu darbu, bet tiem ir tieksme saīsināties un pārmērīgi saspringt. Kā piemēru var minēt muguras un kāju apakšstilbu muskulatūru, kas gādā par to, lai tu varētu noturēt taisnu stāju. Ilgstoši stāvot statiskā pozā, kādā brīdī var piezagties sāpes, kas signalizē par pārmērīgu muskuļu saspringumu, tādēļ ne velti ergonomikas speciālisti iesaka pievērst uzmanību darba vides iekārtojumam, sadalīt darba slodzi, iespēju robežās variēt ar pozām un doties regulārās pauzēs.
Savukārt, kas attiecas uz sportu, "lēnajām" muskuļu šķiedrām ir nepieciešama vienmērīga enerģijas piegāde, laba un pastāvīga asiņu un skābekļa apgāde, kas ir iespējama, trenējoties aerobā režīmā. "Lēnās" muskuļu šķiedras mēdz dēvēt arī par sarkanajām, jo muskuļos, kur tās prevalē, ir vairāk asinsvadu. Tātad, visi izturības un cikliskie sporta veidi, kas tiek veikti zemā intensitātē, lielā mērā balstās tieši uz "lēno" muskuļu šķiedru darbu. Kā piemērus var minēt: lēna skriešana, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšanas, joga, pilates.
Kustības bezskābekļa vidē
"Ātrās" muskuļu šķiedras pārsvarā ir vajadzīgas spēka un ātruma sporta veidos un aktivitātēs. Slodzei palielinoties, no sākuma pakāpeniski "ieslēdzas" II a tipa oksidatīvās muskuļu šķiedras un vēlāk arī ātrās II b tipa glikolītiskās muskuļu šķiedras. Lai tā notiktu, slodzei jābūt ļoti tuvu maksimālo spēju robežai vai pat uz tās, turklāt šeit jau ķermenis darbojas anaerobā jeb bez skābekļa līdzdalības režīmā, enerģiju smeļoties no iekšējiem krājumiem. Atbrīvotās enerģijas daudzums ir lielāks, nekā darbojoties aerobajā režīmā, tomēr jāņem vērā, ka muskuļi ātrāk nogurst, anaerobo reakciju laikā veidojas blakusprodukts pienskābe, tādēļ, ja spēka treniņi ir ļoti intensīvi, nepieciešams parūpēties par adekvātu atjaunošanos un slodžu plānošanu un dozēšanu, lai nerastos pārslodze un traumu risks. "Ātrās" muskuļu šķiedras ir iesaistītas tādās fiziskajās aktivitātēs kā sprintā, skriešanā, lēkšanā, svaru cilāšanā, boksā un vēl citās.
Vai muskuļu šķiedru veidi mainās?
Fiziskās īpašības, piemēram, spēks, izturība ir atkarīgas gan no dzīvesveida un fiziskās slodzes intensitātes, gan organisma uzbūves un ģenētiskā mantojuma. Lai arī lielākoties, cilvēkam piedzimstot, muskuļos ir vienāds daudzums gan "lēno", gan "ātro" šķiedru, dažiem ģenētiski viena vai otra dots nedaudz vairāk, kas arī izskaidro, kādēļ ir vieglāk sasniegt labākus rezultātus kādā konkrētā sporta veidā. Piemēram, ja ir vairāk "lēno" muskuļu šķiedru, iespējams, gluži dabiskāk un labāk padosies gari, vienmērīgi skrējieni, bet ar svaru cilāšanu būs kā būs. Tomēr tas nebūt nav uzskatāms par spriedumu. Ar pareizi plānotu, dozētu un individuāli piemērotu fizisko aktivitāšu palīdzību ir iespējams trenēt arī muskuļu šķiedras un palielināt kā izturības, tā spēka spējas.
